Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) nav kompetents ne pensiju, ne budžeta jautājumos, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" apgalvo ekonomists, partijas "Sabiedrība citai politikai" (SCP) līderis Gatis Kokins.

Viņš uzsver, ka daudz kompetentāks par Slakteri ir Ministru prezidents, kādreiz finanšu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC).

"Kad bija diskusijas par pensiju referendumu, bija vairākas televīzijas diskusijas, kurās vajadzēja piedalīties Slaktera kungam. Taču viņa vietā uz diskusiju gāja premjera padomnieks Pēteris Leiškalns. Arī budžeta jautājumos Godmanis neapšaubāmi ir kompetentāks par Slakteri. Bet Godmaņa rūpju pilnais vaigs, manuprāt, ir ļoti precīzi izkopta poza. Tas palīdz viņam vieglāk sasniegt mērķus," skaidro Kokins.

Opozīcijas politiķis nedomā, ka Godmaņa mērķis ir nevienam valsts darbiniekam nepaaugstināt algu, jo "tad viņš vienkārši būtu traks".

"Jāsaprot, ka tajā cilvēku plejādē, kuri saņem algu no valsts, situācija ir ļoti atšķirīga. Piemēram, skolotāji saņem krietni zem tā līmeņa, ko pašreizējā ekonomiskajā situācijā viņiem pienāktos saņemt. Savukārt daudzi ierēdņi ar visām piemaksām un prēmijām saņem krietni virs," uzsver SCP valdes priekšsēdētājs.

Pēc viņa domām, būtu jāatrod diferencēta pieeja – jāiesaldē alga ierēdņu sektorā, bet jāpilda skolotājiem un ārstiem dotos solījumus.

"Pašreizējā Godmaņa pozīcija ir kā paņemta no sarunu vešanas mācību kursa. Sarunās ir augstākais un zemākais piedāvājums. Izskatās, ka Godmanis ir iecerējis palielināt algas par 10%, lai gan iepriekš bija runāts, ka jāpalielina par 17%. Lai panāktu šos 10%, premjers sāk "tirgoties" un sākumā saka, ka algas vispār netiks palielinātas. Iespējams, drīz viņš kļūs piekāpīgāks," prognozē Kokins.

SCP līderis apgalvo, ka Godmanis ir nekonsekvents premjers, par ko var pārliecināties, sekojot viņa izteikumiem pēdējā gada laikā.

"Un ne jau tāpēc, ka viņš neatbildētu par saviem vārdiem. Tas drīzāk liecina, ka viņam nav reālās varas koalīcijā. Viņam ir labas idejas un apņēmība, bet nav iespēju to realizēt. Es esmu gatavs aplaudēt, kad Godmanis saka, ka jāsamazina ministriju skaits. Bet pēc brīža izrādās, ka ministriju skaits tomēr netiks samazināts. Tā valdība nonāk līdz izmisuma soļiem, kas vienkārši izskatās smieklīgi. Piemēram, līdz referendumam visi uztraucās, ka tikai netiek sagrauta pensiju sistēma, bet vēlāk Godmanis sāk runāt par pensiju otrā līmeņa bezmaz vai nacionalizāciju. Amerikā tas būtu izsaucis akciju kursa kritumu par 30%, bet Latvijā premjers to mierīgi var pateikt. Protams, tas netraucē nākamajā dienā atsaukt savus vārdus. Neviens cits premjers tik krasi savu viedokli nemainītu, jo tas izskatās pārāk izmisīgi un nožēlojami," uzsver Kokins.

Viņš aicina šajos grūtajos apstākļos īstenot vairākus nozīmīgus pasākumus. Pirmais ir "slaida" valdība.

"Nevar runāt par vispārēju taupību, ja pats pērc dārgas mēbeles, nespēj samazināt savu darbinieku skaitu un tā tālāk," akcentē opozīcijas politiķis.

Otrs pasākums ir apņēmīga, anticikliska nodokļu politika. Ekonomiku var ietekmēt divos veidos – ar monetāro politiku un ar nodokļu politiku. Suverēna monetārā politika Latvijā īsti nevar pastāvēt, jo lats ir piesaistīts eiro, līdz ar to mēs nevaram mainīt apmaiņas kursu vai procentu likmi. Tātad paliek tikai nodokļu politika.

"Labākie piemēri rāda, ka citās valstīs valdības aktīvi izmanto nodokļus, lai mazinātu ekonomisko ciklu ietekmi. Jau 19.gadsimtā ekonomisti pamanīja – ja ekonomiku atstāj savā vaļā, tad ir ekonomiskais bums, kuram seko recesija, un tā tas notiek visu laiku. Faktiski visu 20.gadsimtu ekonomisti meklēja veidus, kā ekonomikas attīstību izlīdzināt. Novērots, ka tās ekonomikas, kas neattīstās tik cikliski, pēc gadiem ir labākā pozīcijā. Lai mazinātu šo cikliskumu, tajā brīdī, kad ir bums, nodokļi jāpalielina, jāveido budžets ar pārpalikumu. Bet, kad ir recesija, jādara otrādi – var pieļaut budžetu ar deficītu, ar valdības tēriņiem ir jāstimulē ekonomika un arī jāsamazina nodokļi," akcentē Kokins.

"Tā ir vispārzināma lieta, un to zina gan [ekspremjers Aigars] Kalvītis, gan Godmanis. Bet, kamēr viņi apņemas kaut ko izdarīt, ir nokavēts īstais laiks. Kad bija ekonomiskā augšupeja, valdība beidzot sāka domāt par bremzējošiem faktoriem. Šobrīd jau ir sākusies lejupslīde, bet vēl joprojām tiek spriests par bremzēšanu, lai gan nu jau būtu jāstrādā pie stimulējošiem faktoriem. Godmaņa personiskā pārliecība, cik es ar viņu esmu runājis, ir tāda, ka tirgus pats visu sakārtos un valdībai ar nodokļu izmaiņām pēc iespējas mazāk vajag iejaukties. Tas ir 20.gadsimta 70.gadu piegājiens, kas sevi neattaisnoja. Šobrīd gan ASV, gan Vācija, gan citas valstis aktīvi strādā ar nodokļiem, lai mazinātu ekonomiskos ciklus."