1. Vitālijs Orlovs (1964)

LR 9. Saeimas deputāts. Kā dzīvesvietu Centrālajai vēlēšanu komisijai min Jēkabpili. Viņam īpašumā ir dzīvoklis un māja Jēkabpilī, bet dzīvoklis Rīgā tiek nomāts. V. Orlova parādsaistības ir 19658,73 lati, bet skaidras naudas uzkrājumi 1616,44 lati. Par savu tautību V. Orlovs informējis, ka ir karēlis.

Tautas saskaņas partijas valdes un domes loceklis, «Saskaņas centra» padomes loceklis. Izglītība augstākā – 1991. gadā absolvējis Rīgas medicīnas institūtu – neirologs 1993. gadā Latvijas Medicīnas akadēmiju – ārstniecība. Taču pamatā darbojies nevis ārstniecībā, bet ar medicīnu saistītās nozarēs: SIA «Balva» veselības apdrošināšanā, «Latmed» menedžeris, AAS «Austrumu alianse», firmas «Elpils» ārsts konsultants un ārējo sakaru nodaļas vadītājs. 2002. gada Saeimas vēlēšanās V. Orlovs kļūst par 8. Saeimas deputātu, kur bija sociālo un darba lietu komisijas loceklis, pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja biedrs, kā arī cilvēktiesību, veselības aizsardzības, demogrāfijas, NVO, sporta jautājumos darbojās sešās apakškomisijās. 8. Saeimas sēdēs V. Orlovs par izskatītiem jautājumiem debatējis 40 reizes, un divreiz uzstājies ar ziņojumu par likumu grozījumiem. 2006. gada vēlēšanu rezultātā V. Orlovs iegūst arī 9. Saeimas deputāta mandātu. Tagad viņš ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs un Sociālo un darba lietu komisijas loceklis. Saeimas darba laikā viņš sniedzis jau 34 ziņojumus, bet debatējis vien 19 reizes. V. Orlovs aktīvi piedalās dažādu komisiju, delegāciju un grupu darbā: 8. Saeimas laikā bija dalībnieks 23 grupās, galvenokārt sadarbībai ar dažādu valstu parlamentiem, kas pārstāv plašu ģeogrāfiju, bet 9. Saeimas laikā jau 37 šādās grupās. V. Orlovs aktīvi sporto Saeimas futbola komandā, ir bijis arī tās kapteiņa lomā. Viņš ir arī Latvijas intelektuāļu apvienības goda loceklis.

2. Aivars Bergers (dz. 1969. g.)

Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvis tiesību zinātņu bakalaura grādu, nodibinājis juridisko biroju, kas specializējies civiltiesībās un komerctiesībās. Ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» valdes loceklis. Savulaik bijis partijas «Jaunais centrs» valdes loceklis.

Kandidējis arī uz 9. Saeimu, bet neveiksmīgi. Uzskatāms par turīgu personu, jo, piemēram, 2006. gadā 9700 latu ziedojis partijai «Jaunais centrs» (JC), bet «Saskaņas centram» (SC) 8850 latu, tātad kopā vienā gadā politikas uzturēšanai atvēlējis 18 850 latu. Kandidāta pieteikumā lasāms, ka viņam ir vairāki īpašumi Rīgā, Mazsalacā, Baldonē. Teju pusmiljonu latu A. Bergers ir aizdevis, savukārt parādsaistību apjoms sasniedz 236 tūkstošus latu. Skaidrā naudā deputāta kandidāts glabā vairāk nekā 18 tūkstošus latu. Piecu gadu laikā SC un JC ziedojis vairāk nekā 35 tūkstošus latu.

Pie pēdējā laika sabiedriskajām aktivitātēm uzskaitāma A. Bergera kopā ar kolēģi juristi Elizabeti Krivcovu aktīvā iesaistīšanās, kritizējot varas partijas tā saucamajā «māmiņu algu» lietā. Priekšvēlēšanu periodā A. Bergers izteikti meklē publicitātes iespējas, piedāvājot konsultēt laikrakstu lasītājus par dažādiem juridiskiem tematiem.

3. Āris Ruža (dz. 1957.)

Rīgas Medicīnas institūtu beidzis 1985. gadā, iegūstot ārsta kvalifikāciju. SIA «K un M» valdes loceklis, biedrības «Vidzemes kultūrmantojuma atbalsta fonds» valdes priekšsēdētājs. Īpašumā ir zeme un māja Apes pagastā, divas automašīnas, nomā dzīvokli Rīgā. Parādsaistības – 56 560 EUR, aizdevumi – 80 000 EUR, skaidrās naudas uzkrājumi – Ls 14 000, bezskaidras naudas uzkrājumi – 3601,03 EUR.

4. Ainārs Galviņš (1969), savulaik kandidējis Kristīgi demokrātiskās savienības sarakstā uz Jelgavas domi, no Latvijas Sociālistiskā partijas (LSP) uz 9.Saeimu. Zemgales saraksta pirmais numurs Vitālijs Orlovs saka, ka par A.Galviņu neko nezina un jāprasa esot LSP vadītājam Alfrēdam Rubikam.

5. Kārlis Plūmiņš (1948), precējies latvietis, dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība (Kandavas lauksaimniecības mehanizācijas tehnikums, 1967, tehniķis-mehāniķis; Viļņas Augstākā partijas skola, 1982, partijas politiskā izglītība), z/s «Jaunstūrīši» īpašnieks; pieder dzīvoklis Tukumā un māja ar zemi Talsu novadā; pieder Mazda 626 (1990).

2002. gadā no PCTVL saraksta startējis 8. Saeimas vēlēšanās; toreiz bija SIA «Raimis-T» celtnieks, piederēja dzīvoklis Tukumā, z/s «Jaunstūrīši» Talsu rajonā (kopā ar Laimoni Puriņu), Moskvich M-412 (1990), 2 garāžas kooperatīvā «Melnezers». 2005. gadā no Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta startēja Tukuma pilsētas domes vēlēšanās; toreiz bija SIA «Raimis-T» būvdarbu vadītājs un celtnieks, Tukuma RPB celtnieks un autobāzes mehāniķis, Tukuma SCO celtniecības mašīnu inženieris, rūpnīcas «Remstroidormaš» ceha meistars. 2006. gadā no «Saskaņas centra» saraksta kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās; toreiz veica līgumdarbus celtniecībā un piederēja dzīvoklis Tukumā un zeme Talsu rajonā (tika iznomāta), kā arī Opel Kadet (1983). Z/s «Jaunstūrīši» reģistrēta 1996. gada 11. aprīlī.

6.Anatolijs Grigorjevs (1947)

Kokapstrādes SIA «Latega» valdes loceklis. Izglītība augstākā. 1971. gadā absolvējis P. F. Lesgafta vārdā nosaukto Valsts nacionālo fiziskās kultūras sporta un veselības universitāti – virsnieks ar augstāko fiziskās kultūras un sporta izglītību. Dzīvo Jēkabpilī. Īpašumā ir zeme Vārkavas, Kastulinas un Riebiņu pagastā, zeme un dārza māja Krustpils pagastā un dzīvoklis Jēkabpilī. Kā A. Grigorjevs informē Centrālo vēlēšanu komisiju, viņam pieder 200 SIA «Latega» kapitāldaļas 4000 latu vērtībā un skaidras naudas uzkrājumi – 55 550,37 lati.

7. Valentīns Grigorjevs (1964). Jelgavas domes deputāts, šajā amatā bijis arī no 2001. līdz 2005. gadam. Pašlaik SIA «Būvuzņēmējs» projektu vadītājs, savulaik bijis pašvaldības iestādes «Komunāla pārvalde» direktors.

8. Valdis Blūzma (dz. 1951. g.)

Biznesa augstskolas «Turība» profesors, 1998. gadā Latvijas Universitātē ieguvis vēstures doktora grādu. Bijis dibinātājs nodibinājumam «Latvijas Universitātes žurnāla «Latvijas vēsture» fonds». Kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās.

Īpašumā ir BMW markas automašīna, ražota 2008. gadā. Parādi sasniedz 300 000 EUR.

9. Mihails Simonovs (1941), precējies krievs, dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība (LVU, 1982, jurists), SIA «I. O. M. Simco» direktors; pieder zeme Engures novadā.

Savulaik bijis Tukuma milicijas priekšnieka vietnieks. 2009. gadā startēja Tukuma novada domes vēlēšanās; toreiz bija SIA «I. O. M. Simco» direktors un valdes priekšsēdētājs. SIA «I. O. M. Simco» reģistrēta 2003. gada 20. maijā Tukumā; «Lursoft» datu bāzē norādīts, ka firma darbojas šādās nozarēs: konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās, ēku demontāža un nojaukšana; zemes darbi, ēku vispārējā būvniecība un inženiertehniskie darbi, jumta konstrukciju un seguma izveidošana, citi specializētie būvniecības darbi, elektriskās instalācijas ierīkošana, izolācijas ierīkošana, sanitārtehniskie darbi, citi inženiersistēmu montāžas darbi, citas būvdarbu pabeigšanas operācijas, u. c. statūtos paredzētā darbība; citās vietnēs norādīts īsi un konkrēti: "apsardze, drošība, aizsargierīces".

10. Guntars Ķirķis (1951), precējies latvietis, dzīvo Tukuma novadā, vidējā izglītība (Latvijas Republikāniskais neklātienes lauksaimniecības tehnikums, 1977, agronoms), bezdarbnieks, Tukuma dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības valdes priekšsēdētājs; pieder zeme un dzīvoklis Tukumā, zeme Tumes pagastā; pieder Opel Astra (2000); bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi: 1 847 eiro, 2 962 lati.

2001. gadā no zaļo zemnieku saraksta startēja Tukuma pilsētas domes vēlēšanās; toreiz bija tikai Tukuma rajona dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, piederēja zeme Jūrmalas pilsētā un Tumes pagastā. 2005. gadā no zaļo zemnieku saraksta startēja Tukuma pilsētas domes vēlēšanās; toreiz bija SIA «Ceko» agronoms un Tukuma rajona dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības valdes priekšsēdētājs; SIA «Ceko» "bija lielais augļudārzs pretī Jaunmoku pilij", un tas realizēja ābolus ar kooperatīva «VTT dārzi» starpniecību. Kooperatīvs Tukuma, Talsu un Ventspils rajonos iepirka augļus un ogas. Guntars Ķirķis 2006. gadā kļuva par kooperatīva vadītāju; pats noliedz, ka tam bijusi neveiksmīga saimnieciskā darbība, un norāda uz domstarpībām ar valdes locekļiem, kuru dēļ viņš no kooperatīva aizgājis. Pirms gada kādu laiku bijis norvēģu SIA «Stranda Baltic» agronoms un pārvaldnieks, taču no turienes aizgājis, jo nav gribējis atdot norvēģiem savas tehnoloģijas un zināšanas. 2009. gadā no «Saskaņas centra» saraksta startēja Babītes novada domes vēlēšanās; toreiz dzīvoja Babītes novadā, bija SIA «Suncrisp» agronoms un pārvaldnieks. Pēc pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā pats pieteicies un arī ievēlēts Tukuma novada domes Dzīvokļu komisijā, vismaz kādu laiku piedalījās tā sauktās auditu komisijas darbā, kas pārbaudīja dažu komunālās sfēras uzņēmumu darbu; jāpiebilst, ka 2010. gada augustā apstiprinātajā Tukuma novada domes Komunālo jautājumu komisijā nav pieteicies. 2010. gada aprīlī «Saskaņas centra» pārstāvis Jānis Urbanovičs kongresā piedāvāja partijas izveidoto "ēnu Ministru kabinetu", kurā zemkopības ministra amats tika Guntaram Ķirķim. Kādā vietnē viņš mudina: "Apturēt lauksaimniecības lejupslīdi, uzsākot enerģisko kultūraugu audzēšanu, radot iespēju iegūt darba vietas, elektrību un lētāku siltumu." Ar "enerģiskajiem kultūraugiem" šeit jāsaprot ātraudzīgie kārkli, "kas Latvijā ir pabērna lomā, bet tā ir šķelda koģenirācijas stacijām". Un: "ZM izveidot komerciālo departamentu, veicot inventarizāciju pārtikas produktu pieprasījumā, pamatojot palielināt platību maksājumus no ES." Vēl: "Piesaistīt investorus, izstrādāt cukurfabrikas projektu Jēkabpilī, iegūstot iespēju atjaunot cukura ražošanu un jaunas darba vietas Latvijā." Un: "Man, lauksaimniekam ar lielu pieredzi, agronoma izglītību, ir žēli noskatīties uz Latvijas aizaugušajiem laukiem, nesakoptajiem mežiem un pazudušo dzīvību laukos." Uzskata, ka Lauksaimniecības akadēmijā jāatjauno Agronomijas fakultāte. Acīmredzot bezdarbnieka statuss ļauj patlaban daudz piedalīties interneta forumos un rakstīt komentārus dažādām publikācijām. Sabiedriskajā darbībā neviennozīmīgi vērtēts cilvēks. Nereti visnotaļ stūrgalvīgi aizstāv savus uzskatus, iebilst pašvaldību vadītājiem un kritizē pieņemtos lēmumus. Tiek runāts, ka itin bieži raksta sūdzību vēstules uz "augstākstāvošām instancēm", vēršoties pret kādu lēmumu vai notikumu. Ieguvis namu pārvaldnieka sertifikātu, rūpējies ar vienas daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu, taču nācies dzirdēt daudzas sūdzības par viņa darbību; tomēr, nevar noliegt, komunālo maksājumu parādu mājai kļuva mazāk. Runā, ka krietni mīlējis iedzert, bet vismaz pēdējā laikā reibumā nav manīts.

11. Sergejs Volkovs (1967)

SIA «Pļaviņu komunālie pakalpojumi» valdes loceklis, iepirkumu komisijas priekšsēdētājs, projekta Ūdenssaimniecības attīstība Pļaviņās" vadītājs. Izglītība augstākā – absolvējis Rīgas 6. profesionāli tehnisko vidusskolu un 2006. gadā Baltijas Krievu institūtu, iegūstot uzņēmējdarbības vadības specialitāti. Dzīvo Jēkabpilī. Īpašumā zeme un dzīvojamā māja Jēkabpilī. Kā S. Volkovs informē Centrālo vēlēšanu komisiju, viņa parādsaistības ir 31 528,12 eiro, viņš arī izsniedzis aizdevumu 34 640 latu apmērā.

12. Vladimirs Reskājs (1984.)

SIA «Kara V» tirgus izpētes analītiķis, Jēkabpils domes deputāts, SIA «Ampir» valdes loceklis, «Nova» valdes loceklis. Izglītība augstākā – 2007. gadā absolvējis Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa augstskolu, iegūstot bakalaura grādu uzņēmējdarbībā. Šobrīd Rīgas Stradiņa universitātē studē politoloģiju. V. Reskājs no «Saskaņas centra» saraksta pēdējās pašvaldību vēlēšanās startēja ar 15. numuru, taču guva lielu atbalstu un kļuva par deputātu. V. Reskājs vada pašvaldības īpašumu privatizācijas komisiju un ir attīstības un tautsaimniecības komitejas loceklis. Pats panākumu vēlēšanās vērtē kā rezultātu savai prasmei gūt cilvēku uzticību, liekot lietā savu iepriekšējo pieredzi un pozitīvās īpašības. Arī deputāta darbības laikā V. Reskājs aktīvi iesaistās dažādu pasākumu – akciju, publisku diskusiju, semināru norisē, kā arī Jēkabpils domē labprāt uzņemas pienākumus darba grupās, prezentācijas pasākumos un citus, īpaši akcentējot kontaktus ar jaunatni. V. Reskāja iniciatīva ir jaunatnes gatavots pielikums Jēkabpils pašvaldības avīzei. Viņš darbojas arī Latvijas Pašvaldību Savienības bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomisijā. Viņš bija arī ziedojumu vākšanas Jēkabpils dzīvnieku patversmei akcijas rīkotājs. Faktiski V. Reskāju varētu dēvēt par visuresošu. Taču no profesionāla politiķa darbības viedokļa tas nav nekas īpašs. V. Reskājs arī neslēpj, ka ir izvēlējies politiķa gaitas. Intervijā jau drīz pēc pašvaldību vēlēšanām viņš stāstīja, ka savu nākotni saista ar Saeimas vai Eiroparlamenta deputāta karjeru. V. Reskājs dzīvo Jēkabpilī. Viņa īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un pieder 100 SIA «Empire V» kapitāldaļu 2000 latu vērtībā. Viņa parādsaistības ir 67 994,71 lats, aizdevumi izsniegti 18 720,78 latu vērtībā, skaidras naudas uzkrājumi ir 2500 lati.

13. Nikolajs Sokols (1985)

Visai agri sācis savu politisko karjeru. Būdams bezdarbnieks, pirms gada startējis Aizkraukles novada vēlēšanās un, saņemot 271 balsi, ievēlēts domē kā vienīgais «Saskaņas centra» pārstāvis. Izcēlies jau pirmajā pašvaldības sēdē, kad pieprasījis apmaksātu komandējumu uz Omsku, kur solījis meklēt investorus, kas varētu ieguldīt naudu jaunu darbavietu radīšanai Aizkrauklē.

Pirms trim gadiem beidzis Transporta un sakaru institūtu, iegūstot vadītāja kvalifikāciju transporta un biznesa loģistikā. Bez darba Aizkraukles novada domē ieņem arī biedrības «Sporta klubs Gambit» valdes locekļa amatu. Kandidātam pieder dzīvoklis Ķekavas novadā, 13 gadu veca automašīna «VW Passat» un 14 gadu vecs «Mercedes Benz». Nav ne skaidras, ne bezskaidras naudas noguldījumu, ne vērtspapīru, ne arī akciju kādā uzņēmumā. Ir vienīgi parāds – 93 564 eiro.

Gadu ir sociāldemokrātiskās partijas (SDP) «Saskaņa» biedrs un Aizkraukles SDP «Saskaņa» pirmorganizācijas vadītājs. Kandidēt uz 10. Saeimu Nikolaju Sokolu mudinājusi neapmierinātība ar esošo ekonomisko situāciju valstī. Nikolajs uzskata, ka jauniešiem vajag iesaistīties politikā, lai ar jaunām idejām, spējām un enerģiju mainītu pastāvošo iekārtu uz krietni stabilāku pusi, nekā tā ir tagad.

14. Viktors Valainis (1943). Dzīvo Ozolnieku novadā, augstākā izglītība, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, inženierzinātņu doktors; darba cietas: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, docents, katedras vadītājs; Konventa un Senāta loceklis, studentu korporācijas «Ventonia» filistrs, Jelgavas Rotari kluba dibinātājs; precējies. Īpašumi: māja Ozolnieku novadā un zeme Jelgavā, automašīna Audi A6, 2007. izlaiduma un reģistrācijas gada; parādsaistības: Ls 48395,79; akcijas, pajas: Central and Eastern European Equality Fende 448,73 EUR (45,14 gab.); skaidras naudas uzkrājumi: Ls 5000, bezskaidras naudas uzkrājumi: Ls 600; vērtspapīri: pamatu strukturētās obligācijas «Veselības aprūpe» Nordea Bank Finland 1000 EUR (1 gab.), pamatu strukturētās obligācijas Naftas kompānijas Nordea Bank Finland 1000 EUR (1 gab.). V. Valainis bijis iesaistīts vai atbalstījis dažādas partijas – no Zemgales partijas ievēlēts Jelgavas domē, šai partijai arī 2005. gadā ziedojis Ls 2000, savukārt jau pēc gada 2006. gadā «Demokrātiem.lv» (Jaunajiem demokrātiem) ziedojis Ls 500, savukārt 2008. gadā no partijas «Latgales gaisma» kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās Zemgales apgabalā. Publiskie mediji vēsta, ka 2003. gadā uz Rīgas-Jelgavas šosejas V. Valainis ar automašīnu «Mercedes Benz» notriecis gājēju. Lai arī viņš mēģinājis sniegt palīdzību, tūlīt pēc negadījuma cietušajam pārbraukuši vēl vismaz četri transporta līdzekļi, kuri nav apstājušies.

15. Mareks Žizņevskis (1974), latvietis, dzīvo Tukuma novadā, vidējā izglītība (Tukuma 2. vidusskola, 1992), SIA «Vejmars» izpilddirektors, hokeja kluba «Tukums» valdes loceklis, Tukuma novada domes Vides komisijas un Sporta komisijas loceklis; pieder māja un zeme Pūres pagastā; pieder BMW 530D (2003), Opel Vectra (1996); kapitāla daļas: SIA «Vejmars» 3 750 lati (16 gab.); skaidras naudas uzkrājumi: 10 000 lati.

Puisis no Tukumā un arī tālākā apkārtnē pazīstamās Žizņevsku ģimenes, kas atrodas SIA «Amatnieks» galvgalī, nodarbojas ar daudzdzīvokļu māju, skolu un citu objektu būvniecību. 2009. gadā no «Saskaņas centra» saraksta startēja Tukuma novada domes vēlēšanās. «Saskaņas centra» Tukuma novada nodaļas priekšsēdētājs. 2009. gada septembrī ievēlēts Tukuma novada domes Sporta padomes sastāvā. Kādā vietnē mudina: "Rūpēties par pensiju līdz Ls 165 neaplikšanu ar ienākuma nodokli un to indeksēšanu atbilstoši inflācijai. Nodrošināt atbalstu ģimenēm ar bērniem – bērnu pabalstu palielināšanu un pabalstu jaundzimušo vecākiem 100% apmērā no algas. Nodrošināt valsts atbalstu vietējiem uzņēmējiem un jaunu darba vietu radīšanu." SIA «Vejmars» reģistrēta 1993. gada 21. novembrī, darbības nozares: mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, ēku demontāža un nojaukšana, zemes darbi, ēku vispārējā būvniecība un inženiertehniskie darbi, jumta konstrukciju un seguma izveidošana, citi būvniecības darbi, elektriskās instalācijas, izolācijas ierīkošana un cita statūtos paredzētā darbība; Tukumā un citās pilsētās tai ir būvmateriālu, mēbeļu, sadzīves tehnikas un citu preču veikali.

16. Ivars Jakovels (1981). Dzīvo Jelgavā, augstākā izglītība (Rīgas Tehniskajā koledžā ieguvis mašīnu un aparātu būves inženiera diplomu, bet Latvijas universitātē – bakalaura un maģistra grādu politikas zinātnē); darba vieta: mārketinga un pārdošanas vadītājs SIA «Optika Metropole».
Īpašumi: dzīvoklis Jelgavā, parādsaistības: 50237,83 eiro, skaidras naudas uzkrājumi: Ls 550. Latvijas Sociāldemokrātiskajai Strādnieku partijai laikā no 2006. gada līdz 2009. gadam ziedojis Ls 4670. No šīs partijas aizgāja, jo uzskatīja, ka LSDSP izšķīrusies par politisko koķetēšanu ar labējiem politiķiem – bagātnieku un lieluzņēmēju interešu aizstāvjiem. Šobrīd politisko partiju apvienības «Saskaņas Centrs» sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks.

17. Andrejs Eihvalds (1983). Projektu vadītāja asistents Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fondā, Jelgavas Domes deputāts. Viens no diviem SC deputātiem Jelgavas domē, kas balsojumos atbalsta ZZS vadīto koalīciju. Pašvaldības darbā tikpat kā neuzdod jautājumus un arī ar citu iniciatīvu neizceļas.

18. Māris Skudra (1979)

«Normāls ierindas jurists,» tā laikrakstam «Diena» kandidātu raksturo Valsts kancelejas (VK) Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte, M. Skudras kādreizējā priekšniece. Valsts pārvaldē strādājis teju desmit gadu. Darbu sācis jau pēc pirmā kursa beigšanas Latvijas Policijas akadēmijā, bijis prokurora palīgs Ģenerālprokuratūrā, pēcāk Iekšlietu ministrijā atbildējis par starptautiskās sadarbības jautājumiem, vēlāk to nomainījis ar darbu Katastrofu medicīnas centra Juridiskās un starptautiskās sadarbības daļas vadītāja amatā, bet pēc tam strādājis par juriskonsultu VK. Lielākais lēciens karjerā bija 2006. gadā, kad M. Skudra kļuva par nu jau likvidētās Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) priekšnieku un visai dāsni atalgotu ierēdni (pēdējā gadā alga bijusi ap 3000 latu uz papīra). Ilgs mūžs šajā krēslā nesekoja. Otrajā valdīšanas gadā M. Skudra saņēma pārmetumus, ka VCP novedis gandrīz līdz bankrotam. Tika veikta dienesta pārbaude, kurā konstatēja M. Skudras atbildību gan VCP neatbildēšanā uz iedzīvotāju un ierēdņu vēstulēm, gan arī darbinieku algu paaugstināšanā bez finanšu avotu seguma. Pats M. Skudra savas kļūdas nesaredzēja, visu vainu uzvēla A. Kalvīša valdībai, kas papildu finansējumu bija solījusi, bet to nav pildījusi. 2008. gada nogalē, noslēdzoties disciplinārlietas izmeklēšanai, M. Skudra krēslu zaudēja. Pašlaik viņš ieņem vecākā jurista amatu a/s «Rīgas Centrāltirgus».

Līdz šim M. Skudra nevienā partijā nav bijis un joprojām nav biedrs kādā no politiskajiem spēkiem. M. Skudra neatsakās arī no iepriekš paustajiem apgalvojumiem, ka politiķiem nevar uzticēties, jo tie savus solījumus netur. Vienīgais veids, kā kaut ko mainīt, viņaprāt, esot aktīva rīcība. «Saskaņas centrs» (SC) M. Skudram piedāvājis ieņemt tieslietu ministra amatu partiju apvienības veidotajā ēnu Ministru kabinetā, tālab arī viņš kandidē no SC.

Ar Zemgali, konkrēti, bijušo Aizkraukles rajonu, M. Skudru saista bērnības takas. Kandidātam pieder zeme Jaunjelgavas novadā un dzīvoklis Rīgā. Nav ne automašīnu, ne uzkrājumu, taču ir ievērojamas parādsaistības – 103 tūkstoš latu. Kandidāts arī izsniedzis aizdevumu – 21 800 latu.