Sākušies pavasara lauku darbi. Akciju sabiedrībā «Zentenes lauksaimnieks» veikta zālāju mēslošana, arī ziemāji dabūjuši papildmēslojumu. Pārsvarā zālājos aug tauriņzieži – lucerna, āboliņš. Pašlaik izved kūtsmēslus uz kukurūzai paredzētajiem laukiem, bet šajā nedēļā, ja laiks atļaus, sāksies labības sēja.

Vasarājs sējams nedaudz mazāk kā 400 ha. Graudaugus galvenokārt audzē tik, lai iznāktu spēkbarība ganāmpulkam. Par lauku darbu organizēšanu un norisi saimniecībā gādā Aigars Anmanis, bet finanšu lietas kārto valdes priekšsēdētājs Normunds Zelčāns.

Ieņēmumi strauji sarūk

Arī «Zentenes lauksaimnieks», tāpat kā lielākā daļa ražotāju, sāpīgi izjūt krīzi. Pagājušā gadā ieņēmumu bija vairāk nekā miljons latu apmērā, nu nav zināms, kādi tie būs gada beigās. Pagājušā gada pirmajā ceturksnī ražošanas ieņēmumi bija Ls 240 000, šogad tie aizsniedz tikai Ls 140 000. Piena iepirkuma cena kritusies uz pusi, un sanāk kādus 2 līdz 3 santīmus zem pašizmaksas. Sāk krāties nodokļu parādi, cerams, ka pēc solītā valsts atbalsta saņemšanas, tos varēs nokārtot. Pašlaik izdzīvot palīdzot uzkrājumi – pagājušā gadā izaudzētie graudi, tranšejās saliktā zāles lopbarība. A. Anmanis stāsta, ka sēs arī vasarāju, mēģinās saimniekot mazāk intensīvi – izdzīvošanas režīmā. Gan tad laiks rādīs, kā strādās tālāk. Bijuši spiesti arī pieņemt nepopulāro lēmumu – samazināt strādājošiem algas, taču vismaz pagaidām nevienu atlaist no darba netaisoties, jo ir nostabilizējies labs darba kolektīvs, kur katrs ar saviem uzdevumiem labi tiek galā un ir saimniecībai nepieciešams. Atkarībā no tā, kā veiksies ar saimniekošanu, varbūt būs iespējams pēc laika algas palielināt līdz tam līmenim, kāds bija pirms samazināšanas.

Laba prakses vieta

«Zentenes lauksaimnieks» ir arī prakses vieta tiem, kuri apgūst lauksaimniecības mehanizācijas specialitāti. Pašlaik šeit strādā Artūrs Voronovs no Cēres. Viņš vasarā beigs Kandavas lauksaimniecības tehnikumu, taču pagaidām nav zināms, kāda saimniecībā būs situācija, vai varēs jaunajam mehanizatoram nodrošināt darbu arī pēc skolas beigšanas. A. Anmanis stāsta, ka tehnikuma audzēkņu interese par iespējām strādāt praksi šajā saimniecībā esot diezgan liela, taču visus gribētājus pieņemt nevarot. Levestes iecirknī tagad strādā Alvis Krūtainis, kurš savulaik bijis praksē un pēc tehnikuma beigšanas atnācis uz savu bijušo prakses saimniecību.

Ievieš jaunāko un labāko

Pašlaik piena ražošanā sasniegti labi rādītāji, ņemot vērā to, ka 2000. gadā Zentenē sākuši saimniekošanu ar 50 govīm un vidējo izslaukumu 2400 kg. Tad nopirkuši otru fermu Levestē, nopirkuši zviedru sarkanraibās un melnraibās govis, izkopuši labu šķirnes ganāmpulku.

Netālu no «Iesalnieku» fermas paveras skaista ainava – kalni un lejas, kur tīrumu kopšanā ieguldīts liels darbs. Pašlaik gatavo zemi kukurūzai, ko katru gadu sēj nedaudz vairāk kā 100 ha. Kaut gan kukurūzas audzēšana iznāk padārga, tomēr saimniecībā izrēķināts, ka tas atmaksājas, jo mazāk tad jāizbaro govīm dažādas piedevas. Kukurūzā ir cukuri, kas dod nepieciešamo enerģiju, arī pietiekami liela zaļā masa, ko liek skābbarībā.

Zentenē govis ganībās pagājušajā gadā izgāja tikai jūlijā, kad fermā vajadzēja veikt remontdarbus. Šeit praktizē, ka lopi ganībās gandrīz neiet, iet vien tad, kad pirmā zāle ir nopļauta un uzaudzis attāls. Turklāt straujā barības maiņa negatīvi ietekmē izslaukumu, tāpēc tiek domāts par to, ka barību izdevīgāk ganāmpulkam ir pievest klāt. Kādu taktiku ar ganīšanu izvēlēsies šogad, vēl nav zināms.

«Iesalnieku» ferma ir pārbūvēta, sakārtota tā, lai strādājošajiem būtu labi darba apstākļi – duša, garderobe, atpūtas telpas. Gādāts arī par to, lai govis varētu ērtāk pabarot un sakopt. Slaukšana notiek piena vadā, iegādāti jaudīgi dzesētāji. Pienu realizē Rīgas piena kombinātam ar kooperatīva «Piena partneri» starpniecību. (Kooperatīvā iesaistījušies vairāki rajona lielie piena ražotāji.) Tādējādi iespējams piegādāt uzreiz lielāku piena daudzumu, panākt lielāku iepirkuma cenu. Lielajām saimniecībām nav iespējams nodarboties ar piena realizēšanu pašiem, kā to dara mazās saimniecības. A. Anmanis uzskata, ka piens ir produkts, kura ražošana ir valstī visstingrāk limitēta, kontrolēta. Tāpēc valsts taču var gan kontrolēt, gan plānot ražošanu.

Saimniecībā bijuši arī nobarojamie jaunlopi. Šī nozare esot smaga, saistīta ar risku un arī ienākumi bijuši nelieli, tādējādi saimniekojuši, tā sakot, par nullēm. Tāpēc nolēmuši no šīs nozares atteikties.

Iespējams, tagad, kad piena ražošana vairs nenes peļņu, vajadzētu vairāk sēt graudaugus, rapsi. Taču tad, kad ganāmpulkam jāvāc barība, labības un rapša sējumi ir jākopj, jāmiglo, bet visa tehnika aizņemta lopbarības gatavošanā. Pašlaik traktoru ir tikai tik, lai nodrošinātu lopkopības vajadzības. Protams, ja būs nepieciešams, laika gaitā izmaiņas ražošanā ieviesīs, jo – pastāvēs, kas pārvērtīsies.