Nepieciešams stiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) stāja, rīcībspēja un administratīvā kārtība, uzskata Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC). Intervija ar Godmani šodien publicētas laikrakstā "Neatkarīgā".

Premjers ir apzinājis to cilvēku loku, kas varētu pretendēt uz KNAB vadītāja amatu. Taču viņš uzskata, ka uz šo amatu var pieteikties arī citi pretendenti, kuri uzskata sevi par spējīgiem.

"Svarīgi vispār apzināt cilvēkus, kas būtu gatavi iet tur strādāt. Un – turp jāiet nevis vienam, bet vairākiem," norāda Godmanis, piebilstot, ka ar vienu cilvēku būšot par maz.

Kā iepriekš rakstīja laikraksts "Diena", KNAB priekšnieka amatam tiek apspriesti trīs pretendenti, taču pagaidām neviens no tiem vēl nav uzrunāts.

Pēc laikraksta rīcībā esošām ziņām, kā viens no reāliem kandidātiem uz KNAB priekšnieka amatu tiek minēts pašreizējais Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta senators Pēteris Dzalbe. Viņš AT strādā četrus gadus, specializējies krimināltiesībās, un savulaik piedalījies arī jaunā Krimināllikuma projekta izstrādē.

Kā otrs kandidāts tiekot minēts bijušais AT priekšsēdētājs AT Administratīvā departamenta tiesnesis Andris Guļāns.

Savukārt kā trešais iespējamais kandidāts tiek minēts Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks operatīvajos jautājumos Ints Ulmanis, kurš darba specifikas dēļ plašāku publicitāti līdz šim nav izpelnījies, raksta "Diena", norādot, ka Ulmaņa darba pienākumi DP ir līdzīgi tiem, kādus KNAB veic biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Kā ziņots, Godmanis KNAB vadītāja amata kandidātus plāno izvēlēties līdz septembra beigām.

Sākotnēji Godmanis biroja vadītāja kandidātus izvēlēšoties pats, taču pēc tam varēs pieteikties arī citi interesenti, kuri iepriekš nebūs uzrunāti. Premjers gan norādīja, ka pretendentu loks ir ļoti šaurs – kandidāti var nākt tikai no tiesas, prokuratūras un policijas, jo KNAB vadītājam nepieciešama arī pieredze izmeklēšanas darbā.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi un Ministru prezidentam iesniegusi instrukcijas projektu, kādā premjers izvēlas un piedāvā kandidātam pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu. Instrukcija paredz, ka Ministru prezidents izvēlas kandidātu un piedāvā kandidātam pretendēt uz amatu. Ministru prezidents var piedāvāt pretendēt uz amatu vienlaicīgi vairākiem kandidātiem.

Šo instrukciju kritizē "Sabiedrība par atklātību "Delna"". Kā aģentūrai LETA norādīja "Delna", TM izstrādātajā instrukcijā paredzētais KNAB priekšnieka izraudzīšanas process "neatbilst premjera paša iepriekš atbalstītajiem KNAB priekšnieka izvēles principiem" un tas "pieļauj slepenu un politiski motivētu KNAB priekšnieka izvēles kārtību."

"Delna" uzsver, ka TM izstrādātajā kārtībā minētais process plānots slepens, tajā nav paredzēta caurskatāma kandidātu salīdzināšana un vērtēšana, turklāt atbildība par KNAB priekšnieka amata kandidāta izvēli līdz tā atbalstīšanai valdībā un apstiprināšanai Saeimā atstāta tikai vienas amatpersonas – premjera – ziņā.

Saskaņā ar TM sagatavoto instrukciju, lai gan Ministru prezidents var uzrunāt vairākus kandidātus, viņš faktiski var aicināt pretendēt tikai vienu KNAB priekšnieka amata kandidātu, izslēdzot jebkuru citu, kurš vēlētos kandidēt, uzskata "Delna". Vienīgie kritēriji, kuriem šim kandidātam jāatbilst, ir KNAB likumā noteiktie – Latvijas pilsonība, latviešu un divu svešvalodu zināšanas, augstākā izglītība un pieredze, spēja saņemt pielaidi valsts noslēpumam un tas, ka persona nav bijusi sodīta un nav sadarbojusies ar bijušās PSRS vai Latvijas PSR drošības komitejām.

"Delna" uzskata, ka, ņemot vērā labo reputāciju, ko KNAB iemantojis Latvijas sabiedrībā, kā arī zemo sabiedrības uzticēšanās līmeni valdošajai koalīcijai, premjeram vajadzētu atteikties no TM izstrādātās KNAB priekšnieka atlases kārtības un KNAB priekšnieku pēc iepriekš definētiem kritērijiem izraudzīties "atklātā, caurskatāmā, salīdzināmā un sabiedrībai saprotamā veidā."