Saraksts Nr. 2

Oficiālā informācija ņemta no Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas, un to norādījuši paši kandidāti. Pārējais – medijos, internetā, atmiņā atrodamais.

1. Sarmīte Ēlerte (1957), latviete, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (LU, 1980, žurnālistika; Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūts, 1988, kinokritika un teorija); Baltijas-Melnās jūras alianses valdes priekšsēdētāja, Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas padomes locekle, Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām valdes locekle, Eiropas Ārpolitikas padomes dibinātāja un biedre; pieder zeme un māja Jūrmalā, zeme Talsu novadā, divi dzīvokļi Rīgā, iznomā dzīvokli Rīgā; pieder Audi (2008); parādsaistības: 50 000 EUR; bezskaidras naudas uzkrājumi un norēķinu karšu kontu atlikumi dažādās bankās: 726.13 lati, 445.33 dolāri, 159 115,29 EUR, 1211,38 Šveices franki; vērtspapīri: ieguldījumu fondi «Nordea bank Finland» Latvijas filiālē 35,14 lati, valsts parādzīmes a/s «Parex Asset Management» 300 000 EUR, ieguldījumu fondi «Nordea bank Finland» Latvijas filiālē 35.14 lati, ieguldījumu fondi a/s «Parex Asset Management» 327 456,07 lati.

Daudziem atmiņā iespiedusies kā laikraksta «Diena» dibinātāja (pēc valstij piederošās «Dienas» privatizācijas), akciju īpašniece un galvenā redaktore, Trešās Atmodas aktīva dalībniece, piedalījusies t. s. lietussargu revolūcijas organizēšanā (2007), bijusi «Sorosa fonda Latvija» valdes priekšsēdētāja. Kādu laiku saukta par Šķēles atbalstītāju, bet pēc aiziešanas no «Dienas» aicinājusi visus 10. Saeimas vēlēšanās stāties pretī Šķēlem, Lembergam un Šleseram, savukārt par savu iesaistīšanos kādā sarakstā ilgi klusējusi. «Delnas» pārstāvis Roberts Putnis šīs vasaras vidū viņai publiski pārmetis it kā savaulaik noslēgto slepenu vienošanos ar Godmani, ka tiks pielikts punkts t. s. lietussargu revolūcijai un tautas celšanai kājās. «Neatkarīgā Rīta Avīze» rakstīja, ka viņa 2008. gadā kļuvusi teju par miljonāri, jo pārdevusi savas «Dienas» akcijas par 650 000 latu (klāt skaitīti vēl īpašumi un uzkrājumi). Vēl rakstīts, ka KNAB viņai piespriedis 50 latu sodu par interešu konfliktu valsts amatpersonas darbībā. Vieni sauc par spožu sievieti ar stingru raksturu, citi – par autoritāru personu. Šur tur tiek minēta kā nākamā Valsts prezidenta kandidāte. Saņēmusi III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas neatkarības stiprināšanā (1999), Norvēģijas Sv. Olava ordeni (1998), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Gaiļa gadā dzimis Auns. 08.04.57

2. Artis Kampars (1967), precējies latvietis, dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība (RTU, 1992, inženiera-mehāniķa specialitāte); ekonomikas ministrs, «Jaunā laika» domes priekšsēdētājs, FK «Tukums 2000» valdes loceklis; pieder dzīvoklis, zeme un māja ar zemi Tukumā; pieder Ford Escort (1984), kravas kaste (1975), piekabe (1993); parādsaistības: 210 344,58 lati; kapitāla daļas: SIA «Ronis» 33 880 lati (10 gab.); skaidras naudas uzkrājumi: 2 200 lati; vērtspapīri: ieguldījumu fondi «SEB FUND 1 Nordic Fund» 794,55 dolāri, ieguldījumu fondi «SEB FUND 1 SEB Europe Fund» 486.46 EUR, ieguldījumu fondi «SEB FUND 3 Eethical Sweden Fund» 845,75 dolāri.

Pazīstams tukumnieks, precējies, audzina trīs dēlus, SIA «Ronis» direktors, koordinējis kino kluba «Grands» darbību, startējis Tukuma pilsētas domes vēlēšanās (2001, Latvijas Demokrātiskā partija). «Jaunā laika» biedrs (2002). Ievēlēts gan 8., gan 9. Saeimā, aktīvs deputāts, itin bieži redzēts TV ekrānos, citēts drukātajos un elektroniskajos medijos vēl pirms tam, kad kļuva par ekonomikas ministru. Šajā amatā stājās 2009. gada 12. martā, daudz kritizēts par vājo izpratni uzticētajā sfērā, citi savukārt slavē viņu par uzņemšanos izvest valsti no krīzes. Saeima balsojusi par viņa atbrīvošanu no amata, taču neveiksmīgi (2010. gada 10. jūnijs). Piedalās dažādu starpvaldību komisiju darbā. Visnotaļ neviennozīmīgi vērtējami viņa paziņojumi, ka Latvijā krīze ir apturēta (2010. gada jūlijs) – statistikas datos tas varbūt arī redzams, bet mierīgais iedzīvotājs nejūt ne krīzes apturēšanu, ne valsts rāpšanos ārā no bedres. Ar viņa un «Jaunā laika» palīdzību savulaik Tukums ticis pie valsts investīcijām. Runā, ka viņam bijuši nodokļu parādi pret Tukuma pašvaldību. Kritizējis bēdīgi slaveno Latvijas valdības vēstuli SVF. 2009. gadā «Baltic Media Ltd.» dāvināja ministram angļu valodas kursus un solīja nodrošināt ar tulku, lai firmai nebūtu "neērti redzēt, kā mūsu amatpersonas bojā valsts reputāciju, demonstrējot savas nepilnīgās svešvalodu zināšanas, kā arī necienot savu dzimto valodu un neizmantojot profesionālu tulku pakalpojumus". Pirmā oficiālā darba vieta – Tukuma KUK, palīgs apzaļumošanā (1979-1981, vasaras), otrā – «Tukuma rūpkombinātā» montējis ābolu un maizes kastes (1981-1984, vasaras). Daudziem pamanāma viņa aizraušanās ar kaklasaitēm.

Kazas gadā dzimis Vērsis. 03.05.67

3. Dzintars Zaķis (1970), precējies latvietis, dzīvo Jēkabpilī, augstākā izglītība (RTU, 1993, bakalaura grāds datorzinātnēs); LR 9. Saeimas deputāts, «Jaunā laika» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas sekretārs, deputātu grupas sadarbībai ar Gruzijas parlamentu priekšsēdētājs, «Jaunā laika» valdes loceklis, «Vienotības» valdes loceklis; pieder mežs Līvānu novadā, pārvaldījumā dzīvoklis Rīgā; aizdevis 46 981,60 latus; kapitāla daļas: SIA «Datoru centrs» 2 000 lati (40 gab.); skaidras naudas uzkrājumi: 17 500 lati; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi: 9 024,86 lati.

«Jaunā laika» biedrs (2002). Bijis arī 8. Saeimas deputāts. Līdz ievēlēšanai Saeimā bijis Jēkabpils Datoru centra vadītājs ("Līdz šim brīdim esmu īpašnieks"), SIA «Niko-Loto» komercdirektors. Kalvīša valdībā (līdz 2006. gada aprīlim) bija Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. 2008. gadā aizstāvējis lēmumprojektu «Par jaunu elektroenerģijas stacijas būvniecību», ko Saeima neatbalstīja; pats norādīja, ka šis projekts sekmētu Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas «Gazprom», atbalsta atomelektrostacijas būvniecību. Kādā komentārā par «Vienotības» sarakstu šī gada augustā nosaukts par cilvēku, kurš "baidās no tiesas". Kārlis Streips savā blogā viņam kā Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklim veltījis visnotaļ skarbus vārdus par centieniem 1. septembrī aizliegt alkohola mazumtirdzniecību. Esot kaislīgs makšķernieks.

Suņa gadā dzimuši Dvīņi. 26.05.70

4. Atis Lejiņš (1942), precējies latvietis, ASV pilsonis, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (LZA, 2004, goda doktors, Kalifornijas universitāte, 1968, maģistra grāds modernās Eiropas vēsturē un politikas zinātnē); Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) goda direktors, Brīvības un solidaritātes fonda priekšsēdētājs, LĀI biedrības biedrs, Latvijas Inteliģences apvienības valdes loceklis, Eiropas Progresīvo studiju padomes loceklis; pieder mājas Rīgā un Jaunjelgavas novadā, zeme Jaunjelgavā un Jelgavā; aizdevis 29 500 latus; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi dažādās bankās: 2 108 lati.

Dzimis kara laika Jelgavā, bet 1944. gadā ģimene ar pēdējo vilcienu no Rīgas uz Berlīni devusies bēgļu gaitās, 1950. gadā nonākusi Austrālijā un pēc desmit gadiem – Kalifornijā. Padomju laikā pabijis Latvijā, taču uzrakstījis grāmatu par VDK un tādēļ iekļuvis "melnajā sarakstā". Nākamā viesošanās reize bijusi 1988. gadā. Bijis arī Afganistānā, kur pie partizāniem meklējis baltiešu gūstekņus. Pārliecināts sociāldemokrāts, bet šajās vēlēšanās nolēmis startēt «Vienotībā» (nevis, piemēram, «Atbildībā – sociāldemokrātiskā politisko partiju apvienībā»). Atbalstījis Tautas fronti, 1991. gadā atgriezies Latvijā, 1992. gadā dibinājis LĀI, bijis tā direktors līdz 2009. gadam. Tad startēja Eiropas parlamenta vēlēšanās no LSDSP saraksta, bet netika ievēlēts. LZA goda doktors, saņēmis IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2007). Vairāku grāmatu autors. Aizraujas ar kokdaiļamatniecību.

Zirga gadā dzimuši Svari. 28.09.42

5. Ansis Saliņš (1983), neprecējies latvietis, dzīvo Pļaviņu novadā, augstākā izglītība (LLU, 2009, maģistra grāds lauksaimniecības inženierzinātnē; LLU, 2007, bakalaura grāds lauksaimniecības inženierzinātnē); z/s «Iesalnieki-1» vadītājs, SIA «Ansal Tehnik» valdes loceklis, «Pilsoniskās savienības» revīzijas komisijas loceklis; pieder zeme Pļaviņu novadā, nomā zemi Pļaviņu novadā; pieder OPEL ASTRA (1991, pārdots), BMW 316 (1992), traktora piekabe 2PTS9 (1986); parādsaistības: 11 801,85 lati; aizdevis 19 772,19 latus; kapitāla daļas: z/s «Iesalnieki-1» 38 800 lati (100 gab.), SIA «Ansal Tehnik» 2 000 lati (100 gab.); skaidrās naudas uzkrājumi: 1 250 lati.

Medijos parādījies 2009. gadā, kad kā Vietalvas uzņēmējs aizstāvējis tā saucamās iekrāsotās degvielas sistēmas ieviešanu, lai lauksaimnieki varētu iegādāties degvielu bez akcīzes nodokļa. Kādā komentārā par «Vienotības» sarakstu šī gada augustā nosaukts par "neveiksmīgu biznesmeni". Kā students četras reizes saņēmis stipendiju no SIA «DeLaval».

Cūkas gadā dzimis Mežāzis. 13.01.83

6. Aigars Štokenbergs (1963), precējies latvietis, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (Latvijas Banku augstskola, 2001, ekonomists: LVU, 1986, jurists); LR 9. Saeimas deputāts, «Sabiedrības citai politika» valdes priekšsēdētājs, biedrības «Sabiedrība par labām pārmaiņām» valdes loceklis, Latvijas Basketbola savienības padomes loceklis, «Vienotības» līdzpriekšsēdētājs; pieder māja, divi zemes gabali un divas ēkas Tukuma novadā un dzīvoklis Rīgā; pieder MERCEDES BENZ V280 (1998), GMC (1993, pārdota), SAAB 9-5 (1997); parādsaistības: 56 330,20 lati; aizdevis 570 256,68 latus; kapitāla daļas: SIA «Braukšanas mācību centrs» 1 000 lati (1 000 gab.), SIA «Bīskapa nams» 10 000 lati (10 000 gab.), SIA «Kapitāla virsotne» 26 696 lati (26 696 gab.), a/s «Agrofirma Tērvete» 590 lati (59 gab.), SIA «PFG» 90 000 lati (90 000 gab.); bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi dažādās bankās: 3 648,57 lati, 481 517,60 EUR, 167 550,53 dolāri.

"No 1993. gada līdz 2001. gadam veicis nozīmīgu darbu kā Pasaules Bankas Lauksaimniecības attīstības projekta vadītājs Latvijā, panākot privātas lauksaimniecības izveidošanu un īpašuma tiesību izveidošanu, sakārtojot Zemesgrāmatas. Pēc tam divi gadi nostrādāti advokatūrā," teikts SCP mājaslapā. 2004. gadā no Tautas partijas saraksta startējis Eiropas parlamenta vēlēšanās, gada nogalē kļuva par Kalvīša padomnieku ekonomikas jautājumos. 2006. gadā 9. Saeimā ievēlēts no Tautas partijas saraksta. 2006. gadā no aprīļa līdz novembrim Kalvīša valdībā bijis ekonomikas ministrs, pēc tam līdz 2007. gada oktobrim – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Kalvīša valdībā. 2007. gada oktobrī tā sauktās lietussargu revolūcijas laikā izslēgts no Tautas partijas ("par partijas rindu šķelšanu" un par to, ka "nepiekrīt Šķēles viedoklim" un iebildis Loskutova atcelšanai no amata) un zaudēja ministra portfeli, kļuva par neatkarīgo deputātu Saeimā. 2007. gada augustā «Baltic Screen» ierindojis viņu Latvijas ietekmīgāko miljonāru saraksta 21. vietā. 2008. gadā organizējis parakstu vākšanu par izmaiņām Pensiju likumā, kritizējis sistēmu, ka nodokļus maksā nabagi, bet bagātie tiek sargāti no lielāku nodokļu maksāšanas. To, ka "nekādas ekonomiskās domāšanas šajā valstī nebūs", sapratis jau 2005. gadā, kad Šlesers noraidījis slepeno inflācijas apkarošanas plānu kā nevajadzīgu un devis rīkojumu "gāzi grīdā". Organizējis plašu protesta akciju 2009. gada 13. janvārī Vecrīgā, kura beidzās ar grautiņiem (to iniciators nebija pats Štokijs). 2010. gadā kopā ar citiem gatavoja pieteikumu Satversmes tiesai, lai tā atceļ Saeimas likumu, kas paredz pensiju samazināšanu par 10%, strādājošo pensionāru pensiju samazināšanu par 70% un strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu par 50%. Augstāk minētā zeme un ēkas viņam piederot Jaunsātu pagastā.

Kaķa gadā dzimusi Jaunava. 29.08.63

7. Valdis Veips (1960), precējies latvietis, dzīvo Bauskas novadā, augstākā izglītība (Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts, 1982, fizkultūras pasniedzējs); Bauskas novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības novadu apvienības valdes loceklis, Izglītības un kultūras komitejas loceklis un Sporta apakškomitejas priekšsēdētāja vietnieks, mednieku kluba «Bauskas ozoli» valdes loceklis, mednieku kluba «Ceraukste» valdes loceklis; pieder zeme un garāža Bauskas novadā; pieder AUDI A4 (1999), VAZ 2121 (1992); parādsaistības: 17 489,46 eiro; skaidras naudas uzkrājumi: 2 000 lati.

Karjeras sākumā tiešām bijis fizkultūras skolotājs, bet 1997. gadā kļuvis par Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētāju. Savā biogrāfijā uzsver arī piedalīšanos barikādēs. 2008. gadā kā Gailīšu pagasta vadītājs pabijis pie lauksaimniekiem Šveicē. Viņa vadībā Gailīšu pagasts bija viens no tiem, kas lūdzis Satversmes tiesu atzīt pagasta tiesības būt pastāvīgam, nevis apvienoties novadā. «Pilsoniskās savienības» pārstāvis. 2009. gadā pēc pašvaldību vēlēšanām deviņi no 17 Bauskas novada domes deputātiem uzticēja viņam domes priekšsēdētāja amatu. Par Bauskas nemieriem, proti, protesta akcijām pret Bauskas slimnīcas slēgšanu 2009. gada augustā neko iepriekš neesot zinājis, taču tās atbalstījis, jo "mani ievēlēja šie Bauskas novada iedzīvotāji". Vispirms pats mēģinājis pierunāt protestētājus atbrīvot brauktuvi, tad ziņojis viņiem par specvienību tuvošanos un vēlreiz mudinājis izklīst. Oktobrī līdz ar iedzīvotājiem atbalstījis prasību atjaunot daudzprofilu slimnīcu Bauskā. Joprojām aizraujas ar fizkultūru, esot kaislīgs mednieks.

Žurkas gadā dzimis Vērsis. 03.05.60

8. Aivars Volfs (1959), precējies latvietis, dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība (LU Vides pārvaldības institūts, 2007, vides pārvaldība un pašvaldību līdzsvarota attīstība; LLA, 1983, lauksaimniecības mehanizācija); Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks, «Tukuma pilsētai un novadam» valdes loceklis, Pūres KKS valdes loceklis, ZM Medību saimniecības attīstības fonda padomes loceklis, Sporta kluba «Pūre» valdes loceklis, Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes loceklis, Mednieku biedrības «Sencis» valdes loceklis; pieder zeme, garāža, dzīvoklis, zeme un māja Tukuma novadā; parādsaistības: 18 000 lati; kapitāla daļas: Pūres Kooperatīvā krājaizdevēju sabiedrība 20 lati (2 gab.); bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi: 700 lati.

Vislielākie viņa nopelni – Pūres pagasta vadīšana. Protams, ir vieglāk vadīt "labu pagastu", kurā attīstās uzņēmējdarbība un ir iespējams realizēt daudzus projektus. Partijas «Tukuma pilsētai un novadam» biedrs kopš dibināšanas dienas (2004). Kaismīgs formālisma, demagoģijas pretinieks, bet pats prot skaisti runāt un dažkārt mudina neievērot likumu, ja tas ir aplams. Tikpat asi kritizē birokrātus, šķēršļu likšanu Eiropas naudas saņemšanai. Jādomā, ka Saeimā panāks aplamo likumu atcelšanu vai grozīšanu un pats pieņems tikai pareizus lēmumus. Pūres Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības dibināšanas iniciators, mednieks, aktīvs Pūres pašdarbnieks, spēlē akordeonu.

Cūkas gadā dzimuši Dvīņi. 01.06.59

9. Inga Priede (1966), latviete, dzīvo Kandavas novadā, augstākā izglītība (BA «Turība», 2008, profesionālais maģistra grāds sabiedrisko attiecību vadībā; Liepājas Pedagoģiskā akadēmija, 2005, valsts iestāžu un pašvaldību vadība); Kandavas novada domes deputāte un Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste, BA «Turība» docētāja, SIA «AAS «Piejūra»» sabiedrisko attiecību speciāliste; pieder dzīvoklis Talsos, pārvaldījumā māja Kandavā; pieder CHEVROLET (2007); parādsaistības: 8 866,54 lati.

Aktīva sieviete. Visam, ar ko nodarbojas, nododas sirsnīgi un līdz galam, bet nebaidās mainīt darbu, ja iepriekšējā vairs negūst gandarījumu vai sajūt neatbilstību savai pārliecībai. Vadījusi kultūras dzīvi Valdeķos un Kandavā. Bijusi savulaik populārā čigānu ansambļa «Atlanti» menedžere. Vairākus gadus bija «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» Kandavas biroja vadītāja, tad vadīja Latvijas Sarkanā krusta Tukuma rajona nodaļu, bija Kandavas novada muzeja vadītāja, piedalījās portāla «Kurzemniekiem.lv» izveidošanā, 2005. gadā «Jaunā laika» sarakstā startēja Kandavas novada domes vēlēšanās, Talsu rajona padomē bija sabiedrisko attiecību speciāliste. Ir SCP Kandavas nodaļas biedre.

Zirga gadā dzimusi Lauva. 29.07.66

10. Guntis Libeks (1958), precējies latvietis, dzīvo Aizkraukles novadā, augstākā izglītība (Rīgas Medicīnas institūts, 1982, ārstniecība), Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības valdes loceklis, Mednieku kluba «Koknesis» valdes loceklis, Biedrības «Koknesei» valdes loceklis; pieder māja ar zemi un zeme Kokneses novadā, zeme Līvānu novadā un Jaunjelgavas novadā, dzīvoklis Aizkraukles novadā, iznomā zemi un māju Kokneses novadā; pieder AUDI A6 (1994), SUZUKI VITARA (1991); parādsaistības 45 000 lati; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi dažādās bankās: 4 300 lati.

Vēl nesen bijis pārliecināts tēvzemietis, no viņu saraksta startējis 9. Saeimas vēlēšanās, tad pieslējies «Pilsoniskajai savienībai». Lai arī ieguvis ārsta izglītību, teju visu darba mūžu veltījis pašvaldībai – Aizkraukles rajona padomei un Jaunjelgavas novada domei (gan bijis arī Aizkraukles rajona slimnīcas galvenais ārsts (1992-1994)). Bijis Aizkraukles rajona padomes izpilddirektors. 2009. gadā Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts ar 15 balsīm pret trim. Par saviem hobijiem min ceļošanu, medības un atpūtu pie dabas.

Suņa gadā dzimusi Jaunava. 22.08.58

11. Jānis Reirs (1961), precējies latvietis, dzīvo Dobeles novadā, augstākā izglītība (LU, 1990, ekonomists); LR 9. Saeimas deputāts, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs; pieder dzīvoklis Rīgā un kopīpašumā zeme Rojas novadā; pieder motorollers PIAGRO (2007); parādsaistības: 201 815 eiro; aizdevis 155 000 EUR; kapitāla daļas: SIA «Cibus tree» 400 lati (20 gab.), a/s «Latvijas Nacionālais autopārvadātāju centrs» 1 400 lati (1 400 gab.); skaidras naudas uzkrājumi: 27 570 lati.

Karjeru sācis kā Rīgas pilsētas Centra rajona pašvaldības izpilddirektora palīgs (1989-1993), bijis arī a/s «Trasta komercbanka» valdes loceklis, viceprezidents, administratīvās daļas vadītājs (1996-1999), konsultāciju kompānijas «Prudentia» partneris, a/s «Ķīmiskā rūpnīca «Spodrība»» valdes priekšsēdētājs (2001-2002). «Dienas Bizness» toreiz rakstīja, ka saskatījis «Spodrības» potenciālu un izmantojis izdevību kļūt par ražotnes līdzīpašnieku un vadītāju. «Jaunā laika» biedrs, bijis 8. Saeimas deputāts, īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās (2004-2006). 2009. gadā startēja Eiropas parlamenta vēlēšanās. Šī gada jūnijā bijis viens no tiem Saeimas deputātiem, kas neklausījās skarbajā Valsts prezidenta uzrunā, bet sēdēja parlamenta ēkas kafejnīcā.

Vērša gadā dzimuši Svari. 23.09.61

12. Klāvs Olšteins (1983), precējies latvietis, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (LU, 2008, jurists), a/s «Rīgas siltums» padomes loceklis, «Jaunā laika» valdes loceklis, ekonomikas ministra padomnieks; pieder ½ domājamo daļu no dzīvokļa Rīgā, dzīvoklis Kandavas novadā; parādsaistības: 72 223.92 eiro; kapitāla daļas: SIA «Self Bez Loģistika» 2 000 lati (100 gab.); bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi dažādās bankās: 3 425.48 lati.

2001. gadā beidzis Kandavas internātvidusskolu. Bijis «Neatkarīgās» žurnālists, īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās Jāņa Reira biroja vadītājs. Bijis 8. Saeimas deputāta palīgs. Startējis 9. Saeimas vēlēšanās. Pirms 9. Saeimas dzīvoklis piederējis Vānes pagasta Lazdu 13. Viņa blogi lasāmi arī www.ntz.lv, aizstāv atjaunojamo energoresursu izmantošanu, rakstījis par mājokļu siltināšanas programmām. 2009. gadā startējis Rīgas domes vēlēšanās. Pirms tām pievērsa uzmanību ar velobraucienu, kura dalībniekiem uz krekliņiem tika sludināts, ka Olšteins ir gudrāks par Šleseru. 2009. gadā bija viens no tiem, kas mēģināja risināt «Saga group» un «Swedbank» konfliktu (arī Tukumā).

Cūkas gadā dzimis Auns. 12.04.83

13. Astrīda Vītola (1959), šķīrusies latviete, dzīvo Iecavas novadā, augstākā izglītība (LU, 2000, maģistra grāds sabiedrības vadībā; LLA, 1982, lauksaimniecības ekonomists, grāmatvedis); Iecavas novada domes deputāte, Ķekavas novada pašvaldības Attīstības daļas vadītāja, «Pilsoniskās savienības» valdes locekle, biedrības «Iecavas sieviešu klubs «Liepas»» valdes locekle, Bauskas lauku biedrību apvienības «Deviņzare» valdes locekle; pieder zeme, māja, ēkas Iecavas novadā; pieder Audi 80 (1994); bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi: 800 lati.

Bijusi Bauskas pilsētas domes deputāte, Bauskas pilsētas domes izpilddirektore un priekšsēdētāja vietniece tehniskos jautājumos, pašvaldības aģentūras «Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrs» direktores vietniece finanšu un saimnieciskajos jautājumos. Kādā vietnē slavēta par spēju kopā ar kolēģi no parādiem izvest Iecavas slimnīcu. «Pilsoniskās savienības» Iecavas nodaļas dibinātāja (2009). Pēc pašvaldību vēlēšanām izvirzīta Iecavas novada domes priekšsēdētāja amatam, taču netika ievēlēta. Uzsver savu pieredzi Eiropas struktūrfondu apgūšanā un spēju ieviest domē jaunas vēsmas, vienlaikus kritizējot "iestignējušo" pašvaldības darbu zaļo zemnieku vadībā. Kāds komentāros aizrādījis: "Visur, kur esi strādājusi, esi atstājusi nemieru un pussāktus darbus." Par savu hobiju min latviešu tautas tradīciju apzināšanu un popularizēšanu, sabiedrisko darbu un daiļdārzniecību.

Cūkas gadā dzimusi Jaunava. 22.08.59

14. Madars Lasmanis (1979), precējies latvietis, dzīvo Jelgavas novadā, augstākā izglītība (LU, 2005, dabas zinātņu maģistrs); LR 9. Saeimas deputāts; pieder dzīvoklis Rīgā, māja ar zemi Jelgavas novadā; pieder traktors (1988), motocikli (1960, 1948, 1970, 1963, 1979, 1961), piekabe (1991); parādsaistības: 50 000 lati; skaidras naudas uzkrājumi: 4 000 lati; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi: 2 000 lati.

Pabeidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu (1998, specializējies dārzkopībā un produkcijas pārstrādē). "Ar BO VAS «Lauku attīstības fonds» padomes locekļa titulu (2003-2004) un BO VAS «Latvijas Privatizācijas aģentūra» valdes locekļa (2003-2004) palīdzību nāca sāpīgā izpratne par situāciju valstī lauksaimniecības sektorā un valsts uzņēmumu darba nesakārtotību kopumā. Šī apziņa kalpoja par spēcīgāko dzinuli ejot politikā," teikts oficiālajā biogrāfijā. Kandidējis uz 8. Saeimu «Jaunā laika» sarakstā kā s/o «Studentu pašpārvalde» valdes priekšsēdētājs, Latvijas Lauksaimniecības un Pārtikas nozaru arodbiedrības valdes loceklis, bijis deputāts uz laiku, kamēr J. Reirs pildījis īpašo uzdevumu ministra pienākumus. 2006. gada vasarā «Jaunā laika» izdevumā dēvēts par uzņēmēju. Uz 9. Saeimu kandidējis kā biedrības «Latvijas antīko automobiļu kluba» padomes loceklis, par deputātu kļuvis 2009. gada 19. martā uz laiku, kamēr citi jaunlaicēni pilda ministru pienākumus (konkrēti – stājies Arta Kampara vietā). Tiek minēts kā Jelgavas novada Atbalsta biedrības vadītājs, taču savā oficiālajā pieteikumā to nav uzrādījis. Kārlis Streips savā blogā viņam kā Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklim veltījis visnotaļ skarbus vārdus par centieniem 1. septembrī aizliegt alkohola mazumtirdzniecību. Aizraujoties ar Latvijas vēsturi, dārzniecību, lauksaimniecību, biškopību.

Kazas gadā dzimis Auns. 12.04.79

15. Viktors Vilkaušs (1980), neprecējies latvietis, dzīvo Jēkabpilī, augstākā izglītība (LU, 2009, sociālo zinātņu bakalaura grāds vadībzinātnē); SIA «Viko Baltic» komercdirektors, biedrības «Vecāki Jēkabpilij» valdes loceklis, «Sabiedrības citai politikai» Jēkabpils nodaļas vadītājs; pieder zeme Varakļānu novadā, pārvaldījumā dzīvoklis Jēkabpilī un mežs Viļānu novadā; pieder VW Caddy (1997); parādsaistības: 24 040 lati; aizdevis 50 000 eiro; skaidras naudas uzkrājumi: 25 902.34 lati.

Beidzis Jēkabpils agrobiznesa koledžu (1999, grāmatvedība). Bijis Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centra IT projektu vadītājs, Jēkabpils rajona padomes IT speciālists. 2009. gadā startējis Jēkabpils pilsētas domes vēlēšanās. Viņa uzņēmums «Viko Baltic» veic vietējos un starptautiskos kravu pārvadājumus, domājot arī par pasažieru vešanu. Par hobiju uzskata fotografēšanu, ceļojumus, aktīvo tūrismu, slēpņošanu, auto orientēšanos.

Mērkaķa gadā dzimusi Jaunava. 25.08.80

16. Jolanta Knope (1953), precējusies lietuviete, dzīvo Jelgavas novadā, augstākā izglītība (LVU, 1976, ekonomiste); z/s «Rudeņi» grāmatvede-ekonomiste, LPKS «Piena ceļš» valdes locekle, Jelgavas novada zemnieku apvienības sieviešu klubiņa «Draudzenes» prezidente; nekustamo īpašumu un transporta līdzekļu nav.

Bijusi Jelgavas rajona Finanšu nodaļas budžeta inspektore un nodaļas vadītāja vietniece, kolhoza «Avangards» kluba vadītāja un darba algas ekonomiste. Kandidējusi Jelgavas novada domes vēlēšanās (2009) «Pilsoniskās savienības» sarakstā. Kādā vietnē rakstīts: " Jolanta ir lauku uzņēmēja, 500 ha lielajā saimniecībā ir 180 govis, pienu eksportē uz Lietuvu, Jolanta ir lepna par kooperatīvu «Piena ceļš», tam pieder «Jaunpils», kas ražo gardus sierus." Citā: "Ik dienu savācam 150 tonnas piena, no kurām 80% nonāk kooperatīvam piederošajā Jaunpils pienotavā, pārtopot par sieru un biezpienu, ko galvenokārt eksportē uz Krieviju." Par savu hobiju min sēņošanu un makšķerēšanu.

Čūskas gadā dzimuši Svari. 26.09.53

17. Dace Lebeda (1970), atraitne, latviete, dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība (Liepājas Universitāte, 2009, profesionālais maģistra grāds vadības zinībās; Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 2007, profesionālais bakalaura grāds kultūras vadībā); Tukuma novada domes deputāte, Tukuma pilsētas kultūras nama direktore; pieder garāža, divi dzīvokļi Tukumā, māja Rīgā; pieder piekabe (1985) un VW Golf (1994, nozagta).

Tukumā un Tumē, kā arī citur bijušajā rajonā un daudzviet valstī visnotaļ pazīstams cilvēks – teju ikviens reiz bijis viņas vadītā pasākumā vai kāzās, klausījies jociņos vai izjustā kokles spēlē. Beigusi P. Jurjāna mūzikas skolas kokles klasi un Kultūras darbinieku tehnikumu. Organizējusi lielus projektus, piemēram, Operetes svētkus Tukumā (2007), Lielos Rožu svētkus (2008, 2010), Latvijas ģitāristu festivālu «Tukuma pagale 2010». Bijusi Tumes pagasta kultūras nama direktore, organizējusi pirmo "ēdamo pagastu" saietu. Ievēlēta par pagasta padomes deputāti (2001). Bijusi «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» reklāmas menedžere. Divus gadus veikusi Valsts Kultūrkapitāla fonda Kurzemes kultūras programmas ekspertes pienākumus. Tukuma novada domes vēlēšanās (2009) startēja «Jaunā laika» sarakstā. Aktīva sieviete, neatlaidīga. Iedziļinās problēmās un cenšas tās atrisināt, bet pati nerada. Valodā tieša, varbūt pat skarba, bet patiesa un godīga. Tiek uzskatīts, ka Tukuma kultūras namā ieviesa kārtību (visos veidos un līmeņos).

Suņa gadā dzimis Skorpions. 24.10.70

18. Krišjānis Bušs (1985), neprecējies latvietis, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (LU, 2009, profesionālais bakalaura grāds ekonomikā), «Vienotības» valdes loceklis, nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu nav, parādsaistības – 6 763.32 lati.

Beidzis Rīgas Uzņēmējdarbības koledžu (2000, saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze). Startējis Eiropas parlamenta vēlēšanās no «Sabiedrības citai politikai» saraksta (2009).

Vērša gadā dzimuši Svari. 16.10.85