Pavasaris mūspusē atnāca 13.48. Pastariņa muzejā Zentenes pagasta «Bisniekos» kopā ar sniega zaķeim zaļi ziedošo gadalaiku sagaidīja kupls pulciņš Zentenes pamatskolas bērnu un ļaužu no citiem pagastiem.

Patiesībā par jestru un priecīgu pavasara sagaidīšanu parūpējās Pavasara zaķis, kas «Bisnieku» pagalmā, aizpagalmā, Pastariņa liepu gravā un vēl šur un tur sadēja olas. Lai oliņas neaiziet zūdībā, uzrakstīja un atstāja vēstuli sniega kupenā pie mājas ārdurvīm.
No rīta muzeja vadātājai Sanitai Ratniecei un darbiniecei Ritai Rozniecei viss bija skaidrāks par skaidru. Saulīte sāka staigāt garo ceļu – augstāk, augstāk un tā līdz vasaras Saulgriežiem. S. Ratniece aicināja palīgā meitas – Līgu un Samantu Veltu. Ķēķī kūla sviestu. Jāva rupjmaizes mīklu abrā. Kūra maizes krāsni. Guldīja rupuča klaipiņus uz lizes un šāva krāsnī. Zināja tak, ka sābri sabrauks un – lai vai kā – bez cienasta neviens no «Bisniekiem» mājām nav aizbraucis.
Ciemiņi pa to laku pie vecklēts sameklēja zālītes, kurās tīt olas un katru nokrāsot. Kamēr olas krāsojās, mala miltus uz akmeņiem, lai nākamajos svētkos arīdzan ir, ko abrā bērt.
Pulciņā visi kopā pajautrojās, un tad arī tas brīdis bija klāt – cēla olas no grāpja laukā. Iznesa pagalmā saulītē atrādīt, un bērni, sābri nesa olas uz mājām mammām, tēviem, mīļiem cilvēkiem – lai ripina saulītei gaišāku ceļu pa zemes virsu arī šai pusē.