Tukuma skeitparkā norisinājās Eiropas Mobilitātes nedēļai veltītais pasākums «Sporto droši» – BMX velosipēdistu paraugdemonstrējumi un pirmās palīdzības sniegšana dažādu traumu gadījumos. Pasākumā tika uzsvērts – labāk izvēlēties tādas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes, kas saistās ar iešanu kājām vai braukšanu ar velosipēdu, turklāt padomāt, kā to darīt iespējami droši.

Bērni tika informēti par drošu darbošanos skeitparkā, uz ielas, kā arī par to, kā palīdzēt kādam, kurš kritis un salauzis roku, sasitis galvu, traumējis muguru vai guvis kādu citu traumu. Šai darbā palīdzēja Tukuma 3. vidusskolas skolnieces, kas apguvušas iemaņas pirmajā palīdzībā un piedalījušās arī Latvijas Sarkanā Krusta rīkotajās pirmās palīdzības sacensībās. Vēl bērni uzzināja, kāpēc, braucot ar velosipēdu, jāvalkā ķivere un kāpēc nepieciešami aizsargi.

Skolēni aktīvi iesaistās

Lai noskatītos ātro un drosmīgo braucēju trikus un lai pārbaudītu savas zināšanas pirmajā palīdzībā, pasākumā piedalījās Tukuma 2. pamatskolas, 2. vidusskolas un E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolas skolēni. Izvaicājot vairākus pasākuma dalībniekus, vai viņi izvēlas iet kājām, braukt ar velosipēdu, vai ar automašīnu, noskaidrojām – braukt ar riteni vai iet kājām ir labi, taču ar mašīnu noteikti labāk un izdevīgāk. Uzrunātie arī atzina, ka labi zina par izplūdes gāzu kaitīgo ietekmi, taču… Ar automašīnu braukt ir ērtāk. Tukuma 2. pamatskolas skolotāja Sanita Baumane gan uzsvēra – pati un arī kopā ar skolēniem staigā kājām: "Tukuma apkārtnē ir daudz iespēju staigāt, redzēt, iepazīt, – pļavas, parki, meži, upes, ezeri… Ar automašīnu braucot, to visu nevar ne redzēt, ne izjust, tāpēc vien jāiet kājām."

Bez ķiveres nevar

Matīss Līcis, kurš komentēja paraugdemonstrējumus, pastāstīja, ka skeitparkā bērniem nepieciešami aizsargi, lai negūtu traumas: "Patiesībā tā ir pašsaprotama lieta. Ir braucēji, kas brauc bez tiem, bet viņiem ir vairāku gadu pieredze, viņi ir profesionāļi, un paši apzinās risku. Savukārt ķivere (BMX braucēji izmanto tā sauktos podiņus) aizsargā no galvas traumām." Viens no braucējiem Jānis Melnis pastāstīja, ka ķivere nepieciešama, citādi traumas neizbēgamas, arī pats nesen ķiveri iebuktējis. Ja braukšanai koncentrējas, bieži nekrīt, bet gadās. Pa ielu puišiem patīk braukt ar riteni, jo tas ir ērti un parocīgi; arī īpaši apdraudējumu no automašīnām nejūtot. Reizēm gan autovadītāji nerespektē riteņbraucēju kā satiksmes dalībnieku.

Oskars Zajarskis ar BMX frīstailu nodarbojas gadus septiņus, astoņus. Saldū viņa mājai blakus bijusi trase, tur arī trenējies. Tagad katru nedēļas nogali piedaloties sacensībās. Vaicāts, ko teiktu mazajiem puikām, kas ieplēstu muti raugās paraugdemonstrējumos, Oskars atzina – nekādas īpašas mākas nav vajadzīgas – jo vairāk brauc, jo vairāk prasmes. Protams, jāpārvar bailes, bet nekur nav teikts, ka jālec augstu, var izmantot arī savādākus trikus. Oskars uzskata, ka ķiverei un velosipēdam jābūt kvalitatīvam, lai braukšana būtu droša. Tiesa, tāds ritenis vidēji maksā Ls 900, bet ķivere – ap Ls 30. Taču šāds velosipēds būs ērtāks, vieglāks.

Zvanītu ātrajai palīdzībai

To, ka, gūstot traumu, jāsauc ātrā palīdzība, zināja vai katrs. Liela daļa skolēnu arī zināja, ka cietušais jānomierina un tad iespēju robežās viņam jāpalīdz. Bērni arī uzzināja, kā nofiksēt salauztu roku, kā palīdzēt cietušajam, kam ir galvas vai muguras trauma.

Skolēni atzina, ka par pirmās palīdzības sniegšanu skolā mācījušies, taču, ja uz ielas būtu kādam jāpalīdz, iespējams, arī nobītos. Drošāk justos, ja blakus būtu kāds klasesbiedrs vai draugs. Visdrīzāk, ja kādam kaut kas atgadītos tai pašā skeitparkā, zvanītu ātrajai palīdzībai.