Briselē 2. un 3. decembrī uz sanāksmi pulcēsies NATO dalībvalstu ārlietu ministri, lai lemtu par virkni jautājumu, ieskaitot par Gruzijas un Ukrainas virzību uz pievienošanos aliansei un to, vai atsākt kontaktus ar Krieviju, kas tika pārtraukti pēc tās iebrukuma Gruzijā.

NATO Padomes sēdēs piedalīsies arī Horvātijas un Albānijas ārlietu ministri, kuru valstis šobrīd realizē NATO dalības rīcības plānu (MAP) iestājai aliansē.
Sanāksmes pirmajā dienā paredzēts apspriests Vidusjūras dialogu un partnerattiecību procesus, kur galvenā uzmanība pievērsta Gruzijas un Ukrainas vēlmei iestāties NATO.
Ārlietu ministri arī lems par to, vai un kādā formā atsākt dialogu ar Krieviju, kas tika pārtraukts pēc Krievijas spēku iebrukuma Gruzijā.
Sanāksmes otrajā dienā ministri apspriedīs situāciju Afganistānā un Kosovā, kā arī pēdējā laikā saasinājušos problēmu ar pirātismu Somālijas piekrastē.
3. decembrī paredzēta arī NATO Gruzijas komisijas sēde, kurā alianses ārlietu ministri uzklausīs savu Gruzijas kolēģi par situāciju valstī un progresu miera sarunās, kuru divas kārtas notikušas Ženēvā.
NATO ārlietu ministri 3. decembrī tiksies arī ar Ukrainas ārlietu ministru.
Galvenā uzmanība tiks pievērsta NATO nostājai par Gruzijas un Ukrainas uzņemšanu un to, vai ministri vienosies atsākt dialogu ar Krieviju.
Pēc Krievijas spēku iebrukuma Gruzijā NATO atcēla plānotās kopīgās militārās mācības un pārtrauca augsta līmeņa tikšanās NATO un Krievijas padomes ietvaros, kas ir vienīgais šo valstu sakaru forums.
ASV vada vairāku valstu nostāju, aicinot saglabāt spiedienu uz Krieviju, līdz tā pildīs visas savas saistības saskaņā ar noslēgto pamieru.
Taču virkne Rietumeiropas valstu Itālijas, Vācijas un Francijas vadībā vēlas atsākt sarunas ar Krieviju, ņemot vērā tās energoresursus un sadarbību ar NATO cīņā pret starptautisko terorismu.
Diplomāti, kas pēdējās nedēļas piedalījās ārlietu ministru gala paziņojuma izstrādē, vairījušies izteikt kādus minējumus par iespējamo lēmumu, norādot, ka tas kļūs zināms tikai ārlietu ministru sanāksmē.
Tomēr avoti NATO norāda, ka pēc oficiālo sakaru iesaldēšanas komunikācija ar Krieviju notiek tikai ar amatpersonu paziņojumiem medijiem, kas stipri sarežģī un saasina dialogu starp abām pusēm.
Arī attiecībā uz Gruzijas un Ukrainas virzības procesu uz pievienošanos aliansei NATO valstu vidū valda dziļa nevienprātība, ziņo diplomāti.
ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa pagājušajā nedēļā apliecināja, ka nākamajā nedēļā paredzētajās NATO sarunās necentīsies par katru cenu panākt, lai pārējās alianses dalībvalstis atbalsta Ukrainas un Gruzijas uzņemšanu.
"Gruzija un Ukraina nav gatavas iestājai NATO. Tas ir ļoti skaidrs," norādīja Raisa.
Alianses sarunās nenotiks diskusijas par NATO dalības rīcības plāna (MAP) piedāvāšanu Ukrainai un Gruzijai, sacīja Raisa, vienlaikus uzsverot, ka Vašingtona iestāsies par alianses sakaru nostiprināšanu ar šīm abām valstīm.
Tomēr, kā ziņo diplomāti, Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga, Spānija un Norvēģija ir noraizējusies par izmaiņām ASV taktikā.
"Minētās valstis atbalstītu iedrošinājuma paušanu Tbilisi un Kijevai, bet tās nevēlas piedāvāt neko vairāk," aģentūrai AFP sacīja kāds diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms.
Kāds augsta ranga ASV diplomāts aģentūrai AFP norādīja, ka Raisas izteikumi nenozīmē politikas maiņu, bet gan piekāpšanos vairāku Eiropas valstu bažām, ka Gruzija un Ukraina nebūt nav gatavas pievienoties aliansei.
ASV un NATO dalībvalstis no Austrumeiropas stingri atbalsta Gruzijas uzņemšanu aliansē, virkne Rietumeiropas valstu, īpaši Francija un Vācija, pretojas tam.
Francija un Vācija vienmēr paudušas bažas, ka Gruzijas un Ukrainas uzņemšana NATO kaitētu reģiona stabilitātei.
Diplomāti atturas prognozēt, kāds varētu būt sarunu iznākums un par kādu kompromisu varētu vienoties alianses ārlietu ministri.
NATO ir solījusi Gruzijai un Ukrainai, ka galu galā tās tiks uzņemtas aliansē, tomēr eiroatlantiskās savienības samitā aprīlī Bukarestē abām valstīm netika oficiāli piedāvāts Rīcības plāns dalībai NATO (MAP) saistībā ar pretestību no Francijas un Vācijas puses.
Kā norāda alianses pārstāvji, 1999. gadā izstrādātais MAP ir ļoti efektīvs mehānisms valstu gatavošanās procesam iestājai NATO, bet tas nav vienīgais process valstu uzņemšanai aliansē.
Saskaņā ar MAP aliansei 2004. gadā pievienojās Baltijas valstis, Slovākija, Slovēnija, Rumānija, Bulgārija, bet Čehija, Polija un Ungārija 1999. gadā iestājās pēc savādāka mehānisma.
Pašlaik šo plānu realizē Horvātija un Albānija. Maķedonija MAP procesam tiks uzaicināta pievienoties pēc tās nesaskaņu atrisināšanas ar Grieķiju par valsts nosaukumu.
Tomēr šobrīd MAP jautājums ir ļoti politizēts, tāpēc, kā liecina Raisas izteikumi, Vašingtona varētu atteikties no NATO dalības rīcības plāna piemērošanas Gruzijai un Ukrainai, izvēloties kādu citu mehānismu.
"Tagad viņi runā par jaunas formas sadarbību, kas būtu savādāka nekā MAP, kas ir kļuvis pārāk skandāliem apvīts," sacīja Gruzijas politiskais analītiķis Tornike Šarašenidze. "Bet tagad izskatās, ka ilgāku laiku nekas nenotiks. Pēc kara viss ir kļuvis daudz sarežģītāks."
Arī Gruzijas premjerministra vietnieks Georgijs Baramidze žurnālistiem norādīja, ka MAP nav vienīgais ceļš uz iestāšanos NATO.
"Ir atzīts, ka Gruzija ir gatava nākamajam solim ceļā uz dalību NATO," paziņoja Baramidze. "Mums ir vienalga, vai tas ir MAP vai kāds cits mehānisms."
Savukārt Ukrainas izredzes ievērojami apgrūtina politiskā nestabilitāte valstī. Kā jau ziņots, kārtējo reizi ir sabrukusi Ukrainas valdība un valstī ir izsludinātas
pirmstermiņa vēlēšanas, kas būs jau trešās pēdējo trīs gadu laikā.