2009. gada 23. jūlijā Saeimā pieņemts Ģenētiski Modificēto organismu aprites likums. Tas paredz, ka pašvaldības pēc savas iniciatīvas vai, atsaucoties personu priekšlikumam, pašvaldību saistošajiem noteikumiem var noteikt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Aizliegums jānosaka uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

Mūsu bijušā rajona teritorijā izveidotajos novados pēc Džūkstes bioloģisko lauksaimnieku iesnieguma process par iespējamo ģenētiski modificētas pārtikas audzēšanas aizliegumu uzsākts Tukuma novadā. Sakarā ar to, ka domē gatavojas pieņemt šādu lēmumu, līdz 8. janvārim bija izsludināta tā sabiedriskā apspriešana. Savu viedokli iedzīvotāji varēja izteikt gan domē, gan teritoriālajās pārvaldēs. Pēc viedokļu apkopošanas, tiks lemts, vai vēl būs vajadzīgs papildus laiks apspriešanai, vai tiks pieņemts lēmums par aizliegumu.

Sabiedrības viedoklis – piesardzīgs un noraidošs

Kā informē Lauksaimniecības Organizāciju sadarbības padome, tad Eiropā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus aizliedz 4567 pašvaldības, 196 provinces un 93 prefektūras un departamenti. 828 zinātnieki no 84 valstīm ir parakstījuši vēstuli, kurā brīdina par ģenētiski modificēto organismu bīstamību un aicina no tiem atteikties.

Neskatoties un it kā pārliecinoši nomierinošas informācijas daudzumu, ir bažas, ka ģenētiski modificētie kultūraugi kaitīgi ietekmēs vides daudzveidību un cilvēku organismu. Tāpat arī ģenētiski modificēto organismu audzēšana radīs zaudējumus un faktiski liegs pastāvēt bioloģiskajām saimniecībām. Tieši tāpēc pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu iestājas Latvijas Bioloģisko saimniecību asociācija un arī Lauksaimniecības Organizāciju sadarbības padome, kas ir lielākā lauksaimniecības konsultatīvā padome, kas pārstāv 48 lauksaimniecības nozaru nevalstiskās organizācijas, kuras savukārt pārstāv 10 500 lauksaimniekus.

Nav mazsvarīgs fakts, ka Amerikas Savienoto Valstu kompānijas, sevišķi «Monsanto», izdara spiedienu uz Eiropas Savienības (ES) institūcijām, lai Eiropā atļautu audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus. ES ir atļauts audzēt piecas modificētās kultūras – soju, kokvilnu, kukurūzu, vienu rapša un vienu cukurbiešu šķirni. Spriežot pēc neoficiālām ziņām, modificētu cietes kartupeļu audzēšana varētu draudēt arī Latvijai.

Kas ir ģenētiski modificēts organisms?

Vienkārši skaidrojot, ģenētiski modificēts kultūraugs ir tas, kuram ar biotehnoloģisku metožu palīdzību tiek ievadīts kāds gēns, kas augam nosaka, kādu saimnieciski nepieciešamu īpašību. Iegūstot kultūraugus parastā selekcijas ceļā, augi ir jāapputeksnē, jāizvēlas vecākaugi ar vajadzīgām īpašībām, jāveic jaunizveidoto augu atlase. Šis process rit vairāku gadu, pat gadu desmitu garumā. Ar biotehnoloģijas metodēm to var izdarīt vienā momentā. Turklāt apputeksnējoties savā starpā krustojas vienas sugas īpatņi. Biotehnoloģiskās metodes ļauj augā ievadīt citas augu sugas gēnus. Notiekot dabiska augu apputei, daļa jaunizveidoto augu nav dzīvotspējīga un iet bojā. Ievadot gēnu ar biotehnoloģisko metodi, šāda izlase nepastāv. Diemžēl nav pētījumu, kā šādi mākslīgi pārveidoti augi varētu ietekmēt cilvēka veselību, cilvēka ģenētiku. Tāpat arī nav zināms, kas notiks, ja piemēram, ģenētiski modificētais augs apputeksnēsies ar dabā esošajām attiecīgās sugas augiem vai blakusesošajiem kultūraugiem. Tāpat nav zināms, kāda ietekme šiem kultūraugiem varētu būt uz bitēm. Protams, šī jaunā metode paver plašas iespējas ģenētikā un selekcijā un tā šiem mērķiem ir jāizmanto. Tomēr pastāv bažas, ka, neapdomīgi rīkojoties, tas var radīt neprognozējamus procesus. Protams, vēl ir rinda daudz citu par un pret argumentu, kurus šajā īsajā informācija nav iespējams minēt.

Novadu vadītāju attieksme – atturīga

Jautājām, kāda ir Engures novada domes priekšsēdētāja Gundara Važas nostāja šajā jautājumā. Viņš bija atturīgs, teica, ka vēl jau neviens te ģenētiski modificētos kultūraugus neaudzējot. Par tiem trūkstot informācijas, tāpēc priekšsēdētājs solīja interesēties Zemkopības ministrijā un tad, atkarībā no iegūtās informācijas, virzīs jautājumu izskatīšanai domes sēdē.

Kandavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Leonārija Gudakovska par šo jautājumu bija informēta un jau ir domājusi. Viņa ir aprunājusies katrā pagasta pārvaldē ar vairākiem zemniekiem, kuri viennozīmīgi bijuši par to, ka deputātiem ir jāpieņem lēmums, lai Kandavas novads būtu brīvs no ģenētiski modificētiem kultūraugiem. Novada teritorijā esot arī bioloģiskās saimniecības, tāpat arī liela daļa novada atrodas Abavas ielejas dabas parkā. Arī no šī viedokļa, lai saglabātu dabas vērtības, ģenētiskie modificēto kultūraugu audzēšana nebūtu pieļaujama.

Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere uz jautājumu, vai domā, ka novadā vajadzētu pieņemt saistošos noteikumus, kas ģenētiski modificētos organismus neatļautu audzēt, atbildēja, ka tādas domas neesot, tāda ierosinājuma no lauksaimniekiem arī neesot bijis.

Laiks iesaistīties

Pienācis laiks katram pašam gan interesēties un meklēt informāciju par ģenētiski modificētajiem organismiem, gan arī izteikt savu viedokli pašvaldībām. Nenoliedzami, ka to audzēšana ietekmēs gan vidi, gan cilvēku veselību, gan ekonomiku, jo ģenētiski modificēto kultūraugu sēklas ir tikai dažu milzīgu koncernu rokās. Ir ko domāt un ir ko vērtēt. Pašvaldībām ir jāreaģē uz savas teritorijas iedzīvotāju iesniegumiem un jārīkojas. Bauskas rajonā ĢMO problēma aktualizēta Vecumnieku un Rundāles novadā, kur tiek rīkotas diskusijas, pieaicinot speciālistus. Pat vēl vairāk, šeit ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu salīdzina ar ģenētisko bumbu, velkot paralēles ar atombumbu…