Pirmdienas, 15. marta, vakarā Tukuma kultūras namā uz mūsdienu dejas uzvedumu pieaugušajiem «Uz robežas sliekšņa» aicināja deju grupa «Demo» ar vadītāju Lieni Bēniņu priekšgalā. Uzvedums bija pārpilns emociju un, kā izrādījās vēlāk, arī tāpēc, ka pirmdien bija Lienes dzimšanas diena!

Dejotāji deju laukumu piedejoja gandrīz visas kultūras nama zāles plašumā, skatītājiem vietas pietika zāles aizmugurē un balkonā. Uz tumšā zāles fona dejotāji dzirkstīja siltās un maigās krāsās. Liene pati saka: "Nav košu krāsu dejotāju tērpu izvēlē, tas tāpēc, lai cilvēkiem uzvedums raisītu emocijas. Tas nav šovs, tā ir deja, kurai jāraisa skatītājos īpašās sajūtas. Sārtā krāsa tērpos vijas gan meitenēm, gan puišiem. Tā ir iemīlēšanās krāsa, saka taču, ka tikko mīlas skartiem cilvēkiem uz acīm ir "rozā brilles". Savukārt gaiši zilā ir cerību krāsa – kad cilvēks mirkļa sajūtās lidinās mākoņos, reizēm pat trīs metrus virs zemes. Baltā krāsa asociocējas ar nezināmo, jo beigas dejas stāstā ir klusināti skumjas. Ne velti izrādes nosaukums ir «Uz robežas sliekšņa». Tas ir stāsts par diviem cilvēkiem, kuri nezina, vai kāpt pāri šim slieksnim, uz kura viņi atrodas mirkļa iespaidā. Tās ir mirkļa emocijas, sajūtas, cik viņi katrs gatavi tālu iet šajā stundā, šajā brīdī, mirklī…"

Sapnis pirms Ziemassvētkiem

Ideja un doma par uzvedumu Lienei dzimusi īsi pirms Ziemassvētkiem: "Man vispār idejas rodas naktīs, sapņos, un tā bija arī šoreiz. Nosapņoju, ka tas ir tieši tas, ko man šobrīd vajag. Tas bija visai smags darbs divu un vairāku mēnešu ilgumā. Uzdevums bija sarežģīts arī tamdēļ, ka deju bija jāpadara, jāizpauž, jāparāda citādāk, pavisam citā – emociju – formātā. Dejā ir gan sievišķās, gan vīrišķās emocijas, izspēlētas attiecības starp sievieti un vīrieti; to, kā vīrietis redz sievieti gan iekšēji, gan ārēji. Dejā tiek parādītas sajūtas – kaisle, nicinājums, mīlestība, mirklis, sajūtas."

Meitenes – dejotājas, puiši – ar deju uz "jūs"

Saistošs uzvedums apmeklētājiem noteikti bija arī tamdēļ, ka tajā piedalījās ne tikai meitenes (kā esam pieraduši redzēt «Demo»), bet arī puiši. Liene stāsta: "Meitenes visas ir dejotājas, bet puiši – pieaicināti no malas, neviens nav dejotājs. Bet viņi uzdoto pienākumu izdarīja. Es teiktu – esam lieliska komanda. Tā kā uzvedums akcentēts kā pieaugušajiem paredzēts, tad jautāts tika arī par dejotāju vecumu. Varu apstiprināt, ka divi puiši un viena meitene nav pilngadīgi, visi pārējie ir. «Demo» pamtsastāvā ir 20 meitenes, bet šim uzvedumam bija atlasītas astoņas, kā es saku, the best (no angļu val. – vislabākās) meitenes. Trīs meitenes pieaicināja savus puišus, savukārt tie – savus draugus. Visiem tas bija grūts uzdevums, bet, manuprāt, viss izdevās godam. Uz dejošanu diezgan reālistiski skatos, un bija lietas, ko es pieteicu gan puišiem, gan meitenēm, kas man nepatīk. Bet, piemēram, galvenās puiša lomas atveidotājs ir Zigmārs Lācis, manuprāt, lieliski ar visu tika galā Viņa dejas stils ir breakdance of street (no angļu val. – ielu breikdencs). Viņš nav emociju cilvēks. Šis bija liels eksperiments Zigmāram, bet viņš, kā jau teicu, ar to tika galā. Katrs dejotājs iekšēji kaut ko sevī lauza un caur to nonāca pie kādām atziņām".

Stāsts – patiess

Uzveduma sižeta līnija vijas mūsdienīgi – puisis pamana meiteni iepazīšanās portālā internetā, abu starpā sākas vēstuļu apmaiņa, līdz viņi nolemj satikties par spīti tam, ka katram jau ir sava "otrā pusīte", ar kuru iestājusies dzīves rutīna. Liene stāsta: "Sižeta pamatā ir reāls stāsts. Vēstules ir īstas – tā ir sarakste starp diviem cilvēkiem. Mēs abas ar režisori Rudīti Poču izmeklējām labākās vēstules, un to bija daudz. Dejā aprobējam šo stāstu. Vēstules uzvedumā lasa Mārtiņš Počs un Zane Štāla."

Uzvedums kā dāvana – ceļš uz sapni

15. marts ir Lienes Bēniņas dzimšanas diena. Uzvedums gan nav bijis ar noteiktu mērķi rādīt to tieši šajā dienā. Bet pati Liene gan atzīst, ka sajūtas, ko vēlējusies izpaust dejā, pie skatītājiem nonākušas ar uzviju, divreiz spēcīgākas. Šis projekts nebūtu tapis bez Dacītes (Dace Lebeda) un bez Tukuma novada domes atbalsta: "Pilsēta mūs ļoti atbalsta, un liels paldies visiem par to. Ar šo uzvedumu plānojam apbraukāt Latviju, parādīt cilvēkiem. Patiesībā mans sapnis dzīvē ir atvērt savu deju skolu. Uz to es pamazām tiecos. Reizēm skumji paliek, paveroties apkārt, bet ne velti par mūsu grupas, par šī uzveduma moto uzskatu: "Atver sirdi mīlestībai!" Ja cilvēkiem zālē ir ietrīsējusies sirds, izsauktas vienalga kādas emocijas, mūsu darbs ir padarīts. Šoreiz nebija šova, bet deja ar domu – sava veida intimitāti. Jā tas bija smags un ļoti grūts darbs praktiski bez brīvdienām, taču es zināju, ko gribu paveikt un mums tas kopā izdevās. Jaunieši ir saprotoši. Patiesībā daudz kas ir atkarīgs no komandas, kurā tu strādā, un man ar to ir ļoti paveicies!

Arī mūzika bija ļoti svarīga. Ne velti saka, ka mūzika ir 70% no pasākuma izdošanās – gan ģitārspēle, gan saksofons bija dzīvā izpildījumā: apakšā zole – ritmiņš. Arī abiem muzikantiem – gan saksofonistam Aigaram Kalviņam, gan ģitāristam Jānim Ilmanim tas bija kas jauns, vēl neapgūts. Abi dzīvās mūzikas pavadoņi nesen beiguši mūzikas skolu, un arī viņiem tas ir solis uz priekšu izaugsmē, sevis pierādīšanā."

«Demo» 115 dejotāji – domās jau Sanktpēterburgā

Nereti dzirdam: «Demo» tur, un tur, un tur. Neticēsiet, taču «Demo» studijā kopā ar pirmskolniekiem ir jau 115 dejotāju. Pirmsskolas vecuma dejotājus māca Madara Aulaciema, puišus trenē breikdenca dejotājs Z. Lācis, pārējos – Liene Bēniņa.

Šobrīd dejotājiem ir neliels atslodzes laiks, lai jau nākošnedēļ postos ceļā uz Sanktpēterburgu, kur «Demo» piedalīsies lielā starptautiskā dejotāju konkursā – Binebvālas labdarības konkursā «Sanktpēterburga 2010». Meitenes dejos gan pērnās sezonas, gan šīs sezonas dejas, ko tukumnieki jau ir iepazinuši: gan «Krāsotājas», «No saules rieta līdz saullēktam», «Vijoles dvēsele» un «Veļas mazgātāja». Liene gan teic: "Protams, cerēsim uz to labāko, jo krieviem ir augsts līmenis. Pagājušajā reizē bijām Maskavā, kur konkursā uzvarējām, tomēr uzsveru, ka deja ir veiksmes spēle – žūrijas gaume ir dažāda. Lai nu kā – turiet par mums īkšķus!"