Zemkopības ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus, ko šajos krīzes apstākļos vajadzētu ieviest lauksaimniecības ražošanas atbalstam. Pirms pāris nedēļām ministrija deva uzdevumu visu pagastu lauksaimniecības koordinatoriem veikt aptauju un apzināt, kādā situācija ir lauku saimniecībās. Atbilstoši šīs aptaujas rezultātiem ir izvērtēta situācija un noteikti pasākumi, ko pašlaik varētu darīt lauksaimnieki un ko sola darīt ministrijas ierēdņi, lai situāciju stabilizētu.

Atbilstoši aptaujas rezultātiem konstatēts, ka visu lauksaimniecības sektora ražošanu iepriekšējā gadā būtiski ietekmēja inflācijas radītais cenu kāpums, tāpēc strauji cēlās produkcijas pašizmaksa, bet samazinājās tās realizācijas cenas, kam ir tendence nokrist arī zem pašizmaksas līmeņa. Pat lielākajām un spēcīgākajām saimniecībām nav tādu rezervju, lai ilgstoši strādātu zem pašizmaksas.

Problēmas var izvērsties masveidīgas

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā teikts, ka saražotās produkcijas krājumiem ir tendence palielināties, ko rosina kopējās pirktspējas samazināšanās. Samazinoties ieņēmumiem, visu nozaru saimniecībām, kurām ir lielāki kredīti, var rasties problēmas, kas var izpausties masveidīgi. Rodas grūtības pildīt kredītsaistības. Graudu realizācija faktiski ir apstājusies, norēķini par piegādāto pienu kavējas par ceturksni, kredītresursi sadārdzinājušies līdz pat 60%. 10% klientu stāvoklis pēdējos mēnešos ir kļuvis kritisks, un pastāv iespēja, ka bez atbalsta šie lauksaimnieki tuvākajā laikā bankrotēs. Pārtikas ražošanas nozarē pēdējo mēnešu laikā vērojama finanšu situācijas pasliktināšanās (t.sk. arī lieliem un līdz šim stabiliem uzņēmumiem), jo samazinājušies uzņēmumu likviditātes rādītāji. Pārstrādes uzņēmumu finanšu situāciju vājina debitoru parādi. Īpaši tas sakāms par piena un gaļas pārstrādes uzņēmumiem. Situācijas uzlabošanās pārstrādes nozarē tuvākajā laikā nav gaidāma, ja būtiski nemainīsies un nepieaugs pieprasījums pēc pārtikas produktiem gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. Pārtikas ražošanas uzņēmumi ir nesaraujami saistīti ar lauksaimniecības produktu ražošanu. Tā kā vērojama krājumu palielināšanās pārtikas uzņēmumos, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tad turpmāks krājumu pieaugums un saistībā ar to – apgrozāmo līdzekļu samazinājums pārstrādes uzņēmumiem var radīt grūtības norēķinos ar izejvielu piegādātājiem, kas savukārt radīs tālākas norēķinu problēmas lauksaimniecības produktu ražotājiem. Pasliktinoties finanšu situācijai, vērojama tendence samazināties arī iepirkuma cenām. Piena un graudu iepirkuma cenas 2008. gada beigās jau bija robežās, kas vienādas ar pašizmaksu.

Krīze arī meža nozarē

Meža nozari ietekmē kā kopējā ekonomiskā krīze pasaulē, tā arī lielāko resursu piegādātāju (piemēra,. Krievijas) ekonomiskā politika. Lai meža nozarē panāktu ekonomisku augšupeju, šīs krīzes apstākļos būtu nepieciešams veikt pasākumus racionālai meža resursu potenciāla izmantošanas mobilizācijai. Ņemot vērā galveno noieta tirgu (ES) ekonomikas palēnināšanos, pārdošanas apjomu stabilizācijai ir nepieciešamas papildu garantijas kredītresursiem un eksportam. Uzņēmumu efektivitātes saglabāšanai ir nepieciešams optimizēt darbinieku atlaišanas procedūras. (Pareizāk sakot, vienkāršojot darbinieku atlaišanas procesu. – Red.) Lai stabilizētu situāciju, būtu piešķirami papildu līdzekļi no Latvijai paredzētās starptautiskās palīdzības ekonomikas atveseļošanai.

Nepieciešamais atbalsts

Zemkopības ministrija uzskata, ka nepieciešams atbalsts: kredītsaistību atvieglošanai un kredītu restrukturizācijai; atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem; izmaiņas ES un valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumos un uzņēmējdarbību regulējošos normatīvajos aktos. Pasākumi īstenojami, izmantojot Latvijā esošas institūcijas – Lauku Attīstības fondu, Lauku Atbalsta dienestu, Latvijas Lauku konsultāciju centru.

Tāpat, ministrijasprāt, ir iespējams vienkāršs un tiešs atbalsts lauksaimniekiem, izmantojot valsts subsīdijas. Lai atslogotu uzņēmumus no kredītsaistībām, valsts atbalsta pasākumu ietvaros 2009. gadā ir paredzēts atbalsts būtiskai un daļējai kredītprocentu dzēšanai par uzņēmēju faktiski veiktajiem kredītprocentu maksājumiem. Kopējais finansējuma apjoms programmas ietvaros sagaidāms 5 707 658 latu apmērā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka programmas ietvaros nebūs iespējas segt pilnā apmērā visu uzņēmumu pieprasīto atbalsta apjomu, kā rezultātā būs jārēķinās ar proporcionālu samazinājumu. Turklāt, ņemot vērā šī brīža smago situāciju saimniecībās, no nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir saņemti priekšlikumi palielināt atbalsta apjomu no 4% līdz 8%, kā arī atbalsta saņēmējos iekļaut pārstrādes uzņēmumus. Lai sasniegtu rezultātus, nepieciešams palielināt finansējumu līdz 25 miljoniem latu.

Lai palīdzētu uzņēmējiem saglabāt ražošanu un arī sekmīgi attīstīties, izmantojot iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības fondu finansējumu, jāparedz garantijas kredītu saņemšanai vai esošo kredītu restrukturizācijai, t.sk. arī kredītu atmaksas termiņu izmaiņas. Tas būtu sasniedzams, palielinot kapitālu Lauku attīstības fondam un pārskatot pieļaujamo norakstāmo zaudējumu apjomu. Saskaņā ar pašreizējo analīzi, šim atbalsta pasākumam papildus nepieciešamais finansu apjoms ir 50 miljoni latu.

Sektora atveseļošanai un tālākai attīstībai nepieciešami kredītresursi esošo kredītu pārfinansēšanai un jauno investīciju veikšanai. Ministrija ierosina daļu no Latvijai paredzamajiem kredītresursiem novirzīt finanšu sektoram, pretī pieprasot izmaiņas kredītportfelī – izsniedzot jaunus kredītus vai pārfinansējot esošos ar kredītresursiem, kas ir lētāki par pašreiz banku rīcībā esošajiem. Respektīvi, kredītresursu aizstāšana ar lētākiem (250 miljoni LVL jaunajam investīcijām un 150 miljoni LVL esošo kredītu pārfinansēšanai.) Jāpalielina uzņēmumu iespējas piesaistīt resursus apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, izmantojot eksporta garantijas, garantijas apgrozāmo līdzekļu īstermiņa kredītiem.

Atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem

Šī atbalsta mērķis būtu ļaut uzņēmumam sagatavot restrukturizācijas vai sanācijas plānu, lai nodrošinātu tā dzīvotspēju ilgtermiņā. Atbalsta apmērs tiktu ierobežots līdz minimumam. Atbalsts varētu tikt piešķirts kā atviegloti kredīti, nodokļu atvieglojumi, garantijas vai galvojumi. Atbalsts komercsabiedrībai krīzes situācijā var būt īslaicīgs finansiāls atbalsts komercsabiedrībai maksātnespējas gadījumā, lai radītu iespēju izpētīt komercsabiedrības stāvokli un izstrādāt biznesa plānu ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai. Pārstrukturēšanas atbalsts tiek sniegts komercsabiedrības reorganizācijas un racionalizācijas pasākumu plāna ietvaros un ir paredzēts ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai. Jārada atbalsta iespējas arī īpaši lieliem un sociāli ekonomiski nozīmīgiem uzņēmumiem, saņemot atbalstu uzņēmumu dzīvotspējas nodrošināšanai.

Izmaiņas ES un valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumos

Ministrija uzskata, – ņemot vērā ekonomisko situāciju, īstenojot Latvijas Lauku attīstības programmas, Zivsaimniecības rīcības programmas 2007. līdz 2013. gadam un valsts atbalsta pasākumus, ir nepieciešams nepārtraukti pārskatīt atbalsta saņemšanas nosacījumus. Lai veicinātu ekonomisko aktivitāti, ir sagatavoti šādi priekšlikumi: palielināt maksimālo publiskā atbalsta intensitāti uzņēmumiem; palielināt maksimālo attiecināmo izmaksu apjomu; pārskatīt nosacījumus un dot līdzvērtīgu iespēju gan lielajiem, gan arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pretendēt uz atbalsta saņemšanu no ES fondiem; paredzēt iespējas palielināt atbalsta intensitātes investīcijām, kas ir identificētas kā problēmas konkrēta sektora tālākai attīstībai. Jāpārskata arī atbalsta saņemšanas nosacījumi, vienkāršojot administratīvās procedūras. Šo aktivitāšu īstenošana neprasa papildu finanšu līdzekļus.