Zelma Līkuma dzīvo aiz baznīcas, vienā no daudzstāvu mājām ar skanīgu mājvārdu «Saktas». Z. Līkuma, šķiet, šobrīd ir pagasta vecākā iedzīvotāja. Gadu vecāka par Latviju.

Jauni un sprauni

Pati par gadiem atmet ar roku, sakot: "Kas tas ir?! Nieka 91 gads! Esmu tīra latviete. Vietējā. Lestenē dzimusi, augusi. No kalpu kārtas. Mums, man nekad nekas nav piederējis. Vien divas rokas, kājas un allaž skaidra galva plecos. Līkuma visu mūžu. Vīra nav nekad bijis un nebūs ar' vairs. Tā sanāca. Palieku lepna, biju ar tāda kādreiz. Nevarēju izvēlēties. Neskatieties tā uz mani! Būtu redzējis pirms gadiem 70… Re, kur lepnība noved! Bet – nav ne vainas. Pati sev kundze un noteicēja. Daža laba manos gados divas, trīs kapu kopiņas kopj, bet man viņi (tie puiši un vīri) prātā jauni un sprauni, tāpat kā es pati. Garš tak mūžs plecos."

Pirmā Ulmaņa laikus Zelmas kundze lāgā neatceras un negrib ar'. Teic: "Kad jauns un visi debesu vārti vaļā, kam prātā, kam tur augšās valdīšanas groži rokās?! Tur, Lestenē, muižiņa tolaik nogājusi uz grunti, darba nav bijis un kalpi atnākuši kalpot Jaunpils pusē. Kara laiku aizvadījuši Ārlavas pagastā, ar' pie zemes.

Tomēr – piemīlīgāks

Pēc kara atkal atpakaļ Jaunpilī. Darbiņš vienā lopu kūtī pie govīm, otrā. Kur note, tur arī strādāja. "Vai ta' varēja, kā šodien jaunie – neko nedarīt?! Kā tad bija?! Ai, kas tik smalki var atcerēties! Bij' savi prieki, bēda ar', bet to zem akmens, lai čuč un nemaisās pa kājām," tā kundze, kas vēl spraunos – 55 gados aizgājusi pensijā. Nu jau veselu mūžību – 36. gadu jau vaļojas. Pēc pensijas vēl laiku pastrādājusi. Ar 35 rubļiem – tāda bija pirmā pensija, grūti bijis izdzīvot. Tolaik viss bijis lētāks, un ar pussimts rubļiem jau itin labi dzīvojusi. Šodien ar' neesot ne vainas. Bišķi pāri 100 latiem – normāli. Aiziet uz veikalu. Nopērk, kas nepieciešams. Pati tiek ar visu galā. "Ciemos atnāk draudzenes, brāļi, par kuriem es 10 gadu jaunāka, atbrauc," kundze smejas. Patiesībā jau brāļi ir jaunāki. "Valsts svētkus kā svinēšu?! Tāpat kā visus, kas vien bijuši. Līgo, Jaungada, Ziemassvētkus, 1. maija, Oktobra. Vai nav vienalga?! Ka tikai brīvas dienas un priecīgs prāts līdzās," tā par svētkiem un to svinēšanu domā Zelmas kundze. Par Jaunpili kundzei savs sakāmais – miests esot gana sakopts un uzspodrināts, kā vēl nekas, bet tomēr: "Dubulta laikā, kad vēl biju darbos, miests gan bija tāds piemīlīgāks."