Inga Muižniece (žurnāliste, «Bauskas Dzīve»):

– Apvienības programmā ir maz konkrētības, toties skaisti, gluži vai Edvarta Virzas episkā darba «Straumēni» cienīgi teikumi, piemēram: "Kad pārtikušas un kuplas latviešu ģimenes Latvijā jutīsies kā savās mājās, mūsu galvenais uzdevums būs izpildīts", "Mēs mainīsim priekšstatus – latvieši nav upuru, latvieši ir varoņu tauta!" Jauki, ja vien – ne tikai četri gadi parlamentā, bet pat cilvēka mūžs ir par īsu, lai to piepildītu. Programmā ir, ko palasīties pensionāriem, kuri, kā zināms, ir vēlētāju aktīvākā daļa. Viņiem tiek solītas jaukas vecumdienas, garantējot sociālo nodrošinājumu, nepieļaujot mazo un vidējo pensiju samazinājumu. Tas tiešām ir svarīgi, jo saskaņā ar Valsts Sociālās Apdrošināšanas aģentūras datiem 2010. gada 1. janvārī 70% Latvijas pensionāru mēnesī saņēma 100 līdz 200 latu, desmitā daļa pensionāru saņēma pat mazāk par 100 latiem. Tikai 16,6 % pensionāru saņēma 200 līdz 350 latu mēnesī. Bija arī tādi, kuru pensija bija ap un virs 1000 latiem mēnesī. Rodas aizdomas, ka nacionālās apvienības (NA) politiķi neseko valdības nodomiem ar 2011. gadu pārtraukt iemaksas pensiju 2. līmenī, un neapzinās arī to, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir neizbēgama. Turklāt bezdarbnieku vidū ir krietns skaits pašreizējā pirmspensijas vecuma cilvēku, kuri ir neziņā, vai viņiem vispār būs pensija.

Vēlētājam gribētos noticēt NA «Visu Latvijai» nodomiem nodokļu politikā: "Celsim ar nodokli neapliekamo minimumu un neapliekamo minimumu par katru apgādājamo – ar pieaugumu par katru nākamo bērnu. Būtiski paaugstināsim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos izdevumus par medicīnas un izglītības pakalpojumiem." Bet nav redzams, kur Sprīdītis ar Tēvzemi sirdī varētu rakt naudu, lai iecerēto īstenotu, zinot pašreizējo situāciju valsts budžetā un starptautisko aizdevēju striktās prasības.

Vai politiskā pieredze palīdzēs nacionāli noskaņotiem jauniem cilvēkiem iekļūt Saeimā? Varbūt, piesedzoties ar jaunības maksimālismu, uz politiskās skatuves tiks uznests jau pazīstamais "vecais ratiņš"? To rādīs vēlēšanu rezultāti.

Viktors Skrebelis (uzņēmējs):

– Nacionālās apvienības «Visu Latvijai» programmā sliktu ideju nav. Neredzu izpildītājus. Pirms vēlēšanām var solīt visu. Kad politiķi ir ievēlēti Saeimā, tad svarīgākās ir šauri personiskās intereses, kuras uzdod par tautas vajadzībām, lai pašattaisnotos. Jaunu figūru politikā ir maz, vairāk ir tādu cilvēku, kuri ir bijuši arī valdībā. Kas traucēja strādāt, cīnīties un panākt? Ja reiz to nespēja, vai vērts viņiem uzticēties vēlreiz? Valsts budžets veidojas no nodokļiem, tāpēc ir vajadzīga efektīva sistēma, ņemot vērā tautsaimniecības attīstības intereses. Tad būs darba vietas, algas, nodokļi, pensijas, pabalsti un cilvēki nepametīs Latviju. Līdz šim notikusi tikai naudas pārdalīšana.

Liene Akmens (eksperte, vēsturniece, redaktore un tulkotāja):

– Šīs apvienības programmā otrais teikums skan šādi: "Kad pārtikušas un kuplas latviešu ģimenes Latvijā jutīsies kā savās mājās, mūsu galvenais uzdevums būs izpildīts." Visnotaļ abstrakti, vai ne? Un vispār nerealizējams apgalvojums, tādēļ partija jau šinī brīdī nolemj sevi solījumu nepildīšanai.

Tas pats sakāms par latviešu valodu. Cik un kādos veidos vēl var stiprināt latviešu valodas statusu, ja tā ir likumā noteikta vienīgā valsts valoda un no tā, cik labi cilvēks šo mēli zina, nereti ir atkarīga viņa iespēja tikt pie amata?

Un ko nozīmē apgalvojums, ka skolā mācīs Eiropas Savienības oficiālās valodas? Patlaban tādu ir 23; vai tas nozīmē, ka mūsu bērniem būs oficiāla iespēja (vai obligāta prasība) apgūt, piemēram, maltiešu valodu jau 3. klasē?

Arī runas par okupācijas faktu šķiet teju neatbilstošas pašreizējai situācijai valstī, kad galvenais ir rāpties ārā no krīzes bedres un atjaunot visās ģimenēs to stāvokli, ko varētu kaut teorētiski nosaukt par labklājīgu.

Un kā izprast frāzi par "varoņu" tautu? Kādus varoņdarbus tad konkrēti sastrādājuši tēvzemieši un viņu apvienības biedri? (Skatīt šī atvēruma rubrikā «No pagātnes» – Red.)

Diemžēl tikai programmas pirmās lappuses beigās parādās situācijai atbilstoši solījumi. Piemēram: "Paredzēsim valsts galvojumu jaunām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei 30% apmērā no bankas nodrošinājuma. Kredīta parādu dēļ ģimeni neizliks no vienīgā mājokļa, tām nodrošinās valsts atbalstu, lai mājokli varētu īrēt vai samainīt." Kas ir "jauna ģimene"? Un ko īsti galvos valsts? Vai tas nozīmē, ka ikviena tikko dibināta ģimene varēs tikt pie sava mājokļa? Vai apvienība zina, ka ļoti daudziem jauniešiem sapnis par savu mājokli vispār ir tikpat neaizsniedzams kā zvaigznes debesīs un šie 30% situāciju diez vai glābs?

"Celsim ar nodokli neapliekamo ienākumu minimumu un neapliekamo minimumu par katru apgādājamo – ar pieaugumu par katru nākamo bērnu. Būtiski paaugstināsim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos izdevumus par medicīnas un izglītības pakalpojumiem." Jādomā, ka apvienībai ir zināms kāds brīnumlīdzeklis, lai šos nodokļus pazeminātu un minimumus palielinātu.

Ļoti interesants šķiet piedāvājums saglabāt lauku skolas ar datorizētas tālmācības palīdzību. Vai tā būtu kāda e-apmācība, proti, skolotājs sēž pie datora Rīgā, bet pirmklasnieks tālajā Zentenē – pie savas mājas datora? Tikai ceturtā rindkopa no beigām ir veltīta valsts ekonomikas pamatu pamatam – uzņēmējdarbībai, ražošanai. Pirmais (tātad galvenais) tajā – solīta valsts attieksmes maiņa. Tālāk – nodokļu reforma un uzskaitītas jomas, kurās strādāt būšot izdevīgāk. Ko un kā tieši darīs – par to ne vārda. Konkrētāks solījums – daudzas valsts pārvaldes funkcijas nodot privātam sektoram; bet netiek kaut ar piemēru paskaidrots, kuras tās ir.

Divējādi saprotams solījums pensionāriem – darbīgas un aktivitātēm piepildītas vecumdienas. Vai tas nozīmē, ka būs jāstrādā līdz kapa malai? Vai katram pensionāram obligāti būs jāpiedalās kādā interešu pulciņā? Bet aprakstīts arī konkrēts solis: "Pēc pensijas saņēmēja nāves daļu fondētās pensijas turpinās saņemt viņa laulātais."

Secinājums: apvienība par daudz olu liek nacionālisma un rusofobijas groziņā, bet pārāk maz laika veltījusi realitātes izvērtēšanai un konkrētiem soļiem krīzes pārvarēšanā.