Nekustamo īpašumu attīstītāji "N&J", kuriem izsniegto būvatļauju pirms diviem gadiem Augstākās tiesas (AT) Senāts atzina par prettiesisku, izsludinājuši sabiedrisko apspriešanu par to pašu dzīvojamās mājas projektu iekšpagalmā Brīvības gatvē, blakus lielveikalam "Alfa".

Līdz ar to pirmais pagalms, kura apbūvi iedzīvotāji apturēja tiesas ceļā un kurš kļuva par iedrošinājumu arī citiem rīdziniekiem iestāties pret jaunbūvju uzsliešanu sētsvidū, nu atkal nokļuvis vietējo iedzīvotāju un attīstītāju interešu krustugunīs.

Par to šodien informē laikraksts "Diena".

Lai gan jau divus gadus Rīgā izsludināts iekšpagalmu apbūves moratorijs, izrādās, ka šis pagalms tajā nav iekļauts.

Iekšpagalmu Brīvības gatvē blakus lielveikalam "Alfa" uzņēmums "N&J" vēlējās apbūvēt jau 2003.gadā. Pēc vairākkārtējiem iesniegumiem Rīgas domē Brīvības gatves 352.nama iemītniece Enesa Saburova apstrīdēja būvvaldes izdoto sešstāvu dzīvojamās mājas būvatļauju tiesā. Pēc triju gadu tiesāšanās, kuras laikā "N&J" pat mēģināja no Saburovas piedzīt zaudējumus par apturēto būvniecību, AT Senāts būvatļauju atzina par prettiesisku, jo par projektu netika rīkota sabiedriskā apspriešana, raksta "Diena".

Šovasar jūnijā iedzīvotāji savā pagalmā pamanīja stendu ar tās pašas būvniecības ieceres aprakstu un sabiedriskās apspriešanas sludinājumu.

"Tas ir tas pats 2004.gada projekts, tikai par vienu stāvu zemāks," sabiedriskās apspriešanas sapulcē pirmdien atzina attīstītāju pārstāvis, projekta izstrādātājs arhitekts Gatis Didrihsons.

Par jaunbūves attīstītāju tagad kļuvusi SIA "Brīvības gatve", taču kā liecina "Lursoft" informācija, īpašnieki ir iepriekšējie – 42,5% pieder "N&J", kas ir Venstpils uzņēmējam Olafam Berķim piederošs uzņēmums, savukārt 15% uzņēmuma daļu ir arī pašam Didrihsonam.

Didrihsons sabiedriskajā apspriešanā skaidroja, ka projekts ir iesākts, tajā ieguldīti līdzekļi un attīstītāji vēlas to pabeigt, taču aptuveni pussimts iedzīvotāju, kas bija ieradušies uz sapulci, piecstāvu māju savā pagalmā redzēt nevēlas.

"Es neiebilstu, ka tur kaut ko būvē, bet ne jau tik milzīgu monstru," laikrakstam sacīja Brīvības gatves 356.nama iedzīvotājs Uģis Nastevičs. Iecerētā ēka no viņa dzīvokļa sienas atradīsies vien desmit metru attālumā. "Visu diennakti ēka man aizsegs sauli, vienīgi divas stundas priekšpusdienā būs saulīte," norāda Nastevičs.

Kaut gan jaunajā projektā paredzēta apakšzemes stāvvieta, esošie iemītnieki netic, ka ar plānotajām 40 autostāvvietām pietiks. Saburova norāda, ka uz tiesu pagaidām iedzīvotāji negrasās doties, bet izmantot savas tiesības sabiedriskās apspriešanas laikā līdz 19.augustam iesniegt savus iebildumus un priekšlikumus.

Saskaņā ar iekšpagalmu apbūves moratoriju, ko Rīgas dome pieņēma pirms diviem gadiem, attīstītājiem, kuri vēlas kaut ko būvēt iekšpagalmā, vispirms par saviem līdzekļiem jāizstrādā zemes gabalam detaļplāns un jārīko tā sabiedriskā apspriešana.

"Tas dod stabilitāti, ka projektā netiks kaut kas mainīts, piemēram, ceļš paliks tur, kur iezīmēts un kur iedzīvotāji ir piekrituši, lai tas ir," laikrakstam skaidro sabiedrības par atklātību "Delna" teritorijas plānošanas un būvniecības projekta vadītāja Aiga Grišāne.

Viņa norāda, ka arī Saburovas pagalmam būtu nepieciešams izstrādāt detaļplānojumu. Taču, kā norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, šis pagalms nav iekļauts starp teritorijām, kas iezīmētas moratorija kartē, līdz ar to detaļplāns tam nav jāizstrādā.

Pagalma neiekļaušanai moratorija kartē esot divi iemesli. "Pirmkārt, tur netika konstatētas vērtīgas zaļās teritorijas. Otrkārt, nebija saņemts neviens iedzīvotāju priekšlikums par šī pagalma iekļaušanu moratorija kartē," laikrakstam norādījusi departamenta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa.

Pēc sabiedriskās apspriešanas būvniecības iecere būs jāskata Rīgas domes deputātiem, kuri, izšķiroties starp iedzīvotāju izteiktajiem iebildumiem un attīstītāju interesēm, izlems, vai pagalmā būs jaunbūve vai ne.