Apstākļos, kad karstums pārsniedz 28 grādu robežu, Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka. Jāatceras, ka arī jauni un veseli cilvēki nav pasargāti no karstuma radītā vājuma.

Karstajā laikā riskam īpaši ir pakļauti:
– gados vecāki cilvēki, īpaši pēc 75 gadu vecuma, kuri dzīvo vieni, cilvēki ar garīgiem traucējumiem, kā arī tie, kas ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
– zīdaiņi un mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par 4 gadiem;
– slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas;
– cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentu veidus;
– cilvēki, kuri slimo ar hroniskiem veselības traucējumiem, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām;
– cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas;
– fiziski aktīvi cilvēki, piemēram, sportisti, darbinieki, kuri nodarbināti būvniecībā.
Karstā laikā SVA iesaka rīkoties šādi:
– plānojiet savu dienu tā, lai Jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no 11.00 līdz 15.00).
– Ja Jums tomēr jādodas ārā, paņemiet līdzi pietiekamu ūdens daudzumu un uzturieties ēnā. Valkājiet cepuri un gaišas, vieglas un elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma.
– Palieliniet izdzertā šķidruma daudzumu un lietojiet to pirms Jūs sāk mocīt slāpes. Pamīšus lietojiet dzeramo ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni. Centieties nelietot alkoholu, kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju.
– Lietojiet saules aizsargkrēmu, lai neapdegtu.
– Lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā vai vannā.
– Ēdiet, kā parasti. Centieties vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens.
– Iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem, lietojot uzturā pārtikas produktus, kas ātri bojājas. Šādi produkti ir piena, gaļas un zivju izstrādājumi, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Minētos pārtikas produktus nepareizi uzglabājot un pēc tam lietojot uzturā, cilvēks var saslimt ar pārtikas toksisko infekciju jeb saindēšanos ar pārtiku, akūtām zarnu trakta infekcijām vai salmonelozi. Sabiedriskās ēdināšanas vietās un pārtikas veikalos, kur pasniegtā ēdiena kvalitāte neliekas atbilstoša, cilvēkam ir tiesības atteikties no piedāvātā ēdiena vai produkta.
– Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī! Turklāt karsts laiks veicina dažādu mikroorganismu, t.sk. toksisko zilaļģu vairošanos ūdenskrātuvēs, tādēļ aicinām iedzīvotājus peldēties peldvietās, kuru ūdens kvalitāti uzrauga SVA.
– Gadījumā, ja uz ielas Jums paliek pārāk karsti, rekomendējam meklēt atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām.
Kad būtu jāmeklē mediķu palīdzība:
– Sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai citu veselības aprūpes speciālistu, ja karstuma laikā Jums parādās neparasti simptomi: galvassāpes; slikta dūša; intensīvas slāpes; miegainība; apsārtusi un sausa āda; pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās; apjukums un/vai agresivitāte; krampji un samaņas zudums.
– Parādoties šiem simptomiem atgulieties uz vairākām stundām, atvēsinieties un lietojiet daudz ūdeni vai augļu sulas.
– Meklējiet mediķu palīdzību, ja kāds no šiem simptomiem pastiprinās vai nepāriet.
SVA atgādina, ka karstuma dūriens var būt nāvējošs. Tas strauji progresē un var novest pie pēkšņa samaņas zuduma. Ja Jums ir aizdomas, ka cilvēkam ir karstuma dūriens, nekavējoties zvaniet neatliekamās palīdzības dienestam.