Saraksts Nr. 7

Partija dibināta 2010. gada 27. martā, valdes priekšsēdētājs ir Einars Grigors, kurš kā pirmais numurs kandidē mūsu – Zemgales vēlēšanu apgabalā. Partijas dibināšanas kongresā klāt bija arī Oskars Grīgs, Ziedonis Čevers, Leons Bojārs. Jau 2009. gada rudenī trīs biedrības – «Politiskā laboratorija», «Uzņēmēju un ražotāju apvienība Latvijas attīstībai» un «Latvija – prezidentāla valsts» – parakstīja sadarbības līgumu startam 10. Saeimas vēlēšanās.

Partijai ir reģionāla nodaļa Tukumā, taču kontaktinformācijas sadaļā nav ne atbildīgā cilvēka vārda, ne adreses, ne tālruņa numura.

Rīgas apgabalā kandidē Egils Bisenieks, kurš savulaik bija Joahima Zīgerista partijas «Tautas kustība Latvijai» dibinātājs, Zīgerista palīgs Saeimā un Rīgas domnieks. Sarakstā ir arī citi TKL biedri, kas pabijuši Saeimā, piemēram, dermatovenerologs Andris Rubins un Odisejs Kostanda. Rīgā kandidē arī šķēpmetējs Voldemārs Lūsis.

Vidzemē kandidē ceļu būves uzņēmuma «Aiguta» ģenerāldirektors Aigars Taukulis, arī 5., 6. un 7. Saeimas deputāts Oskars Grīgs, kurš savulaik tiesāts par nelikumīgu ieroča glabāšanu un iegādāšanos. Vēl sarakstā ir bijušais Banku augstskolas students Jānis Nebars, kurš slavens kļuva ar aptuveni 766 000 latu skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanu. Vēlāk tās izrādījās nepatiesas ziņas, un tika ierosināts kriminālprocess.

Latgalē pirmais sarakstā ir 7. Saeimas deputāts Leons Bojārs (LSDSP), kas pēdējā laikā tiek saistīts ar «Starptautisko miera fondu» jeb mūnistu kustību.

Kurzemē līderis ir partijas valdes loceklis, bijušais Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Dainārs Dambergs, kā arī partijas dibināšanas iniciators un ģenerālsekretārs Augusts Kūravs, kurš savulaik bijis Tautas partijas ģenerālsekretārs, bet pērn dibinājis biedrību «Politiskā laboratorija».

2010. gada 29. augustā «Par prezidentālu republiku» iesniedza KNABam vēstuli, lūdzot izvērtēt LNT atteikumu aicināt partijas pārstāvjus uz priekšvēlēšanu debatēm (pamatojums – zemais partijas reitings). Partijas priekšsēdētājs aprēķinājis, ka bezmaksas raidlaiks, kas atvēlēts atsevišķiem politiskajiem spēkiem, pēc LNT izcenojumiem izmaksā 7 miljonus latu.

Kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Einars Grigors (1957), precējies, latvietis, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (LLU, 2002, sociālo zinātņu bakalaura grāds ekonomikā, uzņēmējdarbības un vadīšanas speciālists), a/s «Parex banka» Administratīvo pakalpojumu daļas vadītājs, SIA «Rīgas pirmā garāža» valdes priekšsēdētājs, SIA «GTG 1» valdes priekšsēdētājs, politiskās partijas «Par prezidentālu republiku» valdes priekšsēdētājs; pieder divi zemes gabali Vijciema pagastā; pieder motocikls ar blakusvāģi K-750 (1961); iznomā zemi Vijciema pagastā; parādsaistības: 62 719 lati; kapitāla daļas: SIA «GTG 1» 1 000 lati (50 gab.); skaidras naudas uzkrājumi: 26 000 lati; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi: 1 900 lati; vērtspapīri: privatizācijas sertifikāti (4.28 gab.).

Bijis «Politiskās laboratorijas» valdes loceklis. Savulaik bijis «Jelgavas maiznieka» (2001-2005) un «Liepājas maiznieka» valdes priekšsēdētājs. Kādā komentārā mudināts domāt, kādēļ bankrotēja «Jelgavas maiznieks», kur Grigors bija īpašnieks un vēlāk līdzīpašnieks kopā ar zviedru investīciju fondu (zviedrs esot zaudējis miljonu latu). 2006. gada septembrī medijos rakstīts par abiem «Maizniekiem». Proti, par SIA «JLM grupa» (izveidota 2005. gada oktobrī) valdes priekšsēdētāju kļuvis Arvis Rove, kurš iepriekš 9 gadus vadījis «Liepājas maiznieku». Minētā SIA 2005. gadā apvienoja abus «Maizniekus», un to kontrolēja divi Skandināvijas investīciju fondi. Drīz «Liepājas maiznieka» kontrolpakete nokļuva jelgavnieku rokās, un A. Rove pārtrauca savu darbību uzņēmuma valdē, jo viņam neesot pieņemams tās skatījums uz nākotni. Par valdes priekšsēdētāju kļuva E. Grigors. Drīz skandināvi sapratuši, ka labi nebūs, un uzņēmumu pametuši. 2008. gada augustā «Jelgavas maiznieks» apturēja ražošanu, jo par parādiem tam pārtraukta gāzes padeve. 2010. gada vasarā notika SIA «JLM grupa» mantas izsole, taču pretendentu nebija. Pabijis «Latvijas ceļā», Tautas partijā un tēvzemiešos. No «Latvijas ceļa» saraksta 2001. gadā ievēlēts Jelgavas domē, bijis Sabiedriskās drošības un kārtības komisijas priekšsēdētājs, Finansu un Pilsētas attīstības komitejas loceklis. 2007. gada jūnijā kādā publikācijā minēts kā «Lattelecom» Administratīvo pakalpojumu daļas direktors. 2009. gadā Rīcības partijas sarakstā kandidēja Eiropas parlamenta vēlēšanās, bet neveiksmīgi; toreiz norādījis, ka nekur nestrādā. 2009. gada jūnijā iecelts par SIA «Rīgas pirmā garāža» valdes locekli. Rīgā dzīvojot tikai pēdējā laikā, pirms tam bijis īstens zemgalietis. Viņš nominēts par partijas virzīto premjera amata kandidātu.

2. Ints Cālītis (1931), precējies, latvietis, dzīvo Rīgā, vidējā izglītība (vidusskola, 1960), nestrādā; pieder Opel Vectra Caravan (1999).

Pats sevi raksturo kā pretošanās kustības dalībnieku otrajā paaudzē, padomju gados par pretdarbību valsts varai trīs reizes arestēts un tiesāts. Bijis Latvijas Tautas frontes domes loceklis, valdes loceklis, ievēlēts Augstākajā Padomē, balsojis par neatkarības deklarāciju. Startējis 8. Saeimas vēlēšanās no politiskās apvienības «Centrs» (bija tās priekšsēdētājs); toreiz bijis nestrādājošs pensionārs, norādījis, ka vidējo izglītību ieguvis Mordovijas APSR 1962. gadā, bijis īpašuma 1/3 domājamās daļas pārvaldnieks Tālivalža ielā 1 Rīgā. Pēc apvienošanās ar partiju «Saimnieks» bija tās domes loceklis. Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, ar Lietuvas Republikas IV šķiras Vīta Krusta ordeni, 1991. gada barikāžu piemiņas zīmi un LR Zemessardzes goda zīmi.

3. Ingera Baltiņa (1959), šķīrusies, latviete, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (Rīgas Medicīnas institūts, 1983, ārstniecība; Rīgas Dzemdību nams, 1984, dzemdniecība), SIA «Klīnika Denta» ārsta-ginekologa prakses darbiniece, SIA «Veselības centrs 11» ginekoloģe, SIA «Aura Med» ginekoloģe; pieder zemes gabals Ķekavas pagastā un Skultes pagastā; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi kopā: 2 069 lati.

2010. gada jūnijā piedalījās partijas kampaņā «Mēs palīdzam», apmeklēja Dundagu un sniedza kvalificētas ārstnieciskās konsultācijas 13 pagasta sievietēm. Daudzās vietnēs lasāmas labas atsauksmes par šo ārsti.

4. Varis Bogdanovs (1968), latvietis, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (Latvijas ev.-lut. baznīcas garīgā personāla mācību iestādes «Lutera akadēmija» Pastorālā nodaļa, 2003, LELB augstākā teoloģiskā izglītība), Latvijas ev.-lut. baznīcas mācītājs; pieder dzīvoklis Rīgā; parādsaistības: 16 458 lati.

2005. gadā bijis vienās domās ar mācītāju Juri Cālīti, kurš atbalstīja geju un lesbiešu gājienu «Rīgas praids», un tādēļ no LELB saņēmis disciplināru sodu. Novembrī Rīgas Kristus draudze balsojusi par sava mācītāja Vara Bogdanova pārcelšanu kalpot citur, taču mācītājs palika amatā, bet vēlāk pazemināts par palīgmācītāju. SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» Latvijas Onkoloģijas centra kapelāns.

5. Uldis Priede (1941), precējies, latvietis, dzīvo Rīgā, vidējā izglītība (4. tehniskā skola, 1961, elektromontieris; Latvijas Republikāniskais neklātienes lauksaimniecības tehnikums, 1985, tehniķis-elektriķis), SIA «Latģeo» enerģētiķis; pieder dzīvoklis Rīgā, domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala Rīgā. Kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās no «Mūsu zemes» saraksta; tolaik piederēja tikai dzīvoklis Rīgā. Bijis «Politiskās laboratorijas» darba grupas vadītājs un izstrādājis jaunas Satversmes projektu.

6. Tatjana Druka (1956), šķīrusies, latviete, dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība (LVU, 1981, matemātikas pasniedzēja), AAS «Gjensidige» apdrošināšanas aģente, SIA «Vernachen» komercdirektore; pieder dzīvojamā māja, ½ domājās daļas zemes Tukumā un zeme Tukuma rajonā; parādsaistības: 48 000 lati.

Gudra, enerģiska. Bijusi Tukuma rajona Izglītības pārvaldes vadītāja (kādā publikācijā raksturota: "dzirkstoša un sprigana, reizēm "abpusēji griezīga""), a/s «Parex banka» Tukuma filiāles vadītāja. 2009. gada jūnijā piedalījās Tukuma Katrīnas skaistuma stafetē, lai popularizētu šo skulptūru. SIA «Vernashen» reģistrēta 2008. gada 3. decembrī, 2009. gadā atvēra kafejnīcu Tukuma ledus hallē, 2009. gadā lūdza Tukuma pilsētas domi pazemināt nomas maksu (no 560.30 latiem ar PVN uz 350 latiem ar PVN mēnesī), taču iesniegums noraidīts. Armēņu restorāns ar tādu pašu nosaukumu atrodas arī Rīgā, Gleznotāju ielā.

7. Andris Bents (1956), šķīries, latvietis, dzīvo Iecavas novadā, augstākā izglītība (LLA Meža tehnikas specialitāte, 1979, inženieris-tehnologs kokapstrādē), SIA «Ozolsala B» valdes priekšsēdētājs; pieder zeme Iecavas novadā; pieder Mercedes Benz (1999); kapitāla daļas: SIA «Ozolsala B» 6 000 lati (51 gab.); skaidras naudas uzkrājumi: 6 000 lati; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi: 1 000 lati.

2003. gada rudenī mediji rakstīja, ka Iecavā par SAPARD līdzekļiem taps mūsdienīgs atpūtas komplekss ar peldbaseinu un idejas autors ir vietējais uzņēmējs Andris Bents. Jau 2007. gadā SIA «Ozolsala B» bija spiesta atteikties no kompleksa būvniecības. 2005. gadā kandidējis Iecavas novada domes vēlēšanās no LSDSP saraksta. SIA «Ozolsala B» reģistrēta 2005. gada 1. februārī, darbības nozare – izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās, "citas būvdarbu pabeigšanas operācijas". Parādās informācija, ka 2005. gadā saņemta ES nauda 179 187 latu apmērā "viesu nama – atpūtas kompleksa būvniecībai". 2010. gada 27. aprīlī reģistrēta Būvkomersantu reģistrā.

8. Jānis Augucēvičs (1958), precējies, latvietis, dzīvo Iecavas novadā, vidējā izglītība (Saulaines ST, 1977, tehniķis-mehāniķis), privātās saimniecības saimnieks; nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nav; parādsaistības: 3 500 lati.

9. Aiva Freimane (1980), precējusies, latviete, dzīvo Jelgavā, augstākā izglītība (LLU, 2004, restorānu un viesnīcu vadītāja, profesionālais bakalaura grāds uzņēmējdarbībā), SIA «Media Control» darba aizsardzības projektu vadītāja; nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nav; kapitāla daļas: SIA «Artende» 8 250 lati (8 350 gab.).

LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbības programmas absolvente, vairākus gadus strādājusi par projektu vadītāju būvniecības nozarē un risinājusi lielākoties juridiskus jautājumus. SIA «Media Control» sniedz pakalpojumus darba aizsardzībā, ugunsdrošībā, vides aizsardzībā un vadības sistēmu ieviešanā. Vada SIA «Artende» – nelielu ražotni un veikaliņu. 2008. gadā pabeigusi «Altum» uzņēmējdarbības sākšanas kursus, piedāvājums sākt uzņēmējdarbību našķu (šokologrāfijas, tas ir, šokolādes attēlu, kā arī konfekšu) biznesā nācis negaidīti, ražotne atvērta 2008. gada oktobrī. Kritizējusi "nesaprotamos nosacījumus", kas saistīti ar ES finansējuma saņemšanu, un mudinājusi valsti noteikt kārtību, kādā veidojama sadarbība ar zinātniekiem dažādu inovāciju ieviešanā. Partijas Jelgavas nodaļas vadītāja, valdes locekle.

10. Marika Dehnika (1955), latviete, dzīvo Jelgavā, vidējā izglītība (Rīgas tirdzniecības un kulinārijas skola, 1976, viesmīle, 5. kategorijas pārtikas tehnoloģe), i/k «Megita» īpašniece un direktore; pieder tirdzniecības telpas – veikals Jelgavā; pieder Mercedes Benz C-200 (2002); skaidras naudas uzkrājumi: 1 000 lati. Ziedu salona «Rita» īpašniece. 2009. gadā mediji rakstīja par viņas cīņu ar importēto ziedu tirgotājiem Driksas gājēju ieliņā Jelgavā, jo viņa atšķirībā no tiem maksājot nodokļus.

11. Vaironis Dreimanis (1964), precējies, latvietis, dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība (RPIVA, 2003, augstākā profesionālā, uzņēmuma vadītājs; Sociālo tehnoloģiju augstskola, 2006, augstākā profesionālā, juriskonsults, profesionālais bakalaura grāds), pašnodarbināta persona; pieder vairāki lauksaimniecības un meža zemes gabali un jaunbūve Engures novadā, saimniecība, vairāki lauksaimniecības un meža zemes gabali Tukuma novadā; iznomā 2 zemes gabalus un lauksaimniecības zemi Sēmes pagastā; pieder BMW 725 (1996), laiva (2007), traktorpiekabe P07 (1994), kravas auto MAN 19.364 (1994), ZIL MMZ 554M (1989), ekskavators Ekerman EC-200 (1994), traktori MTZ-52 (1968), MTZ-82 (1994), Mercedes Benz 200 (1989); parādsaistības: 36 658 lati; skaidras naudas uzkrājumi: 3 000 lati.

Kā «Plunču» īpašnieks kopā ar citiem 2005. gadā bijis dabas lieguma «Plieņciema kāpa» dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupā. Dreimaņa z/s «Plunči» Engurē reģistrēta 1992. gada 7. maijā, likvidēta 2010. gada 13. maijā; reģistrētās nodarbes: augkopība, lopkopība, mežizstrāde, viesnīcas un restorāni, moteļi un cita statūtos paredzēta darbība.

12. Liene Bērtaite (1983), latviete, dzīvo Salaspils novadā, vidējā izglītība (Dobeles pilsētas ģimnāzija, 2002), SIA «Lej» valdes locekle; nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nav; aizdevusi 3 000 latus; kapitāla daļas: SIA «Lej» 2 000 lati (2 000 gab.).

SIA «Lej» Salaspilī pieder bārs «Zirgs». 2009. gada decembrī Salaspils novada pašvaldības iestāde «Sociālā aprūpes māja» paziņoja par noslēgto līgumu ar SIA «Lej» par ēdināšanas pakalpojumiem, līgumcena 992 lati. SIA «Lej» reģistrēts 2009. gada 18. maijā.

13. Orests Kubarko (1974), dzīvo Jelgavā, augstākā izglītība (LLU Sociālo zinātņu fakultāte, 2008, organizāciju un sabiedrības pārvaldes bakalaurs; «Turības» Juridiskā fakultāte, 2010, publiskās pārvaldes profesionālās maģistrantūras programmas maģistrs), LR Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes Jelgavas cietuma virsnieks; nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nav; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi: 702 lati. Kādā medijā nosaukts par Latviešu nacionālistu kluba biedru, kurš mēdzis publicēties portālā «nacionalisti.lv».

14. Ivars Amoliņš (1941), precējies, latvietis, dzīvo Tukuma novadā, augstākā izglītība (LLA, 1984, lauksaimniecības ekonomika un organizācija), SIA «A3» valdes priekšsēdētājs; pieder z/s «Lejnieki» Smārdes pagastā, veikala telpas Tukumā un būvmateriālu noliktava Engures novadā; iznomā veikala telpas Tukumā; kapitāla daļas: SIA «A3» 9 000 lati (450 gab.).

1995. gadā kandidējis 6. Saeimas vēlēšanās no Vienības partijas. 1998. gadā startējis 7. Saeimas vēlēšanās no Jaunās partijas; toreiz bijis a/s «Rojas zivju konservu rūpnīca» padomes priekšsēdētājs, piederēja SIA «Selga» (23%), SIA «Miers 2 I A» (33%), SIA «Šķēpnieki» (33%), SIA «Arka» (25%), SIA «Milzkalni» (10%), SIA «Senga» (13.8%), SIA «Meta» (16,6%), SIA «SGK» (30%), a/s «Rojas ZKR» (350 valdes akcijas), z/s «Lejnieki» Tukuma rajona Sēmes pagastā. 2005. gadā kandidējis Tukuma pilsētas domes vēlēšanās no LSDSP saraksta. 2006. gadā kandidējis uz 9. Saeimu LSDSP sarakstā; tolaik piederēja zemnieku saimniecība, zeme (to iznomājis) un zeme ar būvi, dzīvojamā māja Tukumā, 8 transporta vienības, SIA «Šķēpnieki» kapitāla daļas (700 lati, 33 gab.), bezskaidras naudas uzkrājumi 1 352 lati. Kāda komentāra autors atcerējies, ka Ivars Amoliņš bijis "Alberta Kaula Vienības partijas biedrs un [Šķēles valdībā zvejniecības] valsts ministrs [Zemkopības ministrijā no 1995. gada 21. decembra līdz 1997. gada 13. februārī], zivrūpniecības uzņēmumu akcionārs un diezgan šaubīgs tipiņš". Bijis Jaunās partijas biedrs; partija dibināta 1997. gadā, par Jauno Kristīgo partiju pārtapa 2001. gadā, bet 2002. gadā uz tās pamata izveidota Latvijas Pirmā partija. SIA «A3» Smārdē ir zivju produktu apstrādes uzņēmums, atzīts eksportam uz Krievijas Federāciju.