Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) interesējies par bijušā Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Andra Guļāna iespējamo kandidēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam. To, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, šodien ziņo laikraksts "Latvijas Avīze".

Godmanis ar AT amatpersonu starpniecību interesējies, vai Guļāns būtu piemērots KNAB priekšnieka amatam. Atbilde bijusi, ka Guļāna kungs esot zinošs, uzņēmīgs, sabiedrībā pozitīvi vērtēts un arī godkārīgs, lai varētu ieņemt šo amatu. Guļānam personīgi vēl neviens šo amatu neesot piedāvājis un viņš arī neesot jutis, ka viņa kandidatūra kādu varētu interesēt.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi un Ministru prezidentam iesniegusi instrukcijas projektu, kādā premjers izvēlas un piedāvā kandidātam pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu. Instrukcija paredz, ka Ministru prezidents izvēlas kandidātu un piedāvā kandidātam pretendēt uz amatu. Ministru prezidents var piedāvāt pretendēt uz amatu vienlaicīgi vairākiem kandidātiem.

Šo instrukciju kritizē "Sabiedrība par atklātību "Delna"". Kā aģentūrai LETA norādīja "Delna", TM izstrādātajā instrukcijā paredzētais KNAB priekšnieka izraudzīšanas process "neatbilst premjera paša iepriekš atbalstītajiem KNAB priekšnieka izvēles principiem" un tas "pieļauj slepenu un politiski motivētu KNAB priekšnieka izvēles kārtību."

"Delna" uzsver, ka TM izstrādātajā kārtībā minētais process plānots slepens, tajā nav paredzēta caurskatāma kandidātu salīdzināšana un vērtēšana, turklāt atbildība par KNAB priekšnieka amata kandidāta izvēli līdz tā atbalstīšanai valdībā un apstiprināšanai Saeimā atstāta tikai vienas amatpersonas – premjera – ziņā.

Saskaņā ar TM sagatavoto instrukciju, lai gan Ministru prezidents var uzrunāt vairākus kandidātus, viņš faktiski var aicināt pretendēt tikai vienu KNAB priekšnieka amata kandidātu, izslēdzot jebkuru citu, kurš vēlētos kandidēt, uzskata "Delna". Vienīgie kritēriji, kuriem šim kandidātam jāatbilst, ir KNAB likumā noteiktie – Latvijas pilsonība, latviešu un divu svešvalodu zināšanas, augstākā izglītība un pieredze, spēja saņemt pielaidi valsts noslēpumam un tas, ka persona nav bijusi sodīta un nav sadarbojusies ar bijušās PSRS vai Latvijas PSR drošības komitejām.

"Delna" uzskata, ka, ņemot vērā labo reputāciju, ko KNAB iemantojis Latvijas sabiedrībā, kā arī zemo sabiedrības uzticēšanās līmeni valdošajai koalīcijai, premjeram vajadzētu atteikties no TM izstrādātās KNAB priekšnieka atlases kārtības un KNAB priekšnieku pēc iepriekš definētiem kritērijiem izraudzīties "atklātā, caurskatāmā, salīdzināmā un sabiedrībai saprotamā veidā."