Šonakt Rīgas rajona Garkalnes pagastā savas privātmājas pagalmā nogalināta daudzfunkcionālās halles "Arēna Rīga" līdzīpašniece Ella Ivanova, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka Garkalnes pagastā ar vairākiem šāvieniem nogalināta 1968.gadā dzimusi uzņēmēja. Uzsākts kriminālprocess par slepkavību pastiprinošos apstākļos.

Policijas darbinieki izvirzījuši divas versijas par slepkavības iemesliem – vai nu tas bijis laupīšanas uzbrukums vai ar slepkavība saistīta ar sievietes uzņēmējdarbību.

Aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka Ivanovai piederēja 15% SIA "Arēna Rīga" kapitāldaļu. Vēl 35% uzņēmuma pieder Ivanovas dzīvesbiedram Igoram Ivanovam, bet pa 25% – Genādijam un Jeļenai Bondarikiem.

Ivanova bija arī zobārstniecības klīnikas "Elladent" īpašniece.

Kā ziņots, Latvijas miljonāru sarakstā iekļautais nekustamo īpašumu nozarē pazīstamais uzņēmējs Ivanovs pirmo reizi preses uzmanības lokā nonāca 1996.gadā, kad Rīgā tika uzspridzināta viņa automašīna "Mercedes Benz", liecina aģentūras LETA arhīvs.

Trīs citi uzņēmēji, kuri, tāpat kā Ivanovs, bija iesaistīti tirdzniecības centra "Europe Center" (tagadējais "Mols") izveidē, – Igors Conda, Aleksandrs Naumovs, Valērijs Ļihačovs – tolaik tika nogalināti. Smagi ievainots tika Condas slepkavības liecinieks Konstantīns Skripajs.

Piecus gadus vēlāk – 2001.gadā – jau pret pašu Ivanovu tika vērstas aizdomas par saistību ar slepkavību. Tiesībsargājošās institūcijas un vairāki politiķi apliecināja, ka tiek pārbaudīta informācija par Ivanova un divu viņa bijušo kolēģu no milicijas laikiem Mihaila Saifuļina un Jurija Kreslova saistību ar vairāku spirta biznesā iesaistītu cilvēku slepkavību lietām.

Tomēr nevienam no viņiem oficiālās apsūdzības nekad nav izvirzītas, bet spirta biznesā iesaistīto Daiņa Peimaņa un Arņa Šķestera slepkavību, kā arī Māra Millera slepkavības mēģinājuma organizētājus tiesībsargājošajā iestādēm joprojām nav izdevies noskaidrot.

Neoficiāla informācija liecina, ka Ivanovs, iespējams, sniedzis liecības arī saistībā ar Valsts ieņēmuma dienesta Ludzas nodaļas priekšnieka Vjačeslava Liscova slepkavību.

Ivanovs vienmēr noraidījis aizdomas par kriminālo pagātni. Intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" uzņēmējs savulaik uzsvēra, ka neesot saņēmis nekādas pretenzijas no drošības dienestiem. "Nekāda kriminālā vajāšana pret mani nav bijusi un nav," sacīja Ivanovs.

Kā skaidro uzņēmējs, ja viss, kas par viņu publicēts, būtu patiesība, neviena no lielajām bankām viņu "nelaistu pār slieksni", taču, piemēram, 2005.gadā viņš saņēmis 65 miljonu eiro (45,7 miljonu latu) kredītu "Nordea" bankā.

Ivanova pārstāvju sagatavotajā informācijā norādīts, ka nekustamo īpašumu jomā viņš darbojas kopš 1993.gada, bijis viens no AS "Rīgas nekustamais īpašums" dibinātājiem. Deviņdesmito gadu sākumā esot nodarbojies ar mazuta piegādēm Latvijai un Baltkrievijai.