Decembrī plānotajā NATO ārlietu ministru sanāksmē Gruzijai un Ukrainai varētu netikt piešķirts rīcības plāns dalībai NATO, šādu viedokli pēc Rīgā notikušās konferences "Vienota un brīva Eiropa: 90 gadu pieredze" žurnālistiem pauda Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).

Viņš gan atzina, ka sanāksmes laikā Gruzija un Ukraina varētu pavirzīties tuvāk tam, lai saņemtu rīcības plānu dalībai aliansē.

"Rezervācijas, kas bija Bukarestē, joprojām pastāv dažās valstīs," vērtēja politiķis.

Tāpat ārlietu ministrs norādīja, ka atsevišķas valstis gaida jaunās ASV administrācijas attieksmi pret Gruzijas un Ukrainas dalību aliansē, proti, vai jaunajai ASV vadībai būs tāda pat nostāja kā pašreizējam ASV prezidentam Džordžam Bušam.

Kā ziņots, ASV vēstnieks NATO Kurts Volkers Rīgas konferencē "Vienota un brīva Eiropa: 90 gadu pieredze" notikušajā diskusijā, atbildot uz jautājumu, vai pēc situācijas Gruzijā ir mainījušies NATO paplašināšanās nosacījumi Gruzijas un Ukrainas uzņemšanai aliansē, vēstnieks norādīja: "Dažām lietām vēl aizvien ir nozīme".

Volkers atzina, ka aliansei ir jāpalīdz iespējamām kandidātvalstīm veikt reformas un tā nedrīkst stāvēt malā, tomēr, pēc Volkera teiktā, rīcības plāns dalībai NATO pēdējā laikā ir kļuvis politizēts, un viens no pārbaudījumiem ir tikt tam pāri līdz alianses ārlietu ministru tikšanās reizei decembrī.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs diskusijas laikā norādīja: lai gan rīcības plāns dalībai NATO nedod garantiju valstīm kļūt par alianses dalībniekiem, taču tas ir labs stimuls nepieciešamo reformu veikšanai.

"Rīcības plāna dalībai NATO simboliskā loma dažkārt tiek pārspīlēta, tomēr plāns ir svarīgs praktisks instruments, lai motivētu valstis izvērtēt savu progresu," sacīja Riekstiņš, piebilstot, ka valstīm ir jādod iespēja īstenot šo uzdevumu.