Andreju Bērziņu pazīstam kā prasmīgu dārznieku – tulpju, īrisu, gladiolu audzētāju. Bet pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad viņš strādāja metālapstrādē, kur nācās celt smagumus – kaut ko ne tā pacēla, ne tā pagrieza, un muguras sāpes bija klāt. Turklāt pamatīgas. Tolaik Andrejs Bērziņš atguva savu zemi, kurā aizvien vairāk bija jāstrādā, jo Andreja lielā aizraušanās – puķkopība – aizvien prasa daudz darba.

Tā nu A. Bērziņš sāka interesēties, kā varētu sāpes pievārēt. Un žurnālā «Narodnij Doktor» izlasīja kādu recepti, kur sāpošā vieta uz muguras jāsilda ar rudzu miltu plāceni. To dara tā: uztaisa rudzu miltu mīklu, no kuras izveido apmēram 1 cm biezu plāceni. Sāpošo vietu viegli nosmērē ar terpentīnu, liek plāceni virsū un kādu laiku tur. Šī vieta uzsilst. Tomēr ir jābūt uzmanīgam, jāskatās, cik daudz var šo vietu smērēt ar terpentīnu, cik ilgi turēt plāceni, jo katra ādai ir atšķirīga jūtība. Tāpēc šai lietai jāpieiet ļoti saprātīgi. Andrejs šo procedūru atkārtoja četras, piecas reizes. Tiesa gan, bez šī viņš vēl lietoja Kuzņecova adatu aplikatoru (deķi ar adatainām ripiņām). Andrejs smejas, ka, tajā ielīdis, sākumā juties kā nātrēs ielēcis. "Grūti pateikt, vai tikai plācenis palīdzēja, vai – aplikators, vai abi kopā, bet muguras sāpes esmu aizmirsis un dzīvoju bez problēmām," tā Andrejs.
Tiesa Kuzņecova aplikatoru šad tad viņš izmantojot vēl tagad. To izmanto arī viņa kundze Ilga, kura saka, ka tas palīdzot sāpošām kājām. Iespējams, padoms no Bērziņu ģimenes pieredzes var noderēt arī jums.