Amatpersonu izvēle Latvijā kļūst par lielāku valsts noslēpumu nekā Latvijas valsts militārās aizsardzības plāns, intervijā laikraksta "Dienas Bizness" izdevumam "Numurs" norāda jaunais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs.

"Man brīžiem šķiet, ka militārās aizsardzības plānu zina vairāk cilvēku nekā vienu otru kandidatūru tam vai citam amatam," skaidro amatpersona.

Pēc Rinkēviča teiktā, šāda politiskā un sabiedriskā kultūra radusies, jo bieži metamies kritizēt kādu cilvēku, pat neuzklausot viņa viedokli un redzējumu.

"Paši esam radījuši situāciju, kad tiek mēģināts radīt vai nu dievišķu tēlu, vai arī tādu, kas nāk no elles valstības. Taču patiesība ir kaut kur pa vidu," skaidro Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

Komentējot iespēju, ka Valsts prezidents varētu nākt no kāda politiskā spēka, Rinkēvičs atgādina par Latvijas Republikas pieredzi 20.-30.gados. Līdz Kārļa Ulmaņa prezidentūras laikam prezidentus arī vēlēja Saeima, bet tie bija politiskām partijām piederīgi cilvēki. Tajā brīdī tā netika uzskatīta par problēmu.

"Arī tagad daudzās valstīs, kur prezidentus vēl parlamenti, politiskā piederība nav problēma. Mēs kopš deviņdesmito gadu vidus esam uzstādījuši latiņu, ka prezidentam ir jābūt politiski neitrālam – pasarg' Dievs, ja viņš pārstāvēs kādu partiju!" norāda amatpersona.

Rinkēvičs ir skeptisks par iespēju, ka Latvijā ievieš tautas vēlēta prezidenta institūciju, jo tad ir jāvērtē, vai esam gatavi nopietnām Satversmes izmaiņām. "Ja mēs ietu tajā virzienā, ka mums ir tautas vēlēts prezidents ar tām pašām funkcijām, pienākumiem, pilnvaru apjomu, kāds tas šobrīd paredzēts Satversmē, es neredzētu tam jēgu. Tajās valstīs, kur ir tautas vēlēti prezidenti, viņiem ir lielāks pilnvaru apjoms, un tas ir kā līdzsvars citiem varas atzariem," skaidro Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, atzīstot, ka par šo jautājumu nepieciešama plaša sabiedrības diskusija.

Jaunais Prezidenta kancelejas vadītājs, lai arī jaunajā amatā pavadījis tikai nedēļu, pauž vairākus novērojumus. Piemēram, Valsts prezidenta kancelejā cilvēki ļoti daudz strādā un prezidenta darba ritms ir saspringts.

"Tomēr šeit būtu nepieciešams ieviest zināmu sistēmiskumu – darba plānošana ir visai haotiska. Ir jāattīsta vairākas procedūras, sākot no Valsts prezidenta dalības plānošanas iekšzemes pasākumos un beidzot ar ārvalstu vizītēm. Lai gan ir viens riska moments – nekad nevar zināt, ar ko beigsies diena. Vai nenotiks kaut kas tāds, kā rezultātā viss, ko esam rūpīgi plānojuši, nesabruks un mums nebūs jānodarbojas ar kaut ko pilnīgi citu. Daudzie Satversmē paredzētie nosacījumi tomēr uzliek slogu prezidentam reaģēt pilnīgi negaidītās situācijās. Šeit neviena diena nelīdzinās kādai citai: vai nu mums ir kāds iekšpolitisks, vai arī ārpolitisks pārsteigums. Pat nostrādājot šeit septiņas dienas, esmu jau bijis spiests pārkārtot burtiski jebko," stāsta amatpersona.

Tāpat Rinkēvičs vēlas efektīvāku un ātrāku Preses dienesta darbu.

"Patiesībā es vēl neesmu pat izrunājies ar visiem Prezidenta kancelejas cilvēkiem, pat ne visiem prezidenta padomniekiem. Tas virpulis, kurā tiku ierauts 15.oktobrī, ir visai nežēlīgs. Ceru, ka mēneša laikā man šīs vietas rentgenuzņēmums būs skaidrs. Negaidiet no manis mēneša laikā revolūciju," uzsver jaunais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.