2. decembrī, neraugoties uz lietu un vēju, Kaivē pie Senču dižozola sākās rosība, kas garāmgājējam šķistu neizprotama – ap ozola stumbru rindojās auklā iekārtas kārbiņas, bet kāds vīrs staigāja no vienas pie otras un klaudzināja ar āmuriņu. Iepazīstoties, noskaidrojām, ka šeit ozola dendrotomogrāfiju veic firma «Dārza guru».

Lūk, uzņēmuma īpašnieka Arņa Spurdziņa stāsts:

– Mēs tai lietai pieķērāmies, jo nodarbojamies ar dendrotomogrāfiju un Baltijā pavisam jaunu lietu – dendrotroniku un dinamisko koku pārbaudi. Pieķērāmies tāpēc, ka radiostacija STAR FM ēterā uzdeva jautājumu par to, kas Kaives ozolam iekšā – runa bija par trim zelta mucām, kas it kā zem saknēm noraktas. Piezvanīju un piedāvāju paskatīties – ir tur tās mucas vai nav!? Paskatīsimies stumbra šķērsgriezumu, taču aparatūru varam palikt arī zemāk – uz saknēm; visu var noskaidrot! Patiesībā dendrotomogrāfija ir metode, kas ļauj bez koka bojāšanas ieskatīties koka iekšpusē un prognozēt tā veselības stāvokli. Šim kokam nekas tāds nav darīts, un tas būtu tāds feins sākums – sākt ar pašu lielāko dižozolu un tā apstaigāt visus Latvijas dižkokus. Tā ir mūsu labdarības akcija, jo, ja visur sāks skatīties, kur tik nopelnīt, tad nekā neizdarīs. Pašiem jāsper solis uz priekšu.

Īsumā par procesu – lentā ap koku iekarina sensorus un iedzen mazas nagliņas; ar speciālu āmurīti sit pa nagliņām, tā izplatot ultraskaņas signālu pa koku; sensori uztver šo signālu, kas tālāk tiek apstrādāts datorprogrammā, un beigās tiek izdrukāta bilde, kurā redzams, kas kokam iekšā.

Ozolam jāpalīdz arī turpmāk

Zelta mucu meklēšanā piedalījās arī sertificēts kokkopis – arborists Ēriks Indriksons, kurš labprāt pastāstīja par to, kā labāk kopt dižkokus:

– Tā ir liela vērtība, ka tik dižens koks vēl saglabājies – tā ir reta iespēja redzēt to vēl augam.

– Jūsuprāt, cik vecs ir Kaives dižozols?

– Apmēram 400 gadus vecs, plus – mīnus 50 gadi, jo nav zināms, kur ozols agrāk audzis – mežā vai klajumā. Ja uz lauka audzis, tad ātrāk nekā jebkurš meža koks, jo viņam nebija jākonkurē ar citiem kokiem.

– Kā šim vectētiņam palīdzēt?

– Runājot par dobumiem, speciālisti neiesaka tos aizmūrēt. Šeit tomēr aizmūrēšanai ir pozitīvs efekts, jo cilvēku radītā slodze ir pārāk liela; ar bateriju paskatījāmies – dobumā mētājas čipsu pakas un cita draza; tādos gadījumos labāk aizlikt priekšā kādu restīti vai sietu. Ja dobums pilnībā aizmūrēts, tas nevēdinās – sūt un mitrā vide veicina trupes attīstību.

Šeit zariem stutes saliktas, un tas ir labs pasākums, jo redzam, ka zarus no stumbra puses nekas īsti vairs nesatur – tas ozolam vismaz kādu laiku palīdzēs (normāli jau kokiem atsaites liek no galotnes uz leju); laba lieta arī jumtiņš galotnē – vismaz lietus nelīst iekšā. Tās štropes, kas apjoztas stumbram, manuprāt, gan neko nenoturēs, ja zari sadomās lūzt. Vēl – metāla skavas ap zariem gan vajadzētu ik pa laikam atbrīvot, jo koks turpina augt un skavas sāks zarus žņaugt; var redzēt, ka dažviet mizā iespiedušās jau diezgan stipri.

– Vai lapas no koka rudenī jānogrābj vai labāk atstāt?

– Šeit pavisam noteikti neiesaku nogrābt lapas, jo tās ir koka labākās barības vielas. Ja lapas cītīgi grābsim nost, tad principā viss koka vasaras darbs ir vējā…

Padomi ozolu kopšanā

Kā kopt kokus? Ja cilvēkam mežā aug smuks ozols, tad iesaku apkārtējos kokus izzāģēt pakāpeniski – ar divu trīs gadu intervālu, jo ozolam patīk augt "kažokā un ar pliku galvu»; tas nozīmē, ka ozolam patīk aizvējš. Taču, ja vainagā egles ieaugušas, tās gan jāizvāc. Ja koks pie ceļa vai ēkām, tad lietderīgi izzāģēt sausos zarus, lai koks tos var aizaudzēt ciet. Ozolu īpatnība – tie ilgi nespēj aizaudzēt brūci, tāpēc svarīgi ir sauso zaru nozāģēt pareizi – jāzāģē pirms valnīša, kur sākas stumbra dzīvā koksne; ja ievainosim valnīti, tad aizaudzēšanas procesu aizkavēsim par gadiem trim līdz četriem.

Ja kokam kāds zars nokalst, tas ir pilnīgi normāli – koks arī vērtē, kas ir lietderīgi un kas nav. Ja zars vainaga apakšpusē nesaņem pietiekami daudz saules gaismas, tad mēģinās paaudzēt ārā, taču, ja enerģijas patēriņš būs lielāks nekā atdeve, tad koks pats to nokaltēs – atteiksies no zara.

Vēl – kopjot vecus ozolus, nevajag zāģēt nost lielos zarus, jo var paiet pusgadsimts, kamēr brūce aizaugs, tāpēc vienmēr apsveriet arī citus variantus – varbūt pietiek ar zaru galu apzāģēšanu, koriģējot to augšanas virzienu.