Dienu pirms vēlēšanām, 5. jūnijā, uz savu pirmo preses konferenci reģionālajiem žurnālistiem aicināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Otrdien, 9. jūnijā, redakcijā visai nopietni pārspriedām – publicēt preses konferencē dzirdēto vai nē? Tik ļoti asa bija atsevišķu amatpersonu, politiķu un arī mediju reakcija brīdī, kad premjers paziņoja par to, kāda tad summa budžetā būs jāsamazina un ka samazinājums kaut kādā mērā skars arī pensijas. "Noziedzīgi priekšvēlēšanu meli!" tādu vērtējumu V. Dombrovska iepriekšējiem izteikumiem publiskajās sarunās devuši skarbākie vērtētāji. Turklāt jauno faktu gaismā daļa informācijas šķita novecojusi.
Un tomēr – mūsuprāt, šī preses konference ļoti labi atklāj to situāciju, kādā atrodamies mēs – nabadzīga, korupcijas un "gāzētāju" nomocīta, faktiski – jau bankrotējusi valsts un tās premjers – cilvēks, kas ļo-ti labi saprot, kas un kā notiek, kam nav oligarhu aizmugures, bet ir patiesa vēlme "aizvilkt" valsti līdz gaismai tuneļa galā… Un, kas šķiet jo svarīgāk – viņš šo gaismu arī saskata…
Jā, daudzie papildu samazinājumi turpina graut ekonomiku, to viennozīmīgi atzina arī V. Dombrovskis, jā, pensijas – tā ir sarkanā līnija, jā, PVN samazināšana vairākās nozarēs būtu ļoti vēlama, jā, ir traģiski samazināt māmiņu algas, bet…
Valsts kase ir tukša, naudu vairs nav kur ņemt, vai mēs varam diktēt noteikumus kreditoriem? Labāk vispār nesaņemt ne algas, ne pansijas, ne…? Kāda ir izvēle? Un – kādas var būt šajā brīdi garantijas, ja mūziku pasūta citi?

Ministru kabinetā valdīja negaidīta rosme, kas ļoti atgādināja reiz, tālajos padomju laikos, pieredzētās civilās aizsardzības mācības. Vai ik stāvā – cilvēki baltos uzsvārčos, nesaprotami reģistrācijas galdiņi, Tieslietu ministrijas telpās – improvizēta laboratorija. Bet preses konference noritēja bibliotēkā – mansarda telpas klusumā un saudzējošā mierā. Žurnālisti zināja, ka pēc preses konferences premjeram jātiekas ar Starptautiskā Valūtas fonda komandu, šķiet, tāpēc bija gana iecietīgi. Un, jāatzīst, arī V. Dombrovska nosvērtā runa un atbildes uz jautājumiem radīja valdības konferencēs sen nepieredzētu un dižķibeles apstākļos pat negaidītu pārliecību – mūsu priekšā sēž atbildīgs un ļoti līdzsvarots cilvēks, kas pratīs izvēlēties valstij labāko iespējamo lēmumu pat ļoti negaidītu pavērsienu priekšā. Un tikai pēc laba laika nāca apjausma, ar ko gan V. Dombrovskis tik ļoti atšķiras no iepriekšējiem premjeriem. Jā, protams, ar jaunību, mieru, bet galvenais – ar uzticamību. Šķiet, beidzot mums ir viens valsts vīrs, kam var arī uzticēties…

Ieņēmumu par 583 miljoniem mazāk

V. Dombrovskis:

– Par to, kas šobrīd notiek Latvijā. Aktuālākais jautājums, droši vien, ir 2009. gada budžeta grozījumi un sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par tālāko aizdevumu saņemšanu. Vakar (4. jūnijā) budžeta grozījumi tika pieņemti pirmajā lasījumā, bet ir skaidrs, ka uz otro lasījumu nāksies iesniegt papildu priekšlikumus budžeta deficīta samazināšanai. Par konkrēto priekšlikumu apjomu vēl notiek sarunas, bet jebkurā gadījumā skaidrs, ka šis apjoms būs pietiekoši liels un skars praktiski visas nozares. Protams, ka maksimāli cenšamies pasargāt sociālo sfēru.

Par pašu procedūru jāsaka – mums ir vienošanās ar aizdevējiem, ka tas ir veids, kā virzāmies uz priekšu. To parāda arī Eiropas komisāra Almunjas paziņojums, kurā viņš skaidri norāda, ka šie budžeta grozījumi ir solis pareizā virzienā, taču būs nepieciešami papildu samazinājumi.

Esam vienojušies arī par makroscenārija prognozēm, un atbilstoši tām recesijas prognozes šobrīd ir 18%. Līdz ar to plānotie budžeta, nodokļu ieņēmumi samazinās par 583 miljoniem latu salīdzinājumā ar to, kā tas tika plānots iepriekš. Protams, tas rada papildu problēmas budžetā.

Tomēr – arī sildīs ekonomiku

– Jā, ir svarīgi, lai mēs turpinātu saņemt starptautisko aizdevumu, bet tikai ar to mēs, protams, Latvijas ekonomiku neatveseļosim. Līdz ar to strādājam arī pie ekonomikas sildīšanas pasākumiem. Un konkrētie pasākumi, kurus varētu pieminēt: no 1. jūnija ir sākusi darboties eksporta kredītgarantiju sistēma – jautājums, kas daudzu gadu garumā ir runāts, diskutēts – beidzot šo sistēmu esam iedarbinājuši. Tāpat esam pārdalījuši Eiropas savienības fondu līdzekļus, lielāku atbalstu dodot uzņēmējdarbībai, mājokļu siltināšanas programmai, piešķirot papildu līdzekļus arī bezdarba problēmu risināšanai – gan pārkvalifikācijai, gan pagaidu sabiedriskajiem darbiem pašvaldībās. Budžeta grozījumos, neraugoties uz izdevumu samazinājumu, esam papildus piešķīruši 66 miljonus latus Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam, lai šo līdzekļu apguvi mēs varētu turpināt. Protams, labā ziņa ir tā, ka Eiropas komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu – tām jaunajām dalībvalstīm, kurās ir krīze, atļaut piešķirt Eiropas sociālā fonda līdzekļus bez līdzfinansējuma. Tas neapšaubāmi atvieglotu mūsu budžeta situāciju. Bet tas nenozīmē, ka mums vienkārši dotu naudu. Tāpat mums projekti ir iepriekš jāpriekšfinansē un tikai pēc tam varam atgūt līdzekļus no Eiropas komisijas. Tomēr pats fakts, ka varētu nebūt līdzmaksājuma, dod ietaupījumus – vismaz 15% no kopējās projektu summas.

Vēl par ekonomikas sildīšanu – esam sākuši strādāt pie mikrouzņēmumu atbalsta programmas… Šoreiz esmu apņēmies šo lietu ne tikai uzsākt, bet arī novest līdz galam…

Un svarīgs darba virziens – administratīvo šķēršļu samazināšana – praktiski katrā valdības sēdē pieņemam lēmumus, kā tos samazināt. Esam iestrādājuši arī izmaiņas likumos, kas nosaka to, ka valsts iestādes nedrīkst pieprasīt uzņēmējiem un iedzīvotājiem izziņas no citām valsts iestādēm, bet, ka iestādēm pašām būtu jānodrošina informācijas aprite, lai iedzīvotājiem nebūtu jānēsā izziņas no vienas iestādes uz otru. Ir bijuši vairāki mēģinājumi to darīt, iepriekšējo Ministru prezidentu rīkojumi un tā tālāk, bet īstu rezultātu tas nav devis. Tagad mēģinām mainīt visu normatīvo bāzi, arī Ministru kabinetā esam skaidri pateikuši, ka nekādus jaunus MK noteikumus, kuros būs šāda veida normas, cauri nelaidīsim. Drīz ministrijām būs jāsāk pārskatīt arī esošos noteikumus, šīs normas vienkārši ņemot ārā.

Lai skrien valsts, ne iedzīvotāji

– Uzreiz pie pēdējā jautājuma: līdz šim lielākā problēma bija tā, ka valsts iestādēm, ieskaitot pašvaldības iestādes, datu bāžu savietojamība bija problemātiska. Beidzot šis jautājums tiks atrisināts?

– Viens no funkcionālajiem auditiem, ko veic Valsts kanceleja, ir tieši par šo IT sistēmu sadrumstalotību un nesavietojamību. Jums būs tikšanās arī ar E. Zalāna kungu, kur arī varat uzdot šo jautājumu, kā atbildīgajam par IT sistēmām, pārņemot e-lietu sekretariātu. Bet es neparedzu, ka te būs iespējams uzreiz nodrošināt šīs IT sistēmas, taču tas tāpat neliedz valsts iestādēm apmainīties ar informāciju. Tagad iedzīvotāji ceļo no vienas iestādes uz otru, šīs dokumentu plūsmas ir zināmas, bet to pašu var izdarīt šīs iestādes, ar vēstules vai kurjera palīdzību nosūtot informāciju dienas beigās par visiem saņemtajiem iesniegumiem attiecīgajā iestādē. To visu var izdarīt arī bez IT risinājumiem, kā tas tagad arī tiek darīts. Tikai jautājums – vai iedzīvotāja pašam jāskraida vai to var izdarīt pati valsts iestāde.

– Jau tagad varu uzrakstīt cilvēkiem – ja iestādē prasa, var pateikt: "Ko jūs no mani prasāt? Vienojaties savā starpā!"

– Protams, ka tagad to vēl ir pāragri prasīt, jo Ministru kabineta (MK) noteikumi vēl ir jāmaina un tā ir problēma, kāpēc arī iepriekšējo Ministru prezidentu rīkojumi nav strādājuši, jo nevar izdarīt to ar vienu rīkojumu, bet ir arī jāsakārto normatīvā bāze. Mēs to pietiekoši ātri sakārtosim, un nekādus jaunus šāda veida noteikumus vienkārši nepieņemsi.

Atbalsts stabilām vērtībām

– Eksporta kredītu garantiju sistēma – kāds īsumā būs tās princips un kas uzņēmējiem būs jādara, lai viņi varētu šajā sistēmā iekļauties?

– Galvenais princips – tad, kad uzņēmējs eksportē uz trešajām valstīm, kas nav ES dalībvalsts, nereti ir vajadzīgs kredīts šo eksportdarījumu nodrošināšanai. Tas, ko dara valsts – tā šos kredītus eksportētājiem garantē. Tur ir noteikti kritēriji, piemēram, minimālais apgrozījums – ja nemaldos, pusmiljons gadā. Mēs par to vēl MK diskutējām, bet precīzos skaitļus, kritērijus, ja nepieciešams, varu iedot. Lielākai daļai no uzņēmuma produkcijas ir jābūt eksportam, tātad tiešām ir runa par eksportējošu un pietiekoši lielu uzņēmumu atbalstu. Tas ir tas sektors, uz ko mums jākoncentrējas, ja gribam eksportu veicināt. Bet es palūgšu jums aizsūtīt konkrētos kritērijus.

– Krīzes laiks ir pateicīgs jauniem uzņēmumiem, jaunām idejām u. tml. Bet viņiem šīs eksporta garantijas iet garām…

– Redziet, te ir arī zināmi riski. Veicot šo eksportkredītu garantēšanu, valsts uzņemas zināmu risku attiecīgā uzņēmēja vietā. Un diemžēl ir tā, kā ar jauniem uzņēmumiem var gadīties – cik ātri tie ir parādījušies, tik ātri arī pazust ar visām savām eksportkredītu garantijām. Un beigās valsts maksās! Tā kā te ir tā zināmā problēma, kāpēc atbalsts ir koncentrēts uz jau esošiem uzņēmējiem, kuriem ir grūti tagad saņemt kredītus… Ir samērā liela drošība, ka šis uzņēmums kā bija, tā būs – nekur nepazudīs. Ar jaunajiem… tas tā ir ne vienmēr. Un jāsaprot, ka atbalsta apjoms ir ierobežots un visiem visu mēs nespēsim nogarantēt… Jaunajiem ir iespēja pieteikties arī tiem pašiem ES fondiem, kur ir pieejami pietiekami lieli līdzekļi tieši uzņēmējdarbības atbalstam.

– Bet tam atkal ir nepieciešams līdzfinansējums un tāpat bankas nedos kredītu!

– Ar kredītiem ir problēmas. Tas ir jautājums, ko mēs ar zviedru bankām regulāri pārrunājam, – ka vismaz tiem uzņēmējiem, kuriem ir atbalstīti ES fondu projekti, kredītus tā kā vajadzētu dot. Tā ir zināma pašreizējā problēma, ka pat ar apstiprinātu projektu ir grūtības saņemt kredītu!

– Kā ar atbalstu šiem mikrouzņēmējiem? Saprotiet, šādi uzņēmumi pasaulē rodas nepārtraukti, jā – liela daļa bankrotē uzreiz, bet tie ir tie, kas ekonomisko dzīvi, visādas problēmas atrisina… Pie mums šādiem uzņēmumiem ir uzstādītas tādas pašas prasības [kā lielajiem] – gan dibinot, gan grāmatvedības atskaite iesniedzot, gan saistībā ar VID…

– Šonedēļ bija konsultatīvās padomes sēdē, kurā tieši runājām par pasākumiem, lietām, kas ir nepieciešamas, lai šo atbalsta programmu realizētu. Pasākumus vēl pieslīpēsim un dosim attiecīgajām ministrijām uzdevumu sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Bet pamatā tas ir jautājums par visu šo atskaišu sistēmu būtisku vienkāršošanu tieši šiem mikrouzņēmumiem. Piemēram, ka viņi sniedz atskaites nevis katru mēnesi, kā lielie uzņēmumi, bet, pieņemsim, reizi ceturksnī. Atskaites ir vienkāršākas, vienkāršākas ir statistikas atskaites, paplašināsim fiksētā nodokļa lietošanu, kas varbūt krietni atvieglo grāmatvedību. Tie mehānismi ir zināmi un iespējami. Kā jau teicu, pašlaik programmu vēl pieslīpējam un nodosim ministrijām.

– Aptuveni, kad – tas ir rudens sākums, vasaras beigas?

– Tas ir vairāku mēnešu jautājums, protams.

– Jums ir cerības, ka pēkšņi neradīsies problēmas? Jā, Finanšu ministrijā ir jūsu kolēģis. Bet viss jau atduras tajā politiskajā gribā izšķirties.

– Es nedomāju, ka te radīsies problēmas Finanšu ministrijā, jo nav tā, ka tur varētu kaut ko daudz zaudēt uz šo administratīvo procedūru maksimālu vienkāršošanu. Jo tāpat jau uzņēmumi sapinās procedūrās un mikrouzņēmumam nooptimizēt PVN vai kaut ko tādu parasti nav nekādu problēmu. Tur nav sevišķi lielu risku, tur drīzāk var tikai iegūt!

Sociālo jomu – cenšamies pasargāt

– Lielākā daļa jūsu laika šobrīd ir aizņemta ar vienošanos [par aizdevumu] – pēc stundas būs pārrunas. Ko prognozējat? Kāda ir iespēja, ka vienošanās tomēr tiks noslēgta? Kā pats domājat?

V. Dombrovksis:

– Esmu samērā pārliecināts, ka vienošanās tiks noslēgta kaut kur nedēļas laikā. Šī tikšanās ir vairāk saistīta ar tādu kā [Eiropas] komisijas un fonda [Starptautiskā valūtas] atgriezenisko saiti pēc tam, kad SVF ir tikušies ar visām ministrijām, izvērtējot budžeta grozījumus, kā arī strukturālās reformas. Faktiski komisija un fonds informēs, kādi ir viņu iespaidi un secinājumi.

– Tātad tikai pēc stundas zināsiet, vai ir kādas būtiskas iebildes vai nav?

– Viņi tikai vakar pabeidza šo detalizēto iepazīšanos, un konceptuālu iebilžu nav. To jau arī, kā pieminēju, vakar apliecināja Eiropas komisārs, ka uzskata šos grozījumus par soli pareizā virzienā. Bet te, protams, viņi būs daudz detalizētākā un tehniskākā līmenī izgājuši cauri visiem grozījumiem.

– Iepriekšējās intervijās jūs apgalvojat, ka patiesībā šis solis – vēl vairāk apspiest izdevumus – mūsu valsts ekonomikai brīdī, kad ir recesija, savā būtībā ir nepareizs. Cik, jūs domājat, būs iespējams šīs lietas sabalansēt? Vai jums izdosies pārliecināt gan Eiropas komisiju, gan SVF, ka tomēr derētu kādu piešprici valsts ekonomikai, ka – lai "žmiedz" mazāk nost, lai mēs ietu tieši šo pareizo ekonomikas ceļu?

– Tas ir tieši tas jautājums, ka mēs visu laiku cenšamies ķert kādu kustīgo mērķi. Mums bija 5% recesija, uz ko vēl bija pirmie I. Godmaņa grozījumi, pa vidu bija 12% recesija, uz ko lielā mērā bija veidoti šie grozījumi (ar 12,9% recesijas prognozi). Arī Eiropas komisija vēl pirms mēneša prognozēja 13% recesiju. Bet tagad tie ir 18%, un skaidrs, ka mēs nevaram visu laiku mēģināt ķert visus šos procentus. Tādēļ piedāvājums no manas puses, ko esmu izteicis – mēs vienojamies par konkrētu summu, ko šogad vēl nomazinām, un tad liekam budžetu mierā. Lai kāda arī šī recesija nebūtu, necentīsimies ķert šo konkrēto procentu, jo ir skaidrs, ka tie skaitļi, kas ierakstīti vecajā programmā, vairs neatbilst realitātei, – to publiski ir atzinuši arī starptautiskie aizdevēji. Iepriekš mums vēl bija diskusijas, vai atļaus aiziet no 5% deficīta, vai neatļaus, bet tagad šādas diskusijas vairs nav.

– Vai esat gatavs nosaukt šo absolūto skaitli?

– Nē, jo mēs vēl par to neesam vienojušies un tas ir mans priekšlikums, kā virzīties. Nedēļas laikā vajadzētu būt skaidrībai!

– Kā jūs kā premjers redzat, kuras būs tās sfēras, kuras ir tās iespējas, kur varētu būt šie samazinājumi?

– Kā jau minēju, samazinājums skars praktiski visas jomas. Joma, ko cenšamies pasargāt – sociālā.

– Kur ir jūsu sarkanā līnija sociālajā jomā?

– Cenšamies neaiztikt pensijas.

– Bet jūs paliekat pie vārda «centīsimies»?

– Par pensijām esam skaidri pateikuši [aizdevējiem], ka tas ir pēdējais bastions, kam ķerties klāt.

– Vai tas ietver arī pensijas strādājošiem – tiem, kas strādā un vienlaikus saņem pensiju?

– Mēs zinām, ka par pensijām strādājošajiem jau ir Satversmes tiesas spriedums, un arī šie aspekti jāņem vērā.

– Par kredītiem, ko cilvēki ņēmuši sava vienīgā mājokļa iegādei, bet ir zaudējuši savu darbu – vai tiek meklēti kādi risinājumi?

– Saeimā jau ir Maksātnespējas likuma grozījumi, bet strādājam arī pie papildu atbalsta mehānismiem. Kā sarunās bankas dievojās, neviens vēl no mājokļa nav izlikts, bet skaidrs, ka te būs vajadzīgs arī tiesisks aizsardzības mehānisms. Tos gatavo Tieslietu ministrija, un palūdzu to paātrināti caurskatīt. Tas ir tuvāko mēnešu jautājums. No sociālā viedokļa, es domāju, ka nopietnas problēmas sāksies ar nākamās apkures sezonas sākumu, – uz to brīdi mehānismam jābūt gatavam.

– Līdz gada beigām mūs vēl tracinās ar to nodokli par papildus platībām…

– Tas ir paredzēts no 2010. gada 1. janvāra. Principā nosacījumus par nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšanu pieņēma jau Godmaņa valdība – tas ir viens no nodokļiem, kas iekļauts, vienojoties ar SVF. Ideja par neapliekamo minimumu kvadrātmetros, turklāt ne tikai attiecībā uz dzīvokli, bet uz reģistrēto iedzīvotāju, tā tiešām nāk no «Jaunā laika» programmas. Par konkrētiem kvadrātmetriem, tas ir VID aprēķinu jautājums. Ir vēl viens svarīgs aspekts, ka tiks izdalīta vēl viena iedzīvotāju kategorija, piemēram, pensionāri, kas pietiekoši ilgi dzīvo vienā dzīves vietā, ģimene paklīdusi, bet cilvēks dzīvo viens lielā platībā. Bet, ja ņem vērā, ka tās ir viņa dzimtas mājas un viņš pietiekoši ilgi ir dzīvojis šajā vietā, būs jātaisa izņēmums, jo skaidrs, ka nav mūsu interesēs ar šāda nodokļa palīdzību likt cilvēkus uz ielas.

– Kāda ir šī nodokļu ieņēmumu prognoze?

– Kā iepriekš bija skaņots ar SVF, tie ir 70 miljoni latu gadā, bet man vēl jāpārbauda.

– Vai ideja par progresīvo ienākuma nodokli ir jau aprakta, vai atmesta kā nederīga?

– Ideja par progresīvo ienākumu nodokli kaut kur gaisā ir. Konceptuāli par šo ideju var diskutēt, bet, protams, problēma – riski, ka vienkārši vairāk maksās algu aploksnēs. No šī viedokļa, tas vēl ir ļoti jāizvērtē, jo jau tagad redzam, ka pie pašreizējās situācijas aplokšņu algu izmaksa pieaug. Esam lūguši Valsts darba inspekciju vairāk koncentrēties uz nelegālās nodarbinātības problēmu, jo parādās tendences – it kā cilvēki aiziet no darba, saņem bezdarbnieka pabalstus, bet tai pašā laikā turpina nelegāli strādāt.

– Bet vai citu valstu piemērs mūs neiedrošina, vai arī tās ir tik atšķirīgas valstis?

– Nu mums jāatceras, ka kaimiņvalstīs – Igaunija un Lietuvā, nav progresīvā ienākumu nodokļa. Tāds nav arī Krievijā… Bet, protams, zinām, ka daudzās Eiropas valstīs ir šāds nodoklis un principā nevaram izslēgt iespēju tādu ieviest Latvijā. Taču… (ar smaidu) citās Eiropas valstīs nav tādas aplokšņu algas maksāšanas tradīcijas, kādas diemžēl ir pie mums.

– Vai mums ir cerība kādreiz no šīm tradīcijām tikt vaļā, kā jūs domājat?

– Par šīs tradīcijām… Jau redzējām – tikko ekonomika gāja uz augšu, ļoti daudzi uzņēmumi izgāja no šīs pelēkās zonas un legalizēja algas. Tagad, kad ekonomika iet uz leju, šī tendence atkal ir pretēja. VID spējas ir tādas, kādas tās ir, un visus aplokšņu algas maksātājus jau, protams, nevarēs izķert. Esam gan VID pieteikuši šim jautājumam nopietnāk ķerties klāt, jo problēma ir aktualizējusies, bet arī visu iepriekšējo gadu pieredze parāda, ka reāli mazinās aplokšņu algas, kad ir augšupeja ekonomikā. Bet, krituma laikā… Protams, ar represīvām metodēm var kaut ko noturēt, taču pilnībā izskaust tās nevar.

Ne jau oligarhi vien

– Vai jums atliek laika sekot līdzi citām sistēmiskajām lietām valstī? Jo pašlaik mēs dzirdam, ka, koruptīvu vai kādu citu savtīgu interešu vadītas, dažas partijas [aktīvi darbojas]. Piemēram, mums aktuāls ir šis Aizsargjoslu likums, arī par atkritumu apsaimniekošanu, kur ir lielās Eiropas Kohēzijas fonda naudas iekšā, un zaļam cilvēkam šķiet, ka likuma dēļ absolūti aplams ir šis bizness? Vai varat kā ietekmēt šīs likumpaketes?

– Attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu – tas ir konkrēto pašvaldību kompetencē. Attiecībā uz atkritumu savākšanas vietām – tur tiešām ir Kohēzijas projekti, kā tas tiek nodrošināts, un to kūrē Vides ministrija. Es domāju, ka tur kaut kāds progress ir, ka ar Eiropas naudām šos jautājumus kaut kādā mērā varam sakārtot.

– Jautājums bija par to, ka likums, tie "aplamie likumi", piemēram, par atkritumu apsaimniekošanu, zaļo enerģētiku, kur ir dubultais tarifs…

– Šo tarifu samazinājām par 30%.

– Bet tas jau nav vēl ideālais varants – vajadzētu vēl…

– Protams, ka tas nav ideālais variants, bet mums diezgan grūti nācās izstumt ministrus, atsevišķu partiju, arī no šīs pozīcijas. Piemēram, Tieslietu ministrija pāris nedēļas nevarēja nekādu atzinumu sagatavot u.tml. Negāja šajās sarunās viegli, un tas bija skaitlis, par ko izdevās vienoties. Bijām gatavi arī uz kādām asākām kustībām, bet skaidrs, ka arī no otras puses ministriem bija iespēja savākt kādu vairākumu, ja jautājums aizietu uz Ministru kabineta balsošanu. Ej nu sazin, ar ko šī lieta būtu beigusies, ja būtu bijis balsojums – varbūt vēl būtu vecie noteikumi.

– Vai jūs vēl atgriezīsieties pie šiem jautājumiem?

– Protams, ka esam gatavi pie šiem jautājumiem atgriezties un, ko vajadzēs – koriģēt. Attiecībā uz zaļajām enerģijām, es nedomāju, ka mēs vēl varam ko koriģēt, iet vēl uz leju, jo pēdējās Godmaņa valdības dienās šie līgumi tika noslēgti, grozījumi izdarīti. Mums vēl ir izdevies, ka šie līgumi tiek pārskatīti atbilstoši jaunajām, samazinātajām likmēm, kas jau ir pluss.

– Un kā jūs skatāties uz Dombura kunga priekšlikumu – vienoties ar, kā mēs sakām, patiesajiem dzīves un politikas bīdītājiem Latvijā? Kā jūs domājat – ir iespēja uztaisīt kādu apaļā galda diskusiju? Vai mūsu specdienestiem, represīvajiem orgāniem ir pietiekami daudz dokumentu, lai būtu, ko piestādīt šiem cilvēkiem, piespiest viņus pie sienas – padalīties utt.? Skaidrs, ir trīs galveni oligarhi, bet ne jau viņi vien nosaka politiku un ekonomisko dzīvi Latvijā…

– Tās ir tādas… es domāju, ka tā ir vairāk filozofija. Vienam no šiem kungiem, kā zinām, apsūdzība jau ir uzrādīta un tiesvedība – notiek. Ar ko tas beigsies…

Attiecībā uz šāda veida idejām, es neesmu sevišķi liels optimists un, manuprāt, drīzāk pie sarunu galda jāsēžas ar sociāliem partneriem, nevis ar oligarhiem, mēģinot ar viņiem ko sabīdīt. Tām reformām, ko darām, svarīgāk ir gūt sabiedrības atbalstu, izpratni, par to, ko darām.

– Tad jājautā, vai pēc pēdējā laika paziņojumiem nejūtaties apdraudēts? Cik tomēr stabili jūtaties, kad šie oligarhi mēģina šūpot situāciju? Ir izteikta vēlme par lata devalvāciju, vēlme, ka vairāk varas jādod pašvaldībām, vai varat vēl šim pretī stāvēt?

– Par šīm baumām par lata devalvāciju – te tiešām ir diemžēl ir tā – kamēr debatēšana notika, «Latvijas banka» zaudēja savas rezerves. Un tagad jau vairākas dienas Tautas partija ir paziņojusi, ka ir noņēmusi šo jautājumu no dienas kārtības, tirgus pamazām nomierinās, bet zināms ļaunums ekonomikai jau ir izdarīts! Tā kā pret šādām tēmām ir jāizturas ļoti atbildīgi. Šīs baumas kā tādu džinu no pudeles ir viegli izlaist, bet grūtāk iedabūt atpakaļ.

– Bet A. Kalvītis taču ierosināja, ka tas ir sodāms ar likumu. Vai nav tāda iespēja rosināt sodīt, jo reāls zaudējums valstij tomēr nodarīts? Vēl jau ir tāda likumdošanas norma! Tos zēnus un pasniedzējus taču sodīja! Principā, šāda reakcija tika gaidīta, ja jau zaudējumi «Latvijas bankai» ir aprēķināms lielums.

– Vienmēr var diskutēt, cik [zaudējumus] ietekmējis katrs konkrētais paziņojums, panika Zviedrijā, cik pašmāju paziņojumi, bet, protams, kaut kāda veida zaudējumi ir aprēķināmi. Bet es domāju, te vienkārši ir visiem atbildīgi jāizturas – gan politiskajām partijām, gan medijiem, lai šo paniku bez vajadzības neradītu. Attiecībā uz vēršanos pie Drošības policijas, tas ir pašu tiesībsargājošo institūciju kompetencē, vērsties vai nevērsties pret konkrētiem pārkāpumiem. Nekādus politiskos pasūtījumus es te negrasos izdarīt! Tas ir jādara pašām tiesībsargājošajām iestādēm.

Un atkal par reformām

– Nākamais jautājums, kas gan plašāk būs jājautā Zalāna kungam, bet tagad, pēc novada reformas, notiks īpašumu pārreģistrācija, zīmogu, veidlapu utt. pārveide, kas prasīs līdzekļus. Tas būs tikai uz pašvaldību rēķina vai arī valsts arī ko finansēs?

– Valsts ir maksājusi 200 000 latu kompensācijas tām pašvaldībām, kuras pieņēma lēmumu par apvienošanos. Zinām, ka ne līdz galam tā problēma ir atrisināta – palikuši zināmi parādi. Nesen valdībā pieņēmām lēmumu – tām pašvaldībām, kas piekrīt, ka tām par to pašu summu tiek norakstītas parādsaistības – šādā veidā šo problēmu atrisināt. Aptuveni tādas ir padsmit pašvaldības, kurām tika norakstīti parādi. Ir daļa pašvaldību, kas nepiekrita parādu norakstīšanai, bet par tām, kurām nav ko norakstīt, protams, jautājums ir cits. Sarunas turpinās, un, ja situācija atļaus, mēs maksāsim, jo tās ir valdības saistības. Nav tā, ka valsts šīs summas grasītos vispār nemaksāt. Tas ir pilnīgi skaidrs, jo nevar pateikt, ka dažām pašvaldībām šīs naudas nebūs, kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ. Jautājums – kāpēc tas nav atrisināts jau novada reformas laikā? Bet nu tagad… tā budžeta situācija ir ļoti smaga…

– Tūlīt noslēgsies vēlēšanās, Rīgā visticamāk mainīsies koalīcijas sastāvs. Vai tas kaut kādā veidā pēc tam atstās iespaidu uz koalīcijas sastāvu valdībā? Vai esat par to domājuši?

– Tādu tiešu iespaidu mēs neprognozējam, jo drīzāk, kas ietekmēs valdību, ir jautājums par budžeta grozījumiem uz otro lasījumu. Teiksim, pozitīvā ziņa, ka Tautas partija šo savu diskusiju par lata devalvāciju ir pārtraukusi, kas vieš cerības, ka nu partijas ir gatavas šos grozījumus īstenot. Bet, es domāju, ka šie sāpīgie ekonomiskie jautājumi ir drīzāk kaut kāds problēmu avots arī koalīcijā, nekā Rīgas domes koalīcija, jo diezgan bieži ir bijusi situācija, kad valdībā ir viena koalīcija, domē – cita. Un ļoti tiešas ietekmes nav bijis.

– Un tomēr, ko prognozējat Rīgā?

– Ar prognozēm es šobrīd tomēr nenodarbošos, tiešām…

– Kādas ir domas par otrā līmeņa pašvaldībām?

– Jā, bija iecere veidot apriņķus, kas būtu otrā līmeņa vēlētas pašvaldības. Ir atšķirības partiju viedokļos, piemēram, «Jaunais laiks» neatbalsta divu līmeņu vēlētas pašvaldības, jo uzskatām, ka Latvija ir pietiekoši maza, tādēļ paliekam pie viena līmeņa. Bet plānošanas reģioni tā arī paliek kā plānošanas reģioni, un Zalāna kungam to arī lūdzām – vai ir vērts tos pārdēvēt par apriņķiem – tieši izmaksu dēļ, kas rodas šīs pārdēvēšanas rezultātā. Bet problēma ir tā, ka jau iepriekšējās valdības laikā ir iestrādāti dažādi likuma deleģējumi (Droši vien pats Zalāna kungs ir pastrādājis, lai tie tur būtu!), un būs jāmaina arī tie. Bet neplānojam to kā vēlētu institūciju. Līdz galam pašreiz pašam RAPLM (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija) nav īstas skaidrības, kā tas būs, jo ideja par vēlētiem apriņķiem ir noraidīta un viņiem jānāk klajā ar jauniem piedāvājumiem.

– Jūsu sociālais partneris valdībā – Latvijas pašvaldību savienība. Vai ar to bijušas nopietnas runas, ka līdz ar reformas pabeigšanu dzīve cilvēkam uz vietas nepaliks lētāka daudzu iemesla dēļ…

– …Par reformu.. atceramies, ka sākotnējais uzstādījums bija, ka lielāki novadi, lielākas pašvaldības nozīmēs mazāku administratīvos izdevumus. Cilvēkam dzīve, es domāju, tikai no tā, ka pašvaldības apvienojas, lētāka varētu arī nepalikt. Tas, kur varētu būt pozitīvais efekts, apvienojoties pašvaldībām, proporcionāli izdodas mazināt administratīvos izdevumus un ir papildu budžets, ko var novirzīt reālām lietām, kas vajadzīgas.

– Autopārvadājumi – tā ir dzīves sāls šajos novados… Pārvadātāji faktiski ir uz bankrota robežas. Ja šī summa [dotācija] tiek samazināta vēlreiz – vienkārši nebūs autobusu, kas pārvadās iedzīvotājus šajos lielajos novados. Pārvadātāji nevarēs eksistēt. Tas dotāciju parāds – pārvadātājiem ir būtiski katri 10 000 lati. Kaut kur tai sarkanajā līnijā ir arī šeit jābūt?

– Par pārvadātājiem – tur bija problēma, ka, no vienas puses iepriekšējā valdība vēl sacerēja noteikumus, salika pārvadātājiem daudz prasību, kas jāpilda, kas, protams, sadārdzina šos pārvadājumus, nevajadzīgi sadārdzina. Tajā pašā laikā, valstij caur dotācijām par to pašu ir arī jāmaksā. Ko mēs izdarījām? Lielāko daļu no šīm prasībām atlikām. Lielākoties prasības ir direktīvas, taču nav jāievieš tagad, kad ir vissmagākā krīze. Piemēram, aprīkotas pieturas, audiovizuālie ekrāni un kas tik tur nav sacerēts, kas īstenībā viss ir labi bagātajās Eiropas valstīs, bet pašreiz mēs to visu vienkārši nevaram atļauties!

– Man ir jautājums par «Latvijas pastu». Pagājušā gadā valdība tam atrada līdzekļus, lai avīzes varētu piegādāt par saprātīgu cenu. Kā ir šogad? Vai «Latvijas Pasts» par to jau ir interesējies valdībā?

– «Latvijas Pasts» vēl nav valdībā interesējies. Ļoti iespējams, ka drīz to sāks darīt, bet būtu vēlams, lai sāk interesēties tagad, uz budžeta grozījumiem. Tad, kad redzam, kur, kas jāmazina, lai šis pieteikums būtu klāt.

– Ir kāda mazākā iespēja, ka tas tiktu atbalstīts?

– Kaut kādus līdzekļus jau ir jāmeklē, jo skaidrs, ka tā ir viena no tādām lietām, kas ir kaut kāda iztikas minimuma paketē – lai vismaz ir kaut kāda avīze, ko cilvēks saņem.

– Un kā ar PVN?

– Meklēsim iespēju. Uz saruna galda par samazināto PVN likmi esam likuši četras lietas – preses izdevumus, grāmatas, viesnīcu pakalpojumus un malkas apkuri. Faktiski šīs četras pozīcijas, vismaz tur, kur PVN jau ir samazināts – preses izdevējiem, acīmredzot, vajag saglabāt kā minimumu. Protams, samazinātā likme būtu nepieciešama visās šajās četrās pozīcijās.

– Par VID – vai būs vēl arī reģionālās iestādes?

– Nē, doma ir reģionālās iestādes likvidēt, un paliks centrālais aprāts. Nodaļu tīkls vēl paliks noteikti, bet skaidrs, ka tur, kur bija šie reģioni, paliks klientu apkalpošanas zāles utt. Piemēram, muitā reģioni diezgan lielā mērā zaudējuši savu jēgu jau tāpat, kopš atvērās robežas… Līdz ar to ir doma iet uz divu līmeņu struktūru.

– Kad tas tā varētu būt?

– Tikko aizgāja izmaiņas VID budžeta paketē, kas dod iespēju (tur diez gan daudz ir noteikts VID likumā – būs deleģējams Ministru kabinetam, atbilstoši noteikumiem) jauno struktūru virzīt uz Ministru kabinetu.

– Un kā ir ar pāreju uz četru dienu darba nedēļu?

– Visticamāk tas ir tas, kas šodien notiks, bet tas ir pagaidu variants laikā, kad strauji jāsamazina izdevumi, bet strukturālās izmaiņas tik ātri nav veicamas.

– Par policijas, par iekšlietu sistēmas darbu strukturēšana? Jo, kā saprotu, arī šīs pārvaldes tiek likvidētas – būs reģionālās pārvaldes.

– Daļa no atbalsta funkcijām tiek koncentrētas kaut kādās lielākās struktūrās, tajā pašā laikā policijas iecirkņi – paliek.

– Kaut kā nav valstiskas domāšanas! Varbūt vajadzētu tos reģionus kaut kā pārdalīt? Valmierā, kas ir lielākā Vidzemes pilsēta, cels jaunu policijas ēku, bet Limbažos, kur ir jauna ēka, tā paliks tukša!

– Šo es noskaidrošu, ja tiešām ir tā, ka Valdmierā ceļ jaunu ēku, bet citur tā jau ir, tad ir jautājums – kas notiek?

– Cik zinu, reformas rezultātā, tiks apvienotas Jūrmalas, Rīgas, Ogres policijas pārvaldes. Bet vai tas tiešām būs ekonomiski izdevīgi, ja ceļu policijai vajadzēs veikt šādus pārbraucienus no viena reģiona puses uz otru, atkarībā no tā, kur būs centrs?

– Attiecībā uz ceļu policiju, šī rotācija veicina mazāku saaugšanu ar vietējām struktūrām – tāda ir galvenā ideja, kāpēc policija tiks rotēta un iepriekš nezinās, kur tā būs.

Ir jāstrādā, un viss!

– Jūs aizdomīgi labi izskatāties, tādēļ varbūt varat ieteikt, kā atgūstaties pēc tik garas darba dienas? Jo lielāks stress, jo lielāka jautrība?

– Runājot par šo – ir tāda anekdote par Romu, lai gan nezinu, cik tur daudz no anekdotes, cik – vēsturiskās patiesības. Romā valdošā šķira paaugstina nodokļus un skatās, kā tauta staigā. Kamēr visi staigā drūmām sejām – nodokļus turpina paaugstināt, bet tajā brīdī, kad redz, ka visi staigā apkārt un smejas, saprot, ka viss – vairāk nodokļus paaugstināt nevar!

Bet, ja nopietni, protams ir ļoti audz darba un stresa, bet ir jau tāda lieta, ka nogurums arī uzkrājas. Pašlaik ir tikai nepilni trīs mēneši, līdz ar to nogurums vēl nav uzkrājies. Skaidrs, ka gadiem šādā režīmā nevar strādāt un ir jādomā par relaksāciju u. tml. Bet pāris mēnešus to var darīt. Ir jāstrādā, un viss!

– Vaira Vīķe-Freiberga savulaik stāstīja, ka viņa pastaigājoties gar jūru un lasot lētos kriminālromānus. Jūsu metode?

– Staigāt gar jūru man arī patīk, bet ne īpaši sanāk laika, it īpaši, kad ir sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas notiek arī brīvdienās. Bet nu par relaksāciju – pagaidām ir samērā maz laika kaut kādai atpūtai. Labi, ja sanāk daudz maz izgulēties, kas jau ir relaksācija. Bet par šo jautājumu, protams, būs jādomā. Iepriekš ar ko nodarbojos? Peldēju baseinā, spēlēju ar draugiem basketbolu, fiziski darbojos.

– Kā jūs pats jūtaties, atgriežoties no Eiropas tagad Latvijā? Cik gara ir jūsu darba diena?

– Kā kuro dienu. Tipiski – līdz kaut kādiem astoņiem, deviņiem.

– Jūsu priekšgājējs te caurām naktīm sabija…

– Nu… katram ir savs darbs stils.

***

– Kur jūs redzat gaismu tuneļa galā? Vai vismaz – kad?

– Ekonomikas atveseļošanos mēs prognozējam nākamā gada otrajā pusē, kad varētu atsākties ekonomiskā izaugsme, kaut arī 2010. gadā kopumā vēl tiek prognozēta recesija.