Teju katra sevi cienoša skola steidz izmantot izdevību iesaistīties mūžizglītības programmā «Comenius» un, piesaistot Eiropas naudiņas, iepazīties ar citu valstu izglītības sistēmu un galvenais – citu valstu cilvēkiem. Šoreiz uzņemt ārzemju viesus kārta bija pienākusi Tukuma 2. pamatskolai, kuru, tāpat kā pilsētu un mūsu valsti kopumā, aplūkot savām acīm atbraukuši jaunieši un viņu skolotāji no Bulgārijas, Turcijas un Islandes

Iepazīst un izbauda

Iepriekš projektā iesaistītie jau pabijuši viesos Bulgārijā. Rudenī plānots apmeklēt Islandi, bet nākamgad aptuveni šajā pašā laikā – Turciju. Četras skolas apvienojušās zem viena saukļa «One smile makes all languages sound the same» ar nozīmi, ka smaids ļauj saprasties visās valodās un nojauc jebkuras robežas. No praktiskā viedokļa projekts ļauj uzlabot skolēnu un arī skolotāju svešvalodu un komunikācijas prasmes, tā ir iespējas uzzināt un varbūt mācīties ko no citu skolu, valstu pieredzes, kā arī, protams, «Comenius» ir lieliska iespēja atrast draugus ārpus savas valsts robežām. Tukumā viesi no Bulgārijas, Islandes un Turcijas viesojas no 9. līdz pat 14. aprīlim. Jaunieši apmetušies pie saviem latviešu vienaudžiem ģimenēs, bet pedagogi pārnakšņo viesnīcā. Par kultūras un izglītojošo programmu vairāk rūpējas skolotājas Līga Ozola, Agrita Apine, Inese Robalte, kā arī pārējais skolas kolektīvs, cik nu tas nepieciešams, bet par izklaidēm – piedomā jaunatne. Dienā, kad tikāmies (vakar), ārzemju viesi bija jau paspējuši baudīt gan Jaunpils viduslaiku pils vēsturisko šarmu, kā arī Vecrīgu, arī «Lido», bet gatavojās ekskursijai pa Tukumu ar orientēšanās sporta elementiem. Kā pastāstīja skolotāja I. Robalte, vēl iecerēts viesiem izrādīt arī Ventspili, skolotājus iepazīstināt ar Tukuma pilsētas vadību, bet jaunieši, šķiet, visvairāk tomēr gaidīja iespēju parunāt visiem saprotamajā – "tusiņu valodā".

Bērzi, dzintars un jaukais laiks

Taču kaut programma, kas Latvijā un Tukumā viesiem jāizbauda, visai saspringta, starp pusdienām un nākamo ekskursiju citzemju pedagogus aicinājām nedaudz izteikties un padalīties pirmajos iespaidos par valsti, pilsētu un skolu. Vienbalsīgi visi slavēja laika apstākļus, jo tiešām, kā zinot, ka par Latviju viesiem jārada tas labākais iespaids, pavasara saulīte beidzot sākusi patiesi sildīt. Savus novērojumus dabā bija veicis katrs. Piemēram, skolotājs no Bulgārijas bija ievērojis, ka Latvijā ir daudz…bērzu, kas viņa valstī ir retums. Tāpat arī viņam šķitis, ka mūsu valsts ir ūdeņiem bagāta. Savukārt Islandes kolēģes bija "piefiksējušas", ka "Latvijā neredz kalnus". Visi pedagogi vienbalsīgi apgalvoja, ka Latvijā ir skaisti un – kas varbūt pārsteidzoši – cilvēki mums esot "smaidīgi un atsaucīgi". Izglītības sistēmas gan neesot tik atšķirīgas, kā bijis domāts, un, piemēram, ar sadarbības skolu Islandē Tukuma 2. pamatskolas būtiskākā atšķirība – daudzie bērni klasēs. Sadarbības skolā Islandē vislielākajās klasēs esot vien 15 audzēkņu. Savukārt Turcijā iztrūkst tāda priekšmeta kā mājturība – šīs zinības skolās nemāca ne zēniem, ne meitenēm. Turku delegācija uzsvēra arī to, ka Latvijā, viņuprāt, esot tīras ielas, kā arī…visai augstas cenas. Tomēr gabaliņš Latvijas uz Turciju aizceļos. Skolotāja no šīs valsts bija iegādājusies vienlīdz suvenīru un greznumlietiņu – dzintara auskariņus, kas viņai esot iepatikušies. Kā vēlāk pastāstīja mūsu pašu skolotājas, ārzemju viesus kopumā esot pārsteidzis fakts, ka ar tik mazāk algām latvieši, vismaz ārēji, dzīvo tik labi, piemēram, braukā ar labām mašīnām. Tad nu nācies skaidrot visu to padarīšanu ar latviešiem un viņu attiecībām ar kredītiem.

Par jauniešu iespaidiem Latvijā sīkāk neko neuzzinājām, toties novērojām, ka projekta mērķis – dibināt kontaktus – tiek īstenots pilnā sparā.