Daudzos Eiropas laikrakstos sestdien izskan apsveikumi Īrijai par Lisabonas līguma noraidīšanu, kamēr citi izdevumi pauž satraukumu par iespējamo krīzi, kas var novest pat līdz Eiropas Savienības (ES) sabrukumam.

Londonas "The Times" tā sauktā ES reformu līguma noraidīšanu dēvē par uzvaru, kas apturējusi "procesu, kuru līdz šim aizklāja žargons un kuru uz priekšu virzīja civilierēdņi, kas to izdomājuši".

Kā jau ziņots, Īrijas vēlētāji ceturtdien notikušajā referendumā noraidījuši Lisabonas līgumu, tādējādi izsaucot bažas par jaunu bloka institucionālo krīzi.

Oficiālie referenduma rezultāti liecina, ka 53,4% Īrijas vēlētāju balsojuši pret Lisabonas līgumu, kamēr tam atbalstu izteikuši tikai 46,6% īru.

Laikraksts uzskata, ka referenduma rezultāts daļēji ir arī pašas Īrijas interesēs, jo Lisabonas līguma apstiprināšana mazinātu Dublinas ietekmi ES, ierobežojot nacionālo valstu veto tiesības un lēmumu pieņemšanā vienbalsības vietā plašāk izmantojot tā sauktā vairākuma balsošanas sistēmu.

Vienlaikus īru balsojums novērsis 2005.gadā nīderlandiešu un francūžu noraidītā ES konstitucionālā līguma atdzimšanu citā formā, kas bloka dalībvalstīm slēptā formā atņemtu suverenitāti.

"The Times" prognozē, ka starp ES līderiem, tiem nākamnedēļ tiekoties Briselē, valdīs akūta spriedze, taču vienlaikus brīdina no tā sauktās zirgu mīšanas, mēģinot noraidītā Lisabonas līguma normas pārfasēt citā iepakojumā. Laikraksts aicina ņemt vērā Īrijas tautas pausto gribu.

Līdzīgu viedokli pauž arī "The Financial Times", aicinot Lisabonas līgumu vismaz uz laiku nolikt malā, nevis censties Īrijā rīkot atkārtotu referendumu, kamēr netiks panākts vienots visu 27 ES dalībvalstu viedoklis.

"Balsojums pret [līgumu] bija balstīts dažādos iemeslos, uz kuriem nav acīmredzamas atbildes. [Vēlētāju] aktivitāte bija vērā ņemama. Tādējādi atkārtots Īrijas referendums, iespējams, lemts neveiksmei," savā ievadrakstā norāda ietekmīgais biznesa laikraksts.

"Saprātīgāk būtu Lisabonas līgumu uz vairākiem gadiem iesaldēt un mēģināt glābt tās sadaļas, kas ir svarīgas, nav pretrunīgas un var tikt īstenotas bez [ES] līgumu grozīšanas," uzskata "The Financial Times". "Tas neattiecas uz Eiropadomes pastāvīga prezidenta [posteņa] radīšanu, taču nozīmē ES diplomātiskā dienesta nostiprināšanu un lielāku resursu piešķiršanu ES augstākajam ārlietu pārstāvim."

Savukārt tabloīds "The Sun", kas kopīgi ar laikrakstu "Daily Telegraph" arī Lielbritānijas premjerministram Gordonam Braunam pieprasa rīkot referendumu, raksta: "Īrija pierādījusi, ka, ja viņiem tik dots vārds, vairums cilvēkiem nepatīk veids, kādā Eiropa tiek vadīta."

Lielbritānijā visvairāk lasītais laikraksts norāda, ka Braunam "vēlreiz jāpārdomā" mēģinājums panākt līguma ratificēšanu parlamentā. Pašlaik apakšpalātas jau apstiprinātais Lisabonas līgums tiek debatēts Lordu palātā.

Kamēr "The Sun" uzskata, ka Īrijas referendums Lisabonas līgumam bijis "letāls", "The Financial Times" uzsver, ka īru balsojumam nevajadzētu novest pie vispārējas uzticības krīzes.

Tā vietā ES līderiem vajadzētu strādāt pie bloka institūciju darbības uzlabošanas, īstenojot praktisku rīcībpolitiku tādās jomās kā klimata izmaiņas un enerģētiskā drošība.

"Nicas līgums nav ideāls, taču Lisabonas līguma zaudējums nav uztverams kā pasaules gals," norāda "The Financial Times".

Arī vācu konservatīvais laikraksts "Frankfurter Allgemaine Zeitung", lai gan pauž nožēlu par īru balsojuma rezultātu, uzsver, ka tas nav "pasaules gals".

Savukārt "Die Welt" pauž sajūsmu par Īrijas referenduma iznākumu.

"Īri ir noraidījuši ES reformas, un tas ir lieliski. Kāpēc lai viņi apstiprinātu līgumu, kura ieguvumus neviens nav izskaidrojis?" raksta "Die Welt".

Vienlaikus konservatīvais laikraksts noraida "Eiropas elites" mēģinājumus sagrozīt īru balsojuma nozīmi, apgalvojot, ka vēlētāji neesot līgumu sapratuši.

"Ja Eiropas elites politiķi ir tik gudri, tie nebūtu īriem ļāvuši balsot, kamēr [nebūtu garantēts] viņus apmierinošs rezultāts," norāda "Die Welt". "Eiropai ir ko darīt" tādās jomās kā enerģētika, lauksaimniecības politika, izglītība, un "tam visam nav vajadzīgi līgumi, bet gan politiskā griba."

Tajā pašā laikā kreisi centriski noskaņotais izdevums "Sueddeutsche Zeitung", kurš savam ievadrakstam devis nosaukumu "Eiropas murgs", īru vēlētāju izvēli uzskata par "lielāko politisko kļūdu" un "aizvainojumu", kas liecinot, ka "Eiropas Savienību sākusi izirt".

Tikmēr Francijā, kura jūlijā rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūs par ES prezidējošo valsti, laikraksti norāda, ka prezidentu Nikolā Sarkozī sagaida grūts darbs.

"Francija bieži bijusi Eiropas veidošanas dzinējspēks. Tagad bumba ir tās laukumā," raksta kreisi orientētais "Liberation".

Laikraksts tomēr iesaka mainīt stratēģiju, jo Īrijas referendums parādījis, ka Eiropai "nepieciešama demokrātija un izglītība. Tai nepieciešams savas konstitūcijas [izstrādē] iesaistīt tautu."

Savukārt labēji centriskais izdevums "Le Figaro" atzīst, ka referendums pierādījis – "Diez vai Eiropas līderi ir mācījušies no krīzes, kuru pirms trim gadiem izraisīja referendumi Francijā un Nīderlandē."

Arī Spānijas kreisi centriskais laikraksts "El Pais" uzskata, ka Eiropu "atkal bloķējusi jauna krīze", kamēr liberāli orientētais "El Mundo" iesaka pārējām 26 dalībvalstīm pabeigt Lisabonas līguma ratifikācijas procesu un pēc tam Īrijai būs jāstājas izvēles priekšā, vai "grozīt savu konstitūciju", kas pieprasa rīkot tautas balsojumu, vai arī "rīkot jaunu referendumu".

Tikmēr Itālijas "La Repubblica" norāda, ka valdošā centriski labējā koalīcija savā attieksmē pret Īrijas referenduma rezultātu ir sašķelta – Ziemeļu līga uzskata, ka "sakauti Eiropas birokrāti", kamēr ārlietu ministrs Franko Fratīni izteicies, ka referendums ir "spēcīgs trieciens Eiropas struktūrai".