28. februārī Irlavas Raiņa bērnu namā labdarības koncertu sniedza divas seno deju grupas – «Ballare» un «Kalendula». Par to, kas īpašs viduslaiku Eiropas galmu dejās, pastāstīja kolektīvu mākslinieciskā vadītāja Guna Ezermale – vienīgā šīs jomas lietpratēja Latvijā.

Lai novērtētu, kāpēc dejas tik smagnēji lēnīgas, jāņem vērā, ka viduslaikos (14 līdz 17. gadsimtā) augstmaņa tērps svēris apmēram 25 kg; varbūt šī iemesla dēļ iecienīta bijusi vēdekļu lietošana un pat izkopta zīmju valoda, lai ar vēdekli pavēstītu šādus svarīgus jaunumus: "Tu mani interesē!" vai "Tinies! Māte nāk!" Stilīgākie galma puiši valkājuši strīpainas triko bikses, bet kurpju smailie purngali (pat līdz 60 cm gari) ērtības pēc atsieti ar zelta važiņu.
Seno deju jaukums ir iespēja izrādīties skaistos tērpos, saskarties rociņām un saskaņā ar labo toni ilgi un izteiksmīgi vērties dejas partnera acīs; kā arī iespēja nešķirot partnerus pēc dzimuma. Šīs vairāk ir "prāta dejas", kur svarīgi atcerēties soļu rakstu, taču, kad deja apgūta, var ļauties sajūtām. Tā grupas «Kalendula» (tepat Tumē) dibinātāja Ilze Paparinska atzina, ka jaukās noskaņas dejas laikā var salīdzināt vienīgi ar dzīves svinēšanu.