Kārtējās reformas piedzīvojis Lauku konsultāciju un izglītības centrs, kura nosaukums nu ir Ziemeļkurzemes Lauku attīstības birojs. Vairāk par šim izmaiņām un veicamajiem darbiem lūdzām pastāstīt biroja vadītāju Ludmilu Krastiņu.

– Cik Zemkopības ministrijas algotie darbinieki strādās novados?

– Mūsu bijušā rajona teritorijā turpmāk strādās četri novadu lauku attīstības speciālisti, kas ir Ziemeļkurzemes Lauku attīstības biroja darbinieki un kas ir pakļauti birojam, tas ir – veic valsts pasūtījumu. Engures novadā strādās Inga Reiniņa, Kandavas novadā – Skaidrīte Šneidere, Jaunpils novadā Vita Petrova, bet Tukuma novadā – Irēna Pavloviča. Tā kā Tukuma novads ir liels un viens cilvēks visus pagastus nespēs apkalpot, tad ir panākta vienošanās ar novada domi, ka šis speciālists apkalpos trīs teritoriālas pārvaldes: Tume-Degole, Irlava-Lestene, Džūkste-Slampe. Savukārt Zenteni-Sēmi un Pūri-Jaunsātus apkalpos lauku attīstības biroja speciāliste Sarma Rotberga.

– Kādus pakalpojumus cilvēki pie saviem speciālistiem novados varēs saņemt?

– Šiem speciālistiem ir pienākums informēt lauku uzņēmējus, novadu nevalstiskās organizācijas, lauku iedzīvotājus par lauku attīstības jautājumiem. Viņiem jānodrošina aktuālās informācija pieejamību par Zemkopības ministrijas, Valsts Lauku tīkla, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra jautājumiem, notikumiem un citām aktualitātēm. Šiem speciālistiem jārūpējas arī par to, lai labas saimniekošanas prakse tiktu atspoguļota Valsts Lauku tīkla mājaslapā un citos plašsaziņas līdzekļos, jāorganizē Informatīvās dienas. Viņiem ir jāveic arī sabiedriskās aptaujas, kā, piemēram, 2010. gada lauksaimniecības skaitīšana, kas notiek ik par 10 gadiem. Lauksaimniecības skaitīšana 2010. gadā nodrošinās informācijas ieguvi no 50 000 lauku saimniecību.

– Agrāk šim darbam bija piešķirts ne mazums līdzekļu…

– Tukuma rajonā saimniecību skaits ir liels – gandrīz 2000 saimniecību. Lai tās apsekotu, būs jāiegulda diezgan lielas pūles. Paredzēts, ka darbs tiks veikts kopā ar Lauku Atbalsta dienestu. Panākta vienošanās ar Centrālo statistikas pārvaldi, ka tad, kad zemniekiem dalīs platībmaksājumu kartes, tad katram, ko dators būs izlozējis, tiks ielikta arī informācija par statistiku, kas būs jāizpilda.

– Bet, ja zemnieks pateikts, ka viņš nevēlas izpildīt anketu, ka tas ir apgrūtinoši? Vai to var piespiest?

– Domāju, ka zemnieks tā neteiks. Viņš taču grib saņemt platībmaksājumus. Lai tos varētu aprēķināt, Statistikas centrālai pārvaldei ir vajadzīgi dati. Tie ir vajadzīgi situācijas analīzei gan Latvijā, gan Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas plānošanai. To nosaka arī Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

Jūnijā savāktos datus apkopos un tad redzēs, cik ir to, kas nesaņem platībmaksājumus, un tātad nav iekļauti skaitīšanā. Atbilstoši tiks izrēķināts, cik saimniecību ir jāapseko. To darīs gan lauku attīstības speciālisti, gan nepieciešamības gadījumā piesaistīs papildspēkus.