Francijas prezidents Nikolā Sarozī pirmdien dodas uz Čehiju, lai tiktos ar Centrāleiropas valstu valdībām cerībā atrisināt krīzi, ko radījis Īrijas teiktais "nē" Eiropas reformu līgumam.

Īrijas negatīvais balsojums referendumā par Lisabonas līgumu izraisījis dziļu sajukumu 27 valstu Eiropas Savienībā, draudot izjaukt pūliņus modernizēt ES institūcijas.

Sarkozī paredzētas sarunas Prāgā ar Čehijas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas premjerministriem divas nedēļas pirms Francija pārņems ES prezidentūru.

Sestdien viņš aicināja ES valstis neatteikties no uzņemtā kursa un turpināt līguma ratificēšanu, lai izvairītos no krīzes sakarā ar Īrijas teikto "nē".

No četrām Centrāleiropas valstīm Čehijai vēl jāratificē līgums, bet Polijas prezidentam Leham Kačiņskim jāparaksta ratifikācijas akts, ko parlaments pieņēma aprīlī.

"Pārējiem jāturpina ratificēšana, lai Īrijas incidents neizvērstos par krīzi," sacīja Sarkozī.

Eiroskeptiski noskaņotais Čehijas prezidents Vāclavs Klauss piektdien paziņoja, ka Lisabonas reformu līgums ir pagalam un nevar tikt ratificēts pēc Īrijas vēlētāju negatīvā balsojuma referendumā.

Īru "nē" bija "brīvības un saprāta uzvara pār elitārajiem, mākslīgajiem plāniem un Eiropas birokrātiju", sacīja Klauss.

Premjerministrs Mireks Topolaneks vēl nav teicis, vai Čehija ratificēs līgumu, taču uz viņu izdara spiedienu eiroskeptiķi paša partijā, lai viņš attiektos no līguma ratificēšanas.

Čehija pārņems ES prezidentūru no Francijas nākamā gada janvārī.