19. un 20. novembrī Briselē pēc asām un ilgām diskusijām Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības (ES) Prezidējošā valsts Francija panākušas politisku vienošanos par Kopējās lauksaimniecības politikas pielāgošanu jeb “Veselības pārbaudi". Pēc atkārtotiem sarunu raundiem starp Eiropas Komisiju, Francijas Prezidentūru un katru no ES dalībvalstīm, kā arī pēc apspriestiem vairākiem piedāvātiem kompromisu variantiem, sarunās sagatavots gala kompromisa dokuments, kas paredz daudz tehnisku, kaut arī ne radikālu izmaiņu ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP).

Kā informē Zemkopības ministrija Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Solveiga Lazovska, ņemot vērā to, ka Prezidentūras un Komisijas piedāvātais gala kompromisa dokuments neparedz tūlītēju un atbilstošu finansējumu Latvijas izvirzītajām prioritātēm, Latvija balsoja pret EK piedāvāto dokumentu. Tai pat laikā Latvija ir panākusi pozitīvu risinājumu vienā no tai būtiskākajiem jautājumiem, tas ir, EK un ES Padome ar kopēju deklarāciju ir uzņēmusies saistības un ir gatava veikt lauksaimniecības tiešo maksājumu sistēmas un pastāvošo atšķirību ES dalībvalstu starpā izvērtēšanu, lai veidotu jaunu un uz vienlīdzības principiem balstītu lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Turklāt, kā diskusiju laikā izteikusies Eiropas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bēla, Latvijas zemkopības ministrs šajā jautājumā ir bijis "nelokāms Eiropas dalībvalstu dzinējspēks".
Līdztekus šim Latvijai vissvarīgākā jautājuma pozitīvajam risinājumam ir panākta arī vienošanās par to, ka laikā līdz 2013. gadam piena kvotas tiks palielinātas par 1% katru gadu. Papildus, pārskatot iepriekšējo ierobežojošo sistēmu par piena tauku satura koeficenta piemērošanu, ir veiktas korekcijas, kurām atbilstoši Latvija iegūs papildu vienreizēju 2,5% piena kvotas palielinājumu. Turklāt ir palielināts piena kvotas izpildes līmenis, no kura tiek piemērota soda nauda individuālajiem ražotājiem, no 70% līdz 85%.
Tāpat EK ir daļēji atkāpusies no savas sākotnējās prasības ieviest kviešu intervences iepirkuma procedūru ar lejupejošu solīšanas likmi sākot ar 101,31 eiro tonnā, atļaujot dalībvalstīm iepirkt intervencē 3 miljonus tonnu kviešu saskaņā ar esošo kārtību.
Laikā no 2010. līdz 2012. gadam Latvijas tiešo maksājumu aploksne tiks palielināta par 1,45 miljoniem eiro gadā. Līdzekļi jauno dalībvalstu atbalsta palielināšanai šīs aploksnes ietvaros tiks gūti no likvidējamās enerģijas augu atbalsta shēmas. Tāpat kompromisa lēmumā ir samazināts savstarpējās atbilstības prasību skaits par 8 prasībām, lai lauksaimnieks varētu saņemt tiešos maksājumus, kā arī – jaunajām dalībvalstīm uz 2013. gadu atlikta labturības prasību izpildes sasaiste ar tiešajiem maksājumiem. Savstarpējās atbilstības prasību neizpildes gadījumā iespēja nepiemērot maksājumu samazinājumu, ja tas nepārsniedz 100 eiro, turpmāk tiks piemērota atsevišķi tiešajiem maksājumiem un atsevišķi lauku attīstības plāna pasākumiem.
Savukārt prasības jaunajiem izaicinājumiem ūdens resursu pārvaldības jomā ieviešamas pēc šādas shēmas: 2010. gada 1. janvārī – prasības attiecībā uz atļaujām ūdens izmantošanai laistīšanai; 2012. gada 1. janvārī – prasības attiecībā uz buferjoslām, ko iepriekš bija paredzēts ieviest 2009. gadā. Tādējādi, ņemot vērā Latvijas specifisko situāciju, labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības ir padarītas elastīgākas.
Tāpat atviegloti atbalsta pasākumi pārejai no saistītajiem uz atdalītajiem maksājumiem piena un liellopu gaļas nozarēs, dodot valstij izvēli atbalstīt nozares un paredzot papildus atbalsta pasākumus ražošanai 5 miljoni eiro apmērā. Līdz 2012. gadam ir pagarināts arī saistīto maksājumu piemērošanas periods sēklām, kartupeļu cietes ražotājiem un linu pirmapstrādātājiem, salīdzinot ar sākotnēji piedāvātu grafiku, kas paredzēja šo maksājumu atdalīšanu no ražošanas attiecīgi līdz 2010. un 2011. gadam.
Attiecībā uz modulāciju jeb finanšu līdzekļu pārdali no tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstības pasākumiem ir panākta vienošanās, ka sākumposmā EK piedāvātā finansējuma pārnese tiks samazināta. Tādējādi tika mazinātas Latvijas bažas par to, ka nākotnē tām dalībvalstīm, kurām ir pieejams lielāks finansējums tiešajiem maksājumiem, būtu iespējams rezervēt finansējumu lauku attīstības pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par atbilstošiem nākotnes Eiropas lauksaimniecības politikas attīstības virzieniem un Pasaules Tirdzniecības organizācijas nediskriminēšanas prasībām. Būtisks ieguvums ir arī tas, ka progresīvā modulācija tiks attiecināta tikai uz tām saimniecībām, kuras saņem tiešos maksājumus vairāk nekā 300 000 eiro apmērā. Kā viens no sasniegumiem minams arī tas, ka ir palielināts ES līdzfinansējums modulācijas rezultātā iegūtajām summām lauku attīstības pasākumiem, kas ļaus ietaupīt nacionālā budžeta līdzekļus.