Kur ziemas spelgonī prīmulas zied

Sēmes pagasta «Dīķos» uzceltas četras lielākas un viena mazāka plēves siltumnīcas. Un kaut arī laukā vēl piesalst, siltumnīcās jau zaļo lociņi, drīz būs salāti un redīsi, aug puķu stādi. Pagaidām gan vēl tikai apkurina divas lielās un mazāko siltumnīcu, taču mazākajā siltumnīcā ne acu novērst no košā prīmulu paklāja. Tās šeit ziedot jau no Ziemassvētkiem un nu tiek arī pavasarīga dāvana tiem, kuri pēc vecumvecās tradīcijas vēlēsies sveikt sievietes 8. martā. Tad nu arī visi košie puķu podiņi būs realizēti un to vietā nāks citi.
Šīs nelielās, bet jaukās dārzniecības saimnieki ir Rita un Normunds Staško. Rita nāk no Jurševicu ģimenes, ir vietējā – sēmeniece, bet Normunds pagastā ir ienācējs. Nopirkuši hektāru lielu zemes gabalu un sākuši būvēt siltumnīcas. Tālāk aiz tām slejas jaunbūve. Normunds gan raizējas, ka neejot tik ātri uz priekšu, kā sākotnēji bijis cerēts, tomēr vieta sāk iekopties, turpat arī iestādīts neliels augļu un ogu dārziņš pašu vajadzībām. Kad labāk gājis celtniecības darbos, Normunds, būdams profesionāls celtnieks, strādājis šajā jomā. Nu atkal atgriezušies pie dārzniekošanas.
Prīmulas no jaunstādiem
Prīmulām saimnieki iegādājušies jaunstādus. Sākumā meklējuši sēklas, jo ir arī tāda pieredze, ka šīs puķītes var izaudzēt no sēklām, taču aizbraukuši uz SIA «Onava», kur sēklu vietā piedāvāti jaunstādi. Tā arī nolēmuši pamēģināt puķes izaudzēt. Un kaut arī šādi stādāmais materiāls izmaksāja dārgāk, tomēr audzēt prīmulas bijis gana izdevīgi. Siltumnīcā ienestas arī atraitnītes, kurām jāsāk atmosties, lai uz Lieldienām uzziedētu. Pavasari gaida pelargoniju mātesaugi. Ritai ir nepatīkama pieredze, ka iegādājoties sēklas, nereti faktiski neizaug tā šķirne, kas uz paciņas rakstīta un pirkta. Tāpēc iepaticies «Onavas» piedāvājums – apsakņoti spraudeņi un jaunstādi.
Pašlaik aug arī tomātu stādiņi un gurķi. Daži no gurķiem jau uzplaucējuši ziedus. Tie tiks stādīti blakus esošajās plēves siltumnīcās, kurās kuru katru dienu arī sāksies apkure. Rita stāsta, ka izvēloties gurķu un tomātu šķirnes, viens no noteicošiem faktoriem ir tas, cik šie tomāti un gurķi ir garšīgi. Tāpat dārznieki uzskata, ka garšīgāki un veselīgāki ir dārzeņi, kas auguši kārtīgā kūdrā un kūtsmēslos, nevis minerālvatē. Siltumnīcā aug sīpolloki, salāti, drīz jau būs pirmā redīsu raža. Ritai sākusies lielā piķēšanas darbu sezona, jo šis ir laiks, kad puķes un dārzeņi tiek sēti un piķēti apaļos, pašu izgatavotos plēves podiņos. Tādējādi tam, kurš puķes stādu iegādājas, nav jāaprausta stāda saknes, kā tas ir izņemot stādu no kastītes. Tā rātnās rindās uz plaukta viena pie otras kārtojas iepiķētas samtenes, ledenes un citas puķītes. Turpat arī no SIA «Onava» iegādāto gazāniju jaunstādi. Svarīgi ir iegādāties kvalitatīvus stādiņus, kas atbilst šķirnei. "Ja izaug tas, ko esam pirkuši un gribējuši izaudzēt, tad man sanāk alga un tam, kurš pērk – arī prieks. Bet, ja es nopērku kaut kādu sēklu, audzinu, audzinu un beigās nav tā šķirne vai kāda cita nelaime, tad es esmu ieguldījusi resursus, bet rezultātā – zaudējumi," tā Rita. Kūdru saimnieki pērk Sīļu purvā un paši sagatavo augsnes maisījumu. Konstrukcijas siltumnīcai izdomājis Normunds. Plēve ir dubultā, ar gaisa slāni starpā. Tādējādi labāk iespējams noturēt siltumu. Siltumnīcas pastāv otro gadu, bet kaut gan plēve ir divgadīgā, tā turas labi un ir vesela. Svarīgi esot, lai plēve būtu pareizi nostiepta. Iegādājoties to, jāskatās, lai plēve gadiem nebūtu nostāvējusies veikalā vai noliktavā, bet gan lai tā būtu svaiga, no rūpnīcas.
Dārzniecībā nepieciešamas arī citas prasmes
Puteņa laikā ir bijis tā, ka no siltumnīcas ir jānotīra sniegs. Nākotnē paredzēts celt vēl pāris plēvju māju, tās būšot vēl augstākas, jo tomāti un gurķi grib stiepties garumā.
Siltumnīcas kurina ar malku. Sevišķi kurināšana bija jāuzmana ziemas spelgonī, kad nācies kurināt ik pa četrām stundām. Krāsni izdomājis un uzbūvējis Ritas tēvs Voldemārs Jurševics. Šim nolūkam viņš izmantoja naftas cauruli, kas ir apmēram mucas resnumā, bet tikai garāka, novietoja to vertikāli un pierīkoja skursteni, vāku, kur no augšas met iekšā malku un durtiņas, lai noregulētu
vilkmi. Kurās labi un labi uztur siltumu.
Vecākiem dārznieku darbos palīdz arī četri viņu bērni – vecākā meita Edīte, viņai tūlīt būs 17 gadu un viņa mācās Rīgas celtniecības koledžā arhitektūru. Vēl ir skolnieki, brāļi – Normunds, Arnolds un Emīls. Arī viņi no skolas brīvajā laikā nāk palīgā. Rita un Normunds aicina pircējus vairāk uzticēties vietējai produkcijai, kas ir ne tikai garšīgāka, bet arī svaigāka, nesaķīmiķota, jo audzēta pietiekami tuvu patērētājam un tāpēc tai nav nepieciešams ilgs uzglabāšanas laiks.










