Kāda kundze mums piezvanīja «Ceturtdienu sarunu» laikā. Rosināja rakstīt par darbīgiem ļaudīm: "Biedē mūs vai katru mīļu brīdi – krīze, bedre visdziļākā, samazina algas, ceļ nodokļus, – to tik visu raksta avīzēs, vēstī tālrādē. Nereti rokas nolaižas, liekas, ka vai gals klāt… Bet ir taču cilvēki, kuri čadīgi stādā. Viņiem allaž darba pilnas rokas un par grūtajiem laikiem nav laika domāt." Aicināta tādus nosaukt, kundze pēc brīža piezvanīja vēlreiz – lai uzrakstot par Grašu ģimeni no Durbes ielas Tukumā. Viņi esot labi un darbīgi ļaudis, kam neviens darbiņš neesot par grūtu. Un tā tas esot bijis visos laikos. Arī tagad.

Kā allaž – ik dienas

"Lai notiek!" sarunai piekrita «Minsteru» saimnieki Dace un Arvis Graši. Patiesībā, Grašiem pieder piecas mājas – divas Tukumā, divas laukos un vasarnīca Jūrmalā. Kas strādā, tam rocība vairojas. Vai daudzi tā spētu?! Graši strādā, rokas, kājas un muguras nežēlodami, un – mellām mutēm. Jūtas labi. Sarunā valodiņa, smiekli sprēgāt sprēgāja. Smieklos un jautrībās «Minsteru» pagalmā žūst dubļi. Zampai pielecis, ka smejošus cilvēkus nepievarēs. Kā dziesmā – šie ļaudis bridīs dubļus dziedādami.

«Minsteri» atrodas Smārdes pagastā, ceļa malā. Tā ir ar papi apjozta vecmāja. Tai blakus divi traktori, lauksaimniecības mašīnas. Laidars no ārpuses ne gluži izcils, līdzās barības nojume. Krustu šķērsu ēciņas savieno dubļainas taciņas. Te saule, kas mūs aplaimoja nedēļas sākumā, kausē no augšām nonākušo sniegu. Torīt, kā allaž, Dace cēlusies trijos no rīta. Braukusi no Tukuma uz «Minsteriem» govis slaukt. Debesis un zeme mijusies kopā – balta siena mellā naktī, pagalms arī. Govis kūtiņā pēc auto motora skaņas atpazīstot savus kopējus, aicina: "Nāciet pēc pieniņa!" Kā allaž – ik dienas.

Darbīgi ļaudis

«Minsteri» ir Daces tēva mājas. Vecākiem piederēja arī «Minsteri» Slampes pagastā. Dace – bagātu vecāku meita, vienīgā. Slampē māja, vēl šī – Smārdē. Zeme – plaša. Druvās labības vārpas čaukstinās. Tēvu par čaklu darbu izsūtīja uz Sibīriju. Tēvam atgriežoties, Dace jau bijusi jaunkundzes gados. Pieveda, iepazīstināja: "Tavs tēvs." Viņš – darbīgs vīrs. Nestaigāja pa represēto saietiem. Par dzīvi nesūkstījās. Sovhozā nopelnīja naudu. Tukumā, Durbē, uzcēla namu un pārnāca dzīvot uz pilsētu.

Arvis nāk no plašās Grašu dzimtas. Graši – čaklīši, kustīgi kā rūķīši. Cel tikai darbiņus priekšā – visu pastrādās. Un, ja akurāt darba nav, paši atradīs, izdomās. Ne elles lielskungs, ne citi mošķi, kur nu vēl štrunta krīze Grašus paraus! Arvis Daci saticis šoferu kursos. Metuši kauliņus kopā, un, re, labais sanācis. Arvis 38. gadu strādā ātrajos (ātrā medicīniskā palīdzībā) par feldšeri. Ir dzirdētas valodiņas ļaužu mutēs, ka Arvis esot zinošs mediķis. Gudrāks par vienu otru dakteri. Ātrajos tāds darbiņš – diennakti strādā, divas brīvas. Grēks snaikstīties. Jāstrādā. Pasaulē nāca dēls, otrs, meitiņa peciņa. Ātrajos dižas algas nekad nav spīdējušas. Dzīvoja Daces tēva celtajā mājā. Paņēma dārziņu. Kaimiņos da jebkurš rožu spečuks pamācīja, ieteica. Pirmo uzslēja siltumnīcu. Nauda nāca. Dārziņš pārtapa par apbūves gabalu Salnas ielā. Uzslēja arī namu.

Tos pašus kartupeļus

Pienāca pārmaiņu laiks. 1989. gadā Graši iestājās Breša zemniekos. Atguva Daces senču īpašumus. Vasarnīcu Jaundubultos uzdāvināja mammas māsīca. Kāds teiks – Graši – biezie. Lai arī tā būtu. «Minsteros» kūtiņa cieši viena pie otras. 23 slaucamas govis, 18 teles, aizgaldā cūkas un vistas savā vaļā. Kašājas pagalmā, mēslu kaudzē vai arī tup laktā. Zeme abos «Minsteros». Māju Smārdes pagastā arī pārdēvēja par «Minsteriem». Vēl nesen mājas sauca par «Ausekļiem». Smārdes pagastā vieni «Ausekļi» jau bija, tādēļ mājas nācās pārdēvēt. Graši izvēlējās «Minsterus». Radīja kopīgu saimniecību ar vienu nosaukumu divos dažādos pagastos – Smārdē un Slampē, un otru šādu māju ar nosaukumu «Minsteri» Latvijā vairs nav.

Pirms pāris gadiem nācies govis slaukt ar rokām. Tagad ar Eiropas atbalstu ierīkotas slaukšanas iekārtas un piena uzglabāšanas telpa, citādāk nemaz nevar, ja pienu pārdod ražotājiem. Laikā, kad vairums ļaužu dodas uz darbiņu, Dace sagaida piena savācēju. Svaigo trīs, četrās kannās ved uz pilsētu. Kaimiņi jau izsens dzer un nebeidz slavēt. Durbenieki teic, ka Grašu govs piens allaž esot veselīgs.

Arvis brīvdienās nesēž rokas klēpī salicis un neskatās tālrādē cauru dienu. Kustina dzelžus. Strādā. Todien, kad lūkojām Grašu saimniecību, abi kopā ar kundzi, lielās metāla vannās nesa sienu. Plēsa no ruļļa un cēla aizgalda silēs. Vai mazums darba. Ne svētdienu, ne svētku dienu. No rīta līdz vakaram. Lopiņiem nomazgāja kartupeļus. Tos pašus aizved līdzi uz mājām. Izvāra vakariņās.

Sev, savām rokām…

"Pārstrādājušies? Nē, neteiksim. Tā iegājies. Par krīzēm? Gana bijušas un izbijušas," atsmej abi Graši. Savulaik viņi paņēmuši «G-24» kredītu. Uz karstām oglēm nācies kredītu atdot. Pārdeva 2 ha meža. Darba pilnas rokas, kad vēl ar galvām jāštuko, krīzes ātri vien aizmirstoties. Par valdību Graši teic: "Pašu vēlēta vien ir. Apsviedīgāku valdību gribētos. Salīdzināsim, kā dzīvo ļaudis tepat kaimiņos, Lietuvā, Igaunijā. Mūsmājas veikali, bankas pieder bāleliņiem. Brāķa valdība. Vakar teica to, šodien atkal ko citu. Vien paši sev un savām rokām varam uzticēties."

Valodojot par darbiņu ātrajos, Arvja vaigs kļūst nopietns. "Sirdsdarbiņš. Manas dzīves aicinājums. Ko iesāktu bez ātrajiem, saviem darbabiedriem?! Mums biezas algas nekad nav maksātas. Laukos abi kopā ar Daci raujamies tulznām rokās. Ar ātro aldziņu nevaram izdzīvot. Sola vēl naudas saīsināt. Ko tad, ja pateiks – nav vairs man vietas? Man pamats ir zem kājām – zeme savējā. Liks aiziet?! Centīšos tikt atpakaļ. Mani ātrajos velk par varītēm."

– Un, ja vairs nevajadzēs nevienam jūsu govju pienu? Durbinieki visu neizdzers.

– Zemē var dārzeņus, ogas, augļus un daudz ko citu audzēt. Govs arī nav vienīgais mājlops. Tad manīs, – teic Graši, un lielais smiekls drebina piena māju. Atbalsojas senču celtajās guļbūves ēkas baļķos, piena šalts no kannas trīs litru burkā mums – cienastam.

***

Cienījamie lasītāji, jums arī kaimiņos, apkārtnē – tuvu, tālu – darbīgi ļaudis dzīvo. Rakstiet, zvaniet, ziņojiet par viņiem! Lai labas ziņas tautās iet. Lai mums visiem veicas!