Varētu domāt, ka nav striktu priekšrakstu, kā pašvaldības vadībai būtu jāorganizē savs darbs domē un sadarbība ar presi, tāpēc katrs domes priekšsēdētājs to dara, kā nu pats māk un prot vai kā padomdevēji iesaka un kopmaciņš atļauj.  Tukuma novada domes jaunais priekšsēdētājs Normunds Rečs šai ziņā lūkojies Saeimas, ministriju un arī turīgo pašvaldību virzienā, jo vēlas atļauties gan vadības biroju, gan citas ekstras, piemēram, opozīcijas netraucētu lēmumu pieņemšanas procesu. Var jau būt, ka katra vadītāja sirdī dzīvo klusi apspiesta vēlme redzēt sevi ministra vai pat Prezidenta krēslā un sajust ap sevi padomnieku svītas, taču, kā jau ne reizi vien šajā vietā avīzē ir ticis rakstīts – pat lai kā ar šādu ideju kāds neaizrautos, der atcerēties, ka vēlētājs balsoja par konkrētu cilvēku, cerot uz viņa labajiem darbiem pašvaldības un tās iedzīvotāju labā, kā arī uz saimniecisku un godprātīgu saimniekošanu. (Atgādinām partiju priekšvēlēšanu programmas!) Diez vai šis vēlētājs bija iedomājies, ka, nokļūstot pie varas, viņa izvēlētais kandidāts ieviesīs padomnieku un priekšā teicēju svītu. Bet… var jau būt, ka kāds domes priekšsēdētājs pat ar diviem vietniekiem netiek galā, tāpēc tam vajadzīgi padomnieki. Un ja šie padomnieki palīdz sajusties drošāk, varenāk, tad – lai notiek domes vadītāja griba! Taču tas nav labs vēstījums vēlētājam… Domājams, daudzi no viņiem vēl nav aizmirsuši, kā tagadējā koalīcija vēl 2017. gadā sita pie krūts un sauca: ”Nekādu otro vietnieku! Nekādu naudas izšķērdēšanu!”…

Tomēr ir vēl kāda problēma ar tiem argumentiem, kas par labu visādiem domes vadības birojiem tiek pieminēti publiski. Proti, piemēram, jaunās koalīcijas pārstāve D. Reča pēdējā domes sēdē pieminēja Ķekavas, Jūrmalas un Liepājas pašvaldības, kur, lūk, jau tādi biroji esot izveidoti. Taču, deputāte gan sameloja, gan nepateica visu taisnību. Proti, kā ikviens var pārliecināties šo pašvaldību mājas lapās, Ķekavā biroja nav; Jūrmalā, Liepājā ir, taču, ja rēķinām, piemēram, pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem uz vienu cilvēku, Jūrmalā tie ir 1080 eiro uz iedzīvotāju, Ķekavā – 1234 eiro, bet Tukumā – vien nieka 597 eiro. Jā, Liepājā ir vēl mazāk – 551 eiro, bet diezin, vai varam salīdzināties ar šo pilsētu, kurā ir 76 000 iedzīvotāju (Tukuma novadā 29 943) un 17 kapitālsabiedrības (Tukuma novadā 6). Katrā ziņā – salīdzināšanās ar citiem, jau nu nav tas iemesls, lai audzētu štatus; viss viens – politiskus vai ne.

Un vēl – jaunā politiskā vara, slēpjoties aiz likuma burta, ir apņēmusies iespējami maz sabiedrību informēt par lēmumiem tās dienas kārtībā, nepubliskojot komiteju un domes sēžu lēmumu projektus pirms sēdēm. Te gan, iespējams, salīdzināšanās būtu vietā, atgādinot, ka, piemēram, ar Saeimas izskatāmajiem jautājumiem gan ikviens no  mums var iepazīties jau no tā brīža, kad šis dokuments ir nonācis atbildīgo darba kārtībā, nevis tad, kad jau ieguvis likuma vai Ministru kabineta noteikumu spēku. Tā ka, ja gribas salīdzināties – tad līdz galam! Taču nebūtu arī slikti, ja domes vadošie kungi un kundzes atcerētos arī tādu Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas paredz, ka visā Latvijas valstī, tai skaitā pašvaldībās tiek nodrošināta ne tikai demokrātiska un tiesiska, bet arī efektīva, atklāta un sabiedrībai pieejama pārvaldība.