Pagājušās piektdienas vakarā klavieru skaņas skanēja ne vien Tukuma Raiņa ģimnāzijā, bet arī Raiņa ielā un visā Tirgus laukumā.

Tās noslāpēja ikdienišķos trokšņus un mudināja ieklausīties komponistu Roberta Šūmaņa, Paula Pābsta, Ferenca Lista, Oskara Pitersena, Ģērģa Kurtāga, Ernesto Lekuona skaņdarbos.
Koncerts, kurā uzstājās pianisti un pasniedzēji Edīte Millere, Renē Salaks, Nora Lūse, Diāna Zandberga un Kristīne Juntu, bija viens no klaviermākslas kursu pasākumiem, uz kuru bija aicināti gan mūzikas pedagogi, gan ikviens tukumnieks. Jāteic, koncerts bija ne vien lielisks atpūtas mirklis, bet arī prasmīgi sagatavota mācību stunda tiem, kuriem tikšanās ar izciliem komponistiem un pianistiem nav ikdiena.
Kad pieredzējušajam pasniedzējam un pianistam R. Salakam vaicājām, kas jāņem vērā topošam pianistam, viņš atzina, ka vissvarīgākais mīlēt izcili labu skaņu, strādāt un iedziļināties cilvēces kultūras problēmās: "Pianisms ir gājis cauri visiem laikmetiem. Klavieres, virdžināls, čembalo, ērģeles, sintezators ir taustiņinstrumenti, kuri gājuši līdzi šai mākslai. Savukārt bērniem jābūt lielai spējai no sešu gadu vecuma līdz 20 gadiem to apgūt. Vienā dienā nekļūst par pianistu, tas ir gadiem ilgs un lielos sviedros darīts darbs. Bet pretī šī māksla dod lielu baudu – un, kurš to spēj paņemt, kļūst par īstu mākslinieku."