Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldību attīstību un teritorijas plānošanu traucējošajiem cēloņiem. 17. janvārī ziņojuma projekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Kā norādīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa, informatīvajā ziņojumā RAPLM sniedz priekšlikumus konkrētiem risinājumiem:

* Nacionāla līmeņa pamatnostādņu un stratēģijas trūkums;

* Nepilnības normatīvo aktu regulējumā;

* Piekrastes teritorijas attīstības un apsaimniekošanas nepietiekama uzraudzība un kontrole.

Viens no RAPLM priekšlikumiem ir noteikt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti Telpiskās attīstības perspektīvā, kas tiek izstrādāta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ietvaros, par valsts īpašu interešu teritoriju jeb teritoriju ar nacionālu vērtību, nosacījumus tās saglabāšanai, izmantošanai un ilgtspējīgai attīstībai iekļaujot nacionāla līmeņa politikas dokumentā.

RAPLM uzskata, ka būtu nepieciešams izstrādāt Piekrastes telpiskās attīstības stratēģiju, kuras darbības teritorija aptvertu visas piekrastes pašvaldības.

Tāpat Aizsargjoslu likumā būtu jāiekļauj regulējums, kas paredzētu iespēju piekrastes teritorijās izbūvēt nepieciešamo infrastruktūru, lai būtu iespējama piekrastes teritoriju sabalansēta attīstība, ar to saprotot gan jaunas apbūves teritorijas, gan piekrastes izmantošanu rekreācijai.

Būvniecības kontroles uzlabošanai viens no reāliem risinājumiem būtu pašvaldības būvinspektoru iekļaušana Valsts būvinspekcijas sastāvā, ar to pastiprinot Valsts būvinspekcijas lomu, kapacitāti un rīcībspēju.

Papildus RAPLM un darba grupa, kas 2007. gada jūnijā tika izveidota ar Ministru Prezidenta rīkojumu piekrastes pašvaldību attīstības un teritorijas plānošanas traucējošo cēloņu identificēšanai, ierosina vairākus risinājumus ciemu robežu noteikšanas uzlabošanai, kāpu zonas bojāšanas novēršanai un piekļuves nodrošināšanai, kas veicinātu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldību attīstību un veicinātu teritorijas plānošanas traucējošo cēloņu novēršanu.

Latvijas piekrastes zonā, kas 496 km garumā stiepjas gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci, atbilstoši spēkā esošajam valsts administratīvi teritoriālajam dalījumam, ietilpst 24 vietējās pašvaldībās, tai skaitā četrās republikas pilsētās.

Uz piekrastes teritorijām attiecas visi Teritorijas plānošanas likumā noteiktie plānošanas līmeņi – nacionālais, reģiona (plānošanas reģionu), rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību līmeņi.