Kurzemes agronomi pulcējās uz biedrības saietu Talsu rajonā. Viņiem tika izrādīts Valsts Stendes selekcijas institūts, kur viesus sagaidīja pasākuma organizētājs Māris Grīnvalds un institūta direktore, agronomijas zinātņu doktore Sanita Zute.

Agronomu biedrībai aktivitāšu netrūkst

Agronomu biedrība ir izdevusi grāmatu par sakoptāko pagastu desmitgadi. Šobrīd tiek gatavots žurnāla «Zeme un Tauta» numurs, tiek organizētas Jauno Agronomu dienas, kas katru pavasari notiek Lauksaimniecības universitātē. Turpinot tradīciju, par sasniegumiem agronomijā tiek pasniegta ceļojošā balva – «Zelta Vārpa», Auseklīša prēmija – labākajam jaunajam studentam, agronoma Sovera balva – rakstošākajam agronomam. Pašlaik tiek sagatavota Agronomu biedrības interneta mājas lapa. Toties Zemkopības ministrijā šobrīd neviens nevarot atbildēt, kāda būs konkursa «Sējējs» nākotne un kādas būs tā nominācijas. Tomēr agronomi cer, ka konkurss būs un Agronomu biedrība savu nomināciju jaunajiem zemniekiem turpinās atbalstīt. Pagājušā gadā pēc biedrības ierosinājuma radās jauna nominācija – «Ģimene laukos». Tāpat arī biedrība strādāja ar mazpulkiem, atbalstījusi dažu grāmatu izdošanu un piedalās likumdošanas darbā. N. Grīnvalds atgādināja, ka agronomu dzimtu saiets šogad notiks Dobeles pusē pie Vilsonu ģimenes.

Pirmajā Latvijas valsts selekcijas stacijā

Valsts Stendes selekcijas institūtā, kur nodarbojas ar graudaugu selekciju, laukaugu izmēģinājumiem un demonstrējumiem, sēklkopību un sniedz laboratorijas pakalpojumus, pēdējo desmit gadu laikā notikušas būtiskas pārmaiņas. Stendes selekcijas institūts ir pārcēlies uz jaunām telpām. Bet vecā muižas ēka ir privatizēta un pieder akciju sabiedrībai. Muižu gan valsts 1922. gadā nacionalizēja, atņemot baronam, jo Latvijā bija jāatbalsta lauksaimniecības zinātne. Tā skaistā muižu kļuva par pirmo valsts selekcijas staciju Latvijā. Ar to saistās tādu slavenu selekcionāru kā Jāņa Lielmaņa, Pētera Buļbika, Māra Gruntiņa, Niklolaja Kondrāta un citu darbība. M. Gruntiņa strādā joprojām un esot zinātniekiem liels balsts, jo selekcionāra intuīciju nevar iemācīties, tā iegūta ar gadiem un pieredzi.

Institūtā joprojām jāstrādā ar rokas sējumiem, kur aug mazākie institūta bērni – krustojumi. Labības novākšanai ir divi mazi kombaini, ar kuriem katru sezonu nokuļ 16 000 parauglauciņu. Pavisam institūta apstrādā 232 ha, no kuriem 205 ha ir valsts zeme, nedaudz zemes tiek arī nomāts. Institūtā strādā 50 cilvēki, deviņi sēklkopības daļā, bet pārējie ir zinātniskie darbinieki un viņu palīgi.

Jaunākās un pazīstamākās šķirnes

Šā gada Latvijas augu šķirņu katalogā iekļuvusi pati jaunākā miežu šķirne `Austris`, kuru Stendes institūta zinātnieki izveidojuši kopā ar Bioloģijas institūtu, izmantojot biotehnoloģijas metodi, tādējādi šķirnes radīšanas laiks ir samazinājies uz pusi, tagad tam nepieciešami – astoņi līdz 10 gadi.

Jaunums ir arī ziemas kvieši `Fredis`, kas vizuāli atšķiras ar to, ka tam ir lielas ūsas – akoti. Šī šķirne labi noderēs zemniekiem, kuru sējumus apdraud mežacūkas, jo ūsas duras cūkas purniņā un tad tās meklējot sev barību citur. Šķirne ir arī agra. Izveidota arī pirmā vasaras kviešu šķirne `Ufo`.

Pazīstamākās Stendē selekcionētās šķirnes ir mieži `Ansis`, `Druvis`, `Kristaps`, `Abava`, `Sencis`, `Rasa`, auzas `Stendes Dārta`, `Arta`, `Stendes Līva`, `Laima`, sarkanais āboliņš `Dižstende` un `Stendes agrais`, ziemas kvieši `Krista`, `BangaS` un citas.

Kas institūta noliktavās?

Vispirms agronomi aplūkoja jaunās noliktavas. Sēklas graudi pašlaik ir iztīrīti, sabērti maisos, gaida pircējus. Vēl nedaudz jātīra āboliņa sēkla. Kodināta šķirnes miežu sēklas tonna maksā līdz Ls 300, nekodinātas – lētāk. Otrā noliktavā glabājas kartupeļi. Šeit gatavo arī kartupeļu sēklu, bet, runājot par peļņu no tās, tā esot kā nu kurā gadā: pagājušā gadā sēklas cena bija zema, bet, tā kā kartupeļi stādīti ar pašu audzēto sēklu, tad nevar teikt, ka kartupeļu sēklas ražošana būtu ar mīnusa zīmi. Lai nokārtotu visas pārbaudes un dokumentus, kartupeļu sēklas sagatavošana ir diezgan sarežģīta lieta.

Ražība kolekciju šķirnēm, piemēram, tām, kas nāk no Vācijas, esot, sākot ar 64 t/ha un uz leju. Kartupeļus uzglabā sešu grādu temperatūrā. Šī ziema kartupeļu sēklas uzglabāšanai ir pateicīga, jo viegli noturēt temperatūru. Pagrabs ir siltināts, aprīkots ar ventilatoriem un tādējādi ir iespējams noturēt vajadzīgo temperatūru. Sekcijas stacija piedāvā šķirnes `Vineta` un `Borodjanskij Rozovij`. Jautāti par to, vai `Agro dzelteno` sēkla nav pārdošanā, stendenieki atbildēja, ka ar šīs šķirnes kartupeļiem strādā Priekuļos, jo šeit ir grūta cīņa ar vīrusiem.

Neatkarīga, akreditēta laboratorija

Padomju laikā Latvijā kviešus pārtikai neaudzēja. Tad, kad laiki mainījās, bijušais ministrs Mārtiņš Roze, kurš tolaik strādāja institūtā, atjaunoja tehnoloģisko laboratoriju un sāka domāt par kviešu kvalitātes noteikšanu. Vākuši graudu kvalitātes noteikšanai nepieciešamo aparatūru kā vien mācējuši: braukuši komandējumos, atveduši lietotu no Amerikas, Skandināvijas valstīm. Pēdējā saņemta arī no valsts un laboratorija pašlaik ir atestēta. Šeit var veikt visas analīzes graudiem, var noteikt proteīnu, lipekļa saturu, pārējās kvalitatīvās analīzes. Pašlaik mazāk strādā ar miksogrāfu, kas nosaka miltu kvalitāti, bet zemnieki nereti vasarā vēlas šeit noteikt krišanas skaitli, veikt priekšanalīzes, lai zinātu, pie kura iepircēja graudus vest. Ir bijuši strīdus gadījumi, bet stendenieki uzskata, ka ir neatkarīga laboratorija, kas neko neiepērk un neko nepārdod, tāpēc analīžu rezultāti ir objektīvi.

Strādā arī bioloģiskajā lauksaimniecībā

Stendē izmēģinājumi notiek gan tradicionālajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā. 2001. gadā izmēģinājumus sāka sertificētā 3,4 ha lielā laukā, pašlaik platība aizsniedz 17 ha. Bioloģiskiem lauksaimniekiem piedāvā gan bioloģiski audzētu sēklu, gan paši audzē, lai paskatītos un pārliecinātos, vai tiešām augu vienmēr vajag ļoti daudz barot. Rezultāti esot visai pārsteidzoši: ražas nav sliktas – 3 līdz 4 tonnas no hektāra. Lauks, kurā strādāja Stendes zinātnieki, no 2001. gada minerālo mēslojumu nav saņēmis, kā vien zaļmēslojumu. Un, protams, tas ir apstrādāts un kopts.

Institūtā ir prakses vietas studentiem, te tiek realizēti dažādi projekti, semināri, organizētas Lauku dienas.

Tā kā selekcijas institūtā ir audzē āboliņa, kartupeļu sēklu un graudaugus, šeit joprojām ievēro klasisko augu seku.

Graudi – dabīgs produkts

Selekcijas institūta darbinieki agronomiem bija sarūpējuši arī cienastu – maizīti, ceptu no kailgraudu miežiem. Bija iespējams baudīt auzu tēju, kuru pagatavo, vienu glāzi auzu graudu pārlejot ar litru ūdens un uz lēnas uguns vārot 15 minūtes (nokāš un dzer, pievienojot citrona šķēlīti un tējkaroti medus). Varēja pagaršot Dundagas piensaimnieka kefīru ar pūteļu miltiem, bet stendenieki piedāvāja kurzemnieku variantu – uzbriedinātus, kaltētus un samaltus kviešu, miežu un rudzu miltus. Tika piedāvāta arī kailo miežu saldie salāti: trīs glāzes vārītu graudu, 50 grami drupinātu valriekstu, 50 gr rozīņu, dzērvenes vai jāņogas (garšojām ar dzērvenēm un bija ļoti garšīgi!) un citronu sulā izšķīdinātas divas karotes medus. Visu sajauc ar labu olīveļļu.

Institūta darbinieces stāstīja arī par vēl citām, ļoti interesantām receptēm, kā uzturā izmantot graudus, kas ir dabisks produkts un tik ļoti vajadzīgs mūsu veselībai.