Sagaidāms, ka Serbijas parlaments trešdien pieņems rezolūciju, kurā Serbija atteiksies no dalības Eiropas Savienībā un NATO, ja Rietumi atzīs Kosovas neatkarību.

Šādu rezolūciju atbalsta prezidents Boriss Tadičs un premjerministrs Vojislavs Koštuņica, kuri vada Serbijas valdošās koalīcijas divas galvenās partijas, un sagaidāms, ka to atbalstīs arī opozīcijā esošie radikālie nacionālisti.

Tajā teikts, ka "visiem starptautiskajiem līgumiem, kurus parakstīs Serbija, arī Stabilizācijas un asociācijas līgumam (SAA), jāatbilst mērķim saglabāt valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti".

SAA ir pirmais līgums, kuru Eiropas Savienība paraksta ar nākamajām dalībvalstīm. ES piedāvā Serbijai ātru dalību, tiklīdz būs atrisināts Kosovas jautājums, taču šī rezolūcija to kavēs, ja Kosova atdalīsies ar Rietumu atbalstu.

Serbija piedāvā provinces diviem miljoniem iedzīvotāju, no kuriem 90% ir albāņi, plašu autonomiju un atsevišķu dzīvi, bet ne pilnīgu pašnoteikšanos. Albāņi plāno pasludināt neatkarību 2008.gada pirmajos mēnešos ar Rietumu plašu atbalstu.

Serbija zaudēja kontroli pār Kosovu 1999.gadā pēc 11 nedēļas ilgiem NATO gaisa triecieniem, lai piespiestu to izvest savu karaspēku. Kopš tā laika Kosovu pārvalda ANO administrācija un tajā patrulē NATO miera uzturēšanas spēki. ES tagad gatavojas pārņemt no ANO uzraudzības funkcijas ar policijas un tiesu varas misiju un NATO saglabās savu klātbūtni provincē.

"Ņemot vērā NATO visaptverošo lomu (…), parlaments nolemj, ka Serbija pasludinās militāro neitralitāti, ja būs runa par pašreizējām militārajām aliansēm, līdz iespējamam referendumam, kad tiks pieņemts galīgais lēmums," teikts rezolūcijā.

"Parlaments nolemj, ka ES misijas izveidošana Kosovā (…) apdraudēs Serbijas suverenitāti, teritoriālo integritāti un konstitucionālo kārtību," norādīts tajā.

Jebkādai šādai misijai ir nepieciešama ANO Drošības padomes piekrišana, kas pagaidām nav iespējama. Serbijas galvenā sabiedrotā Krievija draud izmantot savas veto tiesības pret jebkādu rezolūciju, kas nav pieņemama Serbijai, bet Serbija gandrīz divus gadus ilgajās sarunās nav piekritusi nekādai neatkarības formai Kosovai.

Ar Maskavas palīdzību Serbija izjaukusi to, ko Rietumi uzskata par vienīgo risinājumu, kas varētu iedibināt Balkānos mieru un stabilitāti.

Parlamenta rezolūcija ir vienotas nepakļaušanās deklarācija pirms prezidenta vēlēšanām Serbijā, kurās noteikti dominēs Kosovas jautājums pret dalību Eiropas Savienībā. Aptaujas liecina, ka serbu lielākā daļa vēlētos dalību ES un arī Kosovu.

Prezidents Tadičs, kuru daži Briselē uzskata par Serbijas vadošo, uz Rietumiem orientēto politiķi, atbalsta draudus noraidīt ES piedāvājumu nākamā gada sākumā parakstīt SAA.

"Rezolūcija būtībā nav atteikšanās ne no mūsu nākotnes Eiropā, ne no Kosovas, un tie ir divi manas politikas stūrakmeņi," sacīja Tadičs.