Pāris politiskās apvienības «Par labu Latviju!» (PLL) pārstāvju solījumi kļuvuši par mūsdienu politiskās vides simboliem. Viens no tiem ir Tautas partijas (TP) sākotnē postulētais, PLL Zemgales saraksta pirmā numura Andra Šķēles dedzīgi aizstāvētais un pat logo ilustrētais – ģimene var uzaudzināt trīs bērnus, kurš tika izpildīts tiktāl, ka šī ģimene, visticamāk, pakāpeniski pārvākusies uz Īriju vai Angliju, kur patiesi atradusi iespēju piepildīt idillisko ainu…

Otrs ir «Latvijas pirmās partijas/Latvijas ceļa» (LPP/LC) «buldozera» Aināra Šlesera solījums pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām Rīgā izveidot 50 000 darbavietu. Skaidri zināms par sešām – piecas pašvaldības dāsni finansētajā Rīgas Tūrisma attīstības birojā, kura pienesums šķiet vairāk reklamēts nekā reāls, un viena – telšu pilsētiņas dibinātājam Gintam Gaiķēnam Rīgas ostā sagādātā pēc tam, kad viņš mēģināja ar pacēlāju aizsniegt Šlesera kabineta logu domē, lai atgādinātu pirms vēlēšanām solīto. Tagad Šlesers skaitļus nemin, toties mēģina katru savu "pastaigu" pa Vecrīgu vai uz Nodarbinātības valsts aģentūru iebīdīt sabiedriskās televīzijas ziņās.
PLL preses sekretārs Edgars Vaikulis sacerējis veselu apvienības pārstāvju labo darbu sāgu, kas iedzīvināti Ministru prezidenta Aigara Kalvīšas (TP) viedajā vadībā. Taču pat politikā ne pārāk iesvaidītam indivīdam ik pēc punkta mēles galā niez «bet». A. Kalvīša valdības laikā 2007. gadā valsts budžetā izveidojies 117,2 miljonu latu pārpalikums, taču tas tika nevis taupīgi noglabāts zeķē, bet naski notrallināts, piemēram, vēl pērnā gada nogalē dažs ierēdnis sērīgi nopūtās – ak, kā mēs pirms dažiem gadiem decembrī taisījām lietussargus, krūzītes, pildspalvas ar iestādes logo, lai tik nepaliktu pāri budžeta nauda! Vienlaikus A. Kalvīša komanda bezrūpīgi ignorēja bažīgās ekonomistu balsis par vienas – nekustamā īpašuma nozares – pārmērīgu uzpūšanos un valsts ārējā parāda pieaugumu, proti, TP premjerministra laikā tas teju divkāršojās, pārsniedzot trešdaļu iekšzemes kopprodukta. Vēl viens dūriens sāgas balonā ir sociālā budžeta pārpalikuma notērēšana, kuru pēcāk centās aizbildināt ar aizdevumu Valsts kasei, kas gan nez kāpēc netika dots atpakaļ tad, kad nācās samazināt pensijas.
Satiksmes ministra Šlesera pārziņā uzplaucis tranzīts, aviācija un sakaru nozare, daļēji arī tūrisms. Nevar gan nepieminēt, ka Latvijas ostas jau vairākus gadus atpaliek gan no Lietuvas, gan Igaunijas kolēģēm, uz dzelzceļa valda monopols, nevis normāla konkurence, un slavētā aviācija ar valstij neizdevīgiem līgumiem pakļauta, visticamāk, bijušā ministra domubiedra Bertolta Flika biznesam, vienlaikus saņemot bagātīgas budžeta dotācijas. Savukārt par ceļiem – ekonomikas artērijām – toreiz «raķete» Šlesers laikam bija piemirsis, tāpēc mēs joprojām esam spiesti lauzt mašīnas un riskēt ar dzīvību, piemēram, A7 risēs starp Ķekavu un Iecavu. Digitālgeita, par kuru tiesā pratina arī A. Šķēli, dekoderu lietotājiem, šķiet, nav jāatgādina.
Taču PLL runasvīrs nemin veselības aprūpi, kura ar nelielu pārtraukumu teju desmit gadus bijusi TP ziņā. Tas arī saprotami – naudas izsviests kaudzēm, taču bagāti aprīkotās slimnīcas nākas slēgt, ielaistu slimību dēļ pārtērēts neatliekamās palīdzības finansējums, un cilvēki izmisumā gatavi parakstīt sūdzību Eiropas ombudam, kura neko nelīdzēs.
Līdzīgi rodas sajūta, ka PLL biedri aizmirsuši – pēc A. Kalvīša valdības nāca premjerministrs Ivars Godmanis (LPP/LC). Apvienības pārstāvji gan piemin finansējuma samazinājumu, nodokļu paaugstināšanu un nepārdomātus politiķu lēmumus, kas sekojuši pēc 2007. gada. Atgādināsim – 2007. gada 20. decembrī tika apstiprināta valdība, kurā TP bija septiņi, LPP/LC – trīs ministru amati. Tā strādāja līdz 2009. gada 12. martam, taču skaidras atskaites vietā ir šādas frāzes: "Diemžēl atsevišķu kļūdainu valdības lēmumu – darba ražīgumā nebalstīts nepamatoti straujš algu pieaugums sabiedriskajā sektorā strādājošajiem – un katastrofāli nepareizu ekonomikas attīstības prognožu dēļ, kā arī pasaules ekonomiskās krīzes ietekmē šī politika [Vai gāzi grīdā? – Red.] nebija tālāk īstenojama."
Tātad tomēr kļūda? Taču ne jau PLL! Lūk, kā to skaidro partiju apvienības runas vīrs E. Vaikulis: "Par galveno kļūdu LPP/LC politiķi atzīst valdības nespēju stāvēt pretim tā laika opozīcijas – tagad valdošo partiju – histēriskajam populismam, kas spieda arī valdības partijas akceptēt darba ražīgumā nebalstītu algu pieaugumu par 30 līdz 40 procentiem gadā, kas noēda budžeta pārpalikumu."
Lielākie partiju apvienības skandāli: Pozitīvisma kampaņa: 9. Saeimas priekšvēlēšanu laikā ar apvienības partijām saistītās sabiedriskās organizācijas «Sabiedrība par vārda brīvību» un «Pa saulei» dārgās "pozitīvisma kampaņas" kļuva par galveno iemeslu, kāpēc drīz pēc 9. Saeimas ievēlēšanas Augstākajā tiesā tika apstrīdēti vēlēšanu rezultāti, saskatot aģitācijas finanšu ierobežojumu pārkāpumu. Vēlēšanu rezultātus neatcēla, taču gan tiesa, gan KNAB lēma, ka abu organizāciju izdevumi ir partiju izdevumiem, un pārtērētā summa jāatmaksā valstij. TP jāatmaksā 1 027 366 lati, bet LPP/LC – 528 870 latu. Nauda nav samaksāta, jo abas partijas lēmumus pārsūdzēja. Jūrmalgeita: 2005. gada martā notika kukuļdošanas mēģinājums Jūrmalas mēra ievēlēšanas lietā. Ierakstītās sarunas atklāja politisās korpcijas virtuvi. Sarunās par sev vajadzīgā kandidāta ievēlēšanu bija iesaistīti gandrīz visu koalīcijas partiju pārstāvji, to skaitā Šlesers un Šķēle, kurš ieteica amatā ielikt "lielāko kretīnu". Digitālgeita: 2007. gadā tiesā nonāca digitālās televīzijas lieta, kurā vairāki no 20 apsūdzētajiem ir tieši saistīti ar Šķēli un viņš pats ir liecinieka statusā. Šķēles saistību ar 2000. gadā sākto vairākus desmitus miljonu vērto projektu 2006. gadā publiski apstiprināja viņa agrākais runasvīrs Jurģis Liepnieks, raksta »Ir». Drošības likuma grozījumi: 2006. gada nogalē vadība izstrādāja grozījumus vairākos drošības iestāžu likumos, kuri paredzēja palielināt premjera lomu, lemjot par valsts drošības jautājumiem un paplašināt to cilvēku loku, kas varētu piekļūt drošības iestāžu
operatīvajai informācijai. Kalvīša koalīcija nereaģēja uz Valsts prezidentes, tiesībsargājošo iestāžu un NATO iebildumiem, līdz Vaira Vīķe-Freiberga nodeva likumu tautas nobalsošanai.
Loskutova atstādināšana: jau kopš 2005. gada premjers Kalvītis ierosināja vairākas disciplinārlietas pret KNĀB vadītāju Alekseju Loskutovu, līdz 2007. gadā atstādināja no amata sakarā ar finanšu pārkāpumiem, tā izpelnoties plašus sabiedrības protestus. Jau pēc Kalvīša demisijas KNĀB atklājās kratīšanās izņemto naudas līdzekļu iztrūkums aptuveni 135 000 latu apmērā. Tika atstādināti divi KNĀB darbinieki, kuriem vēlāk piesprieda reālu cietumsodu, un 2008. gada jūnijā Saeima atbrīvoja Loskutovu no amata. «Ir» uzsver vēl divus skandālus, kas atklājušies laikā, kad partiju apvienības pārstāvji darbojas opozīcijā: Balsu pirkšana: 2009. gada jūnijā drošības policija sāka kriminālprocesu par iespējamu vēlētāju balsu pirkšanu Jelgavas novada domes vēlēšanās, kur LPP/LC esot apbraukājusi vairākus pilsētas kvartālus un pagalmos uzrunājuši jauniešus, piedāvājot naudu par balsošanu. Apsūdzība tika uzrādīta piecām personām, visas savu vainu atzina. Korupcija Bērnu slimnīcā: 2009. gada novembrī KNĀB aizdomās par koruptīviem noziegumiem aizturēja vairākas ar būvdarbu nodrošināšanu saistītas personas, to skaitā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekli Aivaru Lisenko – TP biedru un ziedotāju. Pie aizturētajiem izņemta skaidra nauda 700 000 latu. Lietā joprojām turpinās izmeklēšana. Lisenko bez konkursa iecēla amatā laikā, kad veselības jomu pārraudzīja TP ministrs.