Visas koalīcijas partijas izrāda izpratni par ministriju skaita samazināšanas plānu un neviena nav izteikusi kategoriskus iebildumus, šorīt intervijā telekanālam LNT sacīja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).

Godmanis skaidroja, ka šādu plānu iecerēts īstenot, jo svarīgi ir taupīt arī ministru līmenī. Lai panāktu plāna īstenošanu, Godmanis plāno intensīvas sarunas ar koalīcijas partneriem.

Tāpat valdība plāno rūpīgi izvērtēt valsts aģentūru darbību un to lietderību. Neminot, kādas konkrēti aģentūras varētu tikt likvidētas, Godmanis uzsvēra, ka, tās optimizējot, varētu būtiski samazināt valsts administratīvo aparātu. Nozīmīgi saīsinājumi esot gaidāmi arī aģentūru departamentu līmenī.

Godmanis domā, ka valdošā koalīcija nebūtu maināma, jo tā ir pierādījusi spēju pieņemt "samērā smagus lēmumus", tāpēc viņš cer, ka partijas spēs vienoties par minētajiem plāniem. Līdz tam gan būtiskāk ir pieņemt novadu reformu, par kuru vēl vakar vakarā vidusceļš neesot bijis atrasts. Pēc tam plānots ķerties klāt ministriju optimizēšanai.

Kā iepriekš informēja Godmanis, valdību ir plānots sašaurināt līdz 11 ministrijām, saglabājot esošo valdošo koalīciju un politisko pārstāvniecību starp partijām.

Premjers plašākus skaidrojumus par valsts pārvaldes reformēšanas iecerēm nesniedza, vien uzsverot trīs pamatprincipus, balstoties uz kuriem tiks uzsāktas sarunas starp koalīcijas partneriem. Godmanis sacīja, ka uzstās, lai tiktu saglabāta esošā koalīcija, ministriju skaits tiktu samazināts līdz 11 un tiktu saglabāta līdzšinējā politiskās pārstāvniecības proporcija.

Koalīcijā jau esot sāktas pārrunas par reformu iecerēm, taču plašāk publiski tās tiks izklāstītas ap gadu miju.

Publiski pirmā par ierosinājumu būtiski reformēt Latvijas valsts pārvaldi, aptuveni par trešdaļu samazinot ministru skaitu, paziņoja Tautas partija (TP), bet vēlāk partija LPP/LC apgalvoja, ka šāds plāns Godmanim bijis jau kādu laiku.

TP vadītājs un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš informēja, ka TP rosina valsts pārvaldē veikt kapitālu pārbūvi, jo uzņēmēji, kuri ir lielākie nodokļu maksātāji, to vairs "nespēj pavilkt".

Segliņš kā piemēru ministru darba optimizācijai minēja savulaik jau izskanējušo aicinājumu likvidēt e-lietu ministra amatu, kuru varētu aizstāt neliels sekretariāts pie premjera biroja. Kultūras ministrija varētu tikt apvienota ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministrija – ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, bet Vides ministrija – ar Zemkopības ministriju, kā piemērus minēja TP līderis.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu varētu pievienot Satiksmes ministrijai. Iespējams, tiks apvienota Veselības ministrija un Labklājības ministrija, kā arī tiek diskutēts par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanu, tās funkcijas nododot Labklājības ministrijai.

TP skatījumā, valdībā varētu palikt 11 līdz 12 ministri. Pašlaik valdībā ir 19 ministri, bet divi no tiem – īpašu lietu ministri integrācijas un Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās – līdz ar gadu miju amatus zaudēs.