Latvija, Lietuva un Igaunija izvairīsies no nacionālās valūtas devalvācijas, jo tā Baltijas valstīm izraisītu katastrofālas sekas, norādījis Starptautiskās reitingu aģentūras "Moody's" analītiķis Kenets Orčards.

"Valūtas devalvācijai var būt tikai daži ekonomiski iemesli. Šo valstu centrālās bankas un valdība darīs visu, lai izvairītos no devalvācijas. Viņi aizņemsies ārzemēs, dosies uz Starptautisko Valūtas fondu vai Eiropas Centrālo banku," pavēstīja Orčards.

Globālā finanšu krīze ir saasinājusi Igaunijas un Latvijas ekonomisko stāvokli, kas pasliktinājās šā gada laikā, jo augošā inflācija ir mazinājusi mazumtirdzniecības apmērus un nekustamo īpašumu tirgū vērojama smaga lejupslīde.

ASV bankas "Bank of America" stratēģis Londonā Deivids Honers 13.novembrī minēja, ka Baltijas valstīm var nākties nākamgad devalvēt savas nacionālās valūtas.

Latvijas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī samazinājās par 4,2%, kas ir straujākā lejupslīde Eiropas Savienībā (ES), bet Igaunijas iekšzemes kopprodukts samazinājās par 3,3%. Lietuva trešajā ceturksnī piedzīvoja 3,1% ekonomisko pieaugumu, salīdzinājumā ar 10,5% iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Orčards prognozē, ka ekonomiskās problēmas varētu likt Baltijas valstīm pastiprināt centienus ieviest eiro, kas varētu notikt 2011. vai 2012.gadā.

Tomēr, lai pievienotos eirozonai, valstīm ir ievērojami jāierobežo inflācija, kas Latvijā oktobrī sasniedza 13,8%, Lietuvā 10,5% un Igaunijā 9,8%, kamēr eirozonā vidējā inflācija ir 3,5%.

Orčards norādīja, ka Baltijas valstīm gaidāmi lielāki parādu apjomi, lēnāks ekonomiskais pieaugums, taču vidēja termiņa prognozes Baltijas valstīm vēl joprojām ir pozitīvas un tās saglabās stabila investīciju līmeņa reitingu.