Pēdējās divas nedēļas ienesušas jaunas vēsmas NATO un Krievijas attiecībās, par ko NATO valstu ārlietu ministri ir vienisprātis, intervijā Latvijas Radio atzina ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).

Pēdējo dienu notikumi Gruzijā rāda, ka, neskatoties uz to, ka panāktas vienošanās starp pusēm, Krievija šīs vienošanās neievēro. Tika solīts, ka pirmdien Krievija sāks karaspēka izvešanu no Gruzijas, tomēr nekas tāds nenotiek, atzina Riekstiņš. Pēc viņa teiktā, tas ir atstājis būtisku iespaidu uz to, cik uzticama ir Krievija un tās vadība.

Kā atzīmēja Riekstiņš, katra diena, ko Krievija novilcina karaspēka izvešanu no Gruzijas, nāk par sliktu pašas Krievijas ekonomikai.

Ārlietu ministrs sacīja, ka NATO nav nepieciešamība iesaistīties Krievijas un Gruzijas konfliktā militārā formā, taču NATO domā par klātbūtnes palielināšanu reģionā uz vietas.

Gruzija ir apņēmības pilna virzīties uz NATO, un no pašas valsts, tās vēlmes un gatavības veikt reformas būs atkarīgs, cik ilgs laiks paies līdz tās uzņemšanai NATO.

Pēc ministra teiktā, ir redzama iezīme, ka Krievija ievest karaspēku ir nadzīga, bet izvest – ne tik. Arī Krievijas karaspēka izvešana no Baltijas valstīm nebija ātra, tāpat Krievijas armijas izvešana no Gruzijas pirms dažiem gadiem prasīja ļoti ilgu laiku iepretim šajā valstī izvietotajam karavīru skaitam.

Savukārt, runājot par Latvijas drošību, Riekstiņš uzsvēra, ka ir atšķirība starp valstīm, kas ir NATO partneri, un tām, kas ir NATO pilntiesīgas dalībvalstis, kā Latvija. Ir pilnīgi neiedomāja līdzīga scenārija kā pret Gruziju atkārtošanās pret jebkuru no NATO dalībvalstīm, sacīja Riekstiņš.

Ārlietu ministrs norādīja, ka Latvijas drošības un ārlietu eksperti veiks analīzi, konsultēsies ar NATO spēkiem, vai mūsu drošības mehānismi ir adekvāti un vai nepieciešami uzlabojumi. Tas gan nav izdarāms nedēļas vai mēneša laikā. "Vai tas nozīmē, ka Latvijā vajag NATO spēkus? Domāju, ka tas nav nepieciešams, taču ir jāveic nopietns situācijas izvērtējums," teica ministrs.

LETA jau ziņoja, ka NATO vakar, 19.augustā, pieņēma kopīgu deklarāciju, kurā norāda: alianses regulāri kontakti ar Maskavu nav iespējami, kamēr no Gruzijas pilnībā nav izvests Krievijas karaspēks.

Paziņojumā arī norādīts, ka alianse "nopietni apsver" sekas, kādas būs Krievijas uzbrukumam Gruzijai.

"Mēs esam nolēmuši, ka nevaram turpināt darboties, it kā nebūtu problēmu," teikts deklarācijā, kas tika pieņemta pēc Krievijas un Gruzijas konfliktam veltītajām ārkārtas sarunām.

Lai stiprinātu saites ar Tbilisi, alianse arī nolēma izveidot jaunu forumu – NATO-Gruzijas komisiju.

Kā atzina Riekstiņš, tuvākās nedēļas parādīs konflikta Gruzijā virzību un to, cik tālu Krievija ir gatava ieklausīties šajā aicinājumā.