Dārzkopības biedrībā Pasta ielā 25 līdz 30. jūlijam skatāma krūmogu izstāde, kuru sarūpējuši a/s «Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija» zinātniskie darbinieki.

Izstādē var iepazīties ar 25 upeņu, astoņām sarkano jāņogu, četrām balto jāņogu un 10 līdz 12 ērkšķogu šķirnēm. Izstādes atklāšanas dienā otrdien varēja saņemt Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas lauksaimniecības maģistres Valdas Laugales konsultācijas par krūmogu audzēšanu. Viens no apmeklētājiem interesējās, kura ir visvēlākā ērkšķogu šķirne? V. Laugale ieteica izmēģināt ērkšķogu šķirni "Mazērkšķotā", tā esot ļoti vēla, tomēr vairākas agrīnākās ērkšķogu šķirtnes esot saldākas. Agrās nogatavojas vienlaikus ar zemenēm, taču, kad ir zemenes, neviens negrib ēst ērkšķogas, savukārt, kad zemenes beigušās, arī ērkšķogas vairs neesot baudāmas.
Skatot daudzveidīgo šķirņu piedāvājumu, varam priecāties par to, kāds mums bagāts ogu piedāvājums. Taču to nevar teikt, ja paskatāmies lielveikalu plauktos – tajos nekad neesot redzētas nedz jāņogas, nedz upenes, nedz ērkšķogas. Kas zina, varbūt viens otrs pilsētas bērns šīs ogas pat nepazīst… V. Laugale domā, ka cilvēki parasti ogas iegādājas tirgū, bet uz izstādēm nāk tie, kuri visbiežāk ogas paēd savā dārzā pie sava krūma.
Valdas kundze stāstīja, ka Pūrē tiek saglabāts krūmogulāju genofonds – ekspedīciju laikā zinātniskie darbinieki braukā pa vecām lauku sētām un pēta, vai nav iespējams savākt kādu interesantu paraugu. Tādējādi savākts plašs un interesants ērkšķogu klāsts. Pūrē ir bagāta krūmogulāju – jāņogu, ērkšķogu, upeņu kolekcija, visas parādīt vienlaikus nemaz nav iespējams. Tās tiek saglabātas kā vietējās izcelsmes vērtīgi īpatņi, ko, iespējams, kādreiz kāds vēlēsies izmantot selekcijā.