Krievija otrdien pastiprina militāro spiedienu pret Gruziju, kamēr rietumvalstu diplomāti neveiksmīgi cenšas panākt uguns pārtraukšanu.

Vissīvākās kaujas saskaņā ar Gruzijas valdības sniegtajām ziņām otrdienas rītā notiek Tbilisi kontrolētajā Kodori ielejas daļā valsts rietumos, kur abhāzu separātistu spēki – gan kājnieki, gan bruņutehnika – sākuši uzbrukumu gruzīnu pozīcijām.

Tikmēr Krievijas bruņutehnikas kolonnas, kas virzās uz dienvidiem no separātiskā Dienvidosetijas reģiona, apstājušās Gori pilsētas apkaimē aptuveni 70 kilometrus no Tbilisi, vēsta aculiecinieki.

Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, vēlu pirmdienas vakarā uzstājoties televīzijā, paziņoja, ka Krievijas mērķis ir okupēt visu Gruziju un apsūdzēja Maskavu "etnisko tīrīšanu" uzsākšanā ieņemtajos Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos.

Tikmēr Tbilisi pirmdienas vakarā un otrdienas rītā sāka izplatīties baumas par krievu tanku kolonnām, kas ātri virzās uz Gruzijas galvaspilsētu nolūkā gāzt valdību.

Tomēr, saulei lecot, Tbilisi bija mierīgi, jo šī bija pirmā nakts, kas pagājusi bez Krievijas aviācijas nomestām bumbām galvaspilsētas tiešā apkārtnē.

Lai gan satiksme nav traucēta, bankas visā Gruzijā ir slēgtas.

Tikmēr spēcīgas krievu bruņutehnikas vienības līdz otrdienas rītam ieņēmušas Zugdidi pilsētas rajonu, ziņo Gruzijas televīzijas kanāls "Rustaveli-2".

Savukārt ASV prezidents Džordžs Bušs pirmdienas vakarā nāca klajā ar asu Krievijas rīcības nosodījumu, nosaucot to par "dramatisku un brutālu eskalāciju", kuras acīmredzamais mērķis ir gāzt Gruzijas valdību.

"Tagad kļūst skaidrs, ka uzsākts mēģinājums gāzt pienācīgi ievēlēto valdību," īsi pēc atgriešanās no Pekinas olimpiskajām spēlēm Baltajā namā paziņoja Bušs. "Mani ļoti satraukušas ziņas, ka Krievijas karaspēks izgājis ārpus konflikta zonas."

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins asi reaģējis uz ASV prezidenta izteikumiem, nosaucot ASV sniegto atbalstu Gruzijai par "patiesi pārsteidzoša cinisma piemēru".

Putins atkārtoti piesauca 1999.gada NATO triecienus Serbijai Kosovas kara laikā, minot to kā attaisnojumu Krievijas pašreizējam iebrukumam Gruzijā.

Tikmēr ANO Drošības padome pirmdienas vakarā noturēja jau ceturto sēdi, cenšoties vienoties par konflikta izbeigšanu, taču – tāpat kā trīs iepriekšējās reizes – nesekmīgi.

Kā ziņots, Maskavas vēstnieks ANO noraidīja rietumvalstu piedāvāto Drošības padomes rezolūcijas projektu, kurā bija aicinājums uz tūlītēju pamieru starp Gruziju un Krieviju un abpusēju spēku atvilkšanu no konflikta zonas.

"Es nesaskatu iespēju mums pieņemt šo Francijas projektu," žurnālistiem sacīja Vitālijs Čurkins, norādot uz Francijas sagatavoto un pārējo rietumvalstu atbalstīto rezolūcijas tekstu.

Rezolūcija saturēja Parīzes piedāvāto trīspakāpju miera plānu, aicinājumu uz Gruzijas teritoriālās integritātes ievērošanu un prasību atjaunot "status quo", kāds pastāvēja pirms pagājušajā nedēļā Gruzijas uzsāktās operācijas separātiskajā Dienvidosetijas provincē.

Saskaņā ar Krievijas 58.armijas pārstāvja sniegtajām ziņām, kopš pagājušās ceturtdienas, kad separātiskajā Dienvidosetijas provincē sākās plaša karadarbība, Krievija zaudējusi 16 kritušos un aptuveni 100 ievainotos.

Zaudējumi Gruzijas militārpersonu vidū saskaņā ar pēdējām Tbilisi aplēsēm sasnieguši 90 kritušos un 500 ievainotos.

Savukārt apstiprinātais upuru skaits civilpersonu vidū pārsniedzis divus simtus, taču daudzi bažījas, ka tas varētu būt desmitkārt lielāks.