Saraksts Nr. 9

Kā «Vienotība un taisnīgums» dibināta 2007. gada 10. aprīlī, kad apvienojās Sociālā taisnīguma partija (Voicehs Teivāns) un Pensionāru un senioru partija (Jānis Leja). 2009. gada 24. martā pārdēvēta par «Libertas.lv», bet 2010. gada jūnijā ieguva pašreizējo nosaukumu. Par kopīgu sarakstu kreisi centrisko politisko partiju apvienībā 2010. gada 5. jūnijā salīga: LSDSP, «Mūsu zeme», «Latvijas Atmoda» un Sociālā Taisnīguma partija. 2010. gada jūlijā kopā ar arodbiedrībām iesaistījās parakstu vākšanā sūdzībai Eiropas ombudam par Eiropas komisijas rīcību, kas neatbilst tiesību aktiem un ir ļāvusi pasliktināt veselības aprūpi Latvijā. Mēneša laikā savākti aptuveni 8 000 paraksti, kampaņa turpinājās līdz 15. septembrim.

LSDSP ir sociāldemokrātiska partija, dibināta 1904. gadā, atjaunota 1989. gadā, pašreizējais priekšsēdētājs ir Jānis Dinevičs. Startējusi visās parlamenta vēlēšanās, bet iekļuva tikai 7. Saeimā (viens saraksts ar LSDP un LDP). Patlaban nav pārstāvēta ne Saeimā, ne valdībā, ne Eiropas parlamentā. LSDSP pārstāvis vada Olaines pašvaldību (Jānis Pavlovičs, domē vēl septiņi saraksta pārstāvji), ir Daugavpils domes koalīcijā (pieci deputāti), kopumā pašvaldībās tai ir 37 deputāti. Tukuma novada domē pašreiz sociāldemokrātu nav (Agris Baumanis divus sasaukumus ievēlēts no LSDSP, bet pirms 2009. gada vēlēšanām iestājās partijā «Tukuma pilsētai un novadam»). Jaunpils novadā partijai ir viens deputāts (Zinta Mielava). 10. Saeimas vēlēšanās Latgalē startē Jānis Dinevičs.

«Mūsu zeme» dibināta 1993. gada aprīlī, iniciatori – Visvaldis Lācis, Ilmārs Ančāns, Miervaldis Ceimurs, Ēvalds Dreimanis, Gunārs Vilde, Ilze Krastiņa, Maruta Dambekalne. Pašreizējais vadītājs ir Ilmārs Ančāns. Startējusi visās Saeimas un visās pašvaldību vēlēšanās. Patlaban nav pārstāvēta ne Saeimā, ne valdībā, ne Eiropas parlamentā. Tai ir savs deputāts Jūrmalā (Ilmārs Ančāns).

«Latvijas Atmoda» līdz 2009. gada 2. aprīlim bija Pensionāru un senioru partija, to vada Jānis Leja. Par pieredzējušāko šīs partijas politiķi var uzskatīt Leonu Bojāru, kurš savulaik bijis Rīgas domes un 7. Saeimas deputāts (gan no LSDSP saraksta). Startēja iepriekšējās vēlēšanās. Kopš 2010. gada 1. aprīļa vāc parakstus referenduma ierosināšanai, lai vēlētājiem būtu tiesības atsaukt atsevišķus deputātus.

Sociālā Taisnīguma partija dibināta 2006. gada 25. aprīlī uz sabiedriskās organizācijas «Latvju zeme» bāzes, toreiz priekšsēdētājs bija Voicehs Teivāns (90. gados vadījis Latvijas Volejbola federāciju, bijis «Jaunajā laikā»). Kopš 2008. gada 14. februāra priekšsēdētājs ir Valdis Lauskis (Daugavpils mērs (1991-1994), pašvaldības un 7. Saeimas deputāts). Startēja 9. Saeimas vēlēšanās.

Kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Margarita Krauča (1945), precējusies, latviete, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (Rīgas internacionālā ekonomikas un biznesa augstskola, 2007, maģistre; Rīgas Medicīnas institūta klīniskā ordinatūra, 1978, klīniskā ordinatore; Ļeņingradas Pediatrijas medicīnas institūts, 1971, ārste pediatrijā), Rīgas pašvaldības SIA «Bērnu veselības centrs «Ķengarags» valdes priekšsēdētāja, «Atbildības – sociāldemokrātiskas politisko partiju apvienības» valdes locekle, LSDSP priekšsēdētāja vietniece, LSDSP Rīgas apgabala organizācijas priekšsēdētāja, dzīvokļu īpašnieku biedrības «Aviācijas-25» priekšsēdētāja; pieder dzīvoklis Rīgā; pieder Ford Focus (2007); aizdevusi 5 700 latus; skaidras naudas uzkrājumi: 1 000 eiro; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi: 1 059 eiro, 2 900 lati.

Pati norāda, ka "jau ilgu laiku darbojos arī politikā", bet "nekad neesmu bijusi Saeimā vai pašvaldības amatos". 2005. un 2009. gadā no LSDSP saraksta startēja Rīgas domes vēlēšanās. 2006. gadā startējusi 9. Saeimas vēlēšanās; toreiz bez dzīvokļa piederēja arī Ford Sierra (1983) un Ford Mondeo (1993), kā arī 1 000 lati bezskaidrā naudā. Šogad pati piedalījusies apvienības ierosinātajā parakstu vākšanā, lai Eiropas ombudam norādītu uz aplamībām veselības aprūpē Latvijā. Savu viedokli pauž dažādu interneta mediju blogu vietnēs.

2. Māris Grīnvalds (1979), neprecējies, latvietis, dzīvo Aizkraukles novadā, vidējā izglītība (Aizkraukles vidusskola, 1997), a/s «SAF Tehnika» projektu vadītājs, LSDSP ārlietu sekretāra pienākumu izpildītājs, Brīvības un solidaritātes fonda valdes loceklis; pieder dzīvoklis Rīgā; pieder Chevrolet Geo Prizm (1993); parādsaistības: 50 200 eiro.

2009. gadā no LSDSP saraksta startēja Eiropas parlamenta vēlēšanās; toreiz norādīts, ka studē LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā, savulaik bijis projektu vadītājs SIA «TCon» IT (2006-2008), pirms tam – SIA «Lattelecom Technology» infrastruktūras departamenta kvalitātes kontroles vadītājs (2006), SIA «Microlink Latvia» tenderu sagatavošanas speciālists (2003-2005) un SIA «Fortech» IT infrastruktūras daļas vadītāja asistents (1997-2001). Medijos lasāms, ka Aizkrauklē joprojām praktizē viņa māte – ārste Ludmila Grīnvalde.

3. Rudīte Jaunzeme (1945), dzīvo Bauskas novadā, augstākā izglītība (LLA, 1979, lauksaimniecības ekonomists organizators), Bauskas lauksaimnieku apvienības biroja vadītāja, partijas «Latvijas Atmoda» valdes locekle, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes locekle; pieder Jeep Cherokee (1998); bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi kopā: 4 300 lati, 2 900 eiro.

2006. gadā no Pensionāru un senioru partijas saraksta startējusi 9. Saeimas vēlēšanās; toreiz bijusi korporatīvās sabiedrības «Kviesis» izpilddirektore, Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības biroja vadītāja un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes locekle, piederējis Mitsubishi Colt (1996) un 2 000 lati skaidrā naudā. Aizstāv viedokli, ka ģenētiski modificēti organismi vēl jāpēta, tādēļ pašlaik tie diez vai jāizmanto; medijos manīta dažādu zemnieku akciju laikā.

4. Astrīda Mūrniece (1941), dzīvo Dobeles novadā, augstākā izglītība (Rīgas 4. medicīnas skola, 1965, feldšere; Ļeņingradas Sanitāri higiēniskais medicīnas institūts, 1973, ārste), pasniedzēja uz līguma pamata pārtikas drošības jautājumos; pieder zeme Kandavas novadā; pieder VW Polo (2005).

1995. gadā startējusi 6. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Demokrātiskās darba partijas, LSDSP un Latvijas apkrāpto cilvēku aizstāvības partijas «Taisnība» koalīcijas «Darbs un taisnīgums» saraksta. Bijusi 7. Saeimas deputāte, kamēr Pēteris Salkazanovs pildīja zemkopības ministra pienākumus Krištopana valdībā (1999. gadā no februāra līdz jūlijam); ievēlēta no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības saraksta; bijusi deputāta palīdze. 2005. gadā no LSDSP saraksta ievēlēta par Dobeles domes deputāti. 2002. gadā no LSDSP saraksta startējusi 8. Saeimas vēlēšanās; toreiz bijusi deputāta palīdze, dažādos amatos partijā, LR Profilaktiskās medicīnas darbinieku asociācijas valdes locekle, Starptautiskā Baltijas fonda sekretāre un Dobeles pilsētas domes deputāte; piederējis Moskvič 412 (1989), mazdārziņš Dobeles pagastā un 66.1 privatizācijas sertifikāts. 2006. gadā no Sociālā taisnīguma partijas saraksta startējusi 9. Saeimas vēlēšanās; toreiz bija Dobeles pilsētas domes deputāte, pašnodarbināta higiēnas eksperte un LR Profilaktiskās medicīnas asociācijas prezidentes vietniece, piederēja zeme Kandavas pagastā, Ford Fiesta (1994) un 700 lati skaidrā naudā. 2009. gadā no Sociālā taisnīguma partijas startēja Dobeles novada domes vēlēšanās; tas bija vienīgais saraksts, kurš neieguva nevienu vietu.

5. Jānis Čevers (1949), precējies, latvietis, dzīvo Jelgavā, augstākā izglītība (LLU, 2008, darba aizsardzības vecākais speciālists; Maskavas augstākā ugunsdzēsības inženieru skola, 1980, ugunsdzēsības tehnikas un ugunsdrošības inženieris), pašnodarbināta persona, kompetents darba aizsardzības speciālists, LSDSP Jelgavas teritoriālās organizācijas priekšsēdētājs un Zemgales apgabala organizācijas valdes loceklis; pieder ½ dzīvojamās mājas Viļānu novadā; pieder Ford Focus (1999).

Bijis VUGD Jelgavas brigādes komandieris (1993-1998), Jelgavas domes deputāts, sabiedriskās kārtības un ārkārtas situāciju komitejas priekšsēdētājs (1994-1998). 1997. gadā ievēlēts Jelgavas pilsētas domē no LSDSP un Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas saraksta. Ievēlēts 7. Saeimā (1998-2002), piedalījies «Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma» izstrādē un kopā ar citiem deputātiem 2002. gadā Satversmes tiesā apstrīdēja valdības pieņemto lēmumu par pārvades sistēmas operatora atdalīšanu no «Latvenergo». 2002. gadā startējis 8. Saeimas vēlēšanās; toreiz bija LSDSP domes loceklis, Jelgavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis, piederēja Ford Sierra (1987). 2005. gadā startējis Jelgavas domes vēlēšanās, bijis darba aizsardzības speciālists un saimnieciskās nodaļas vadītājs SIA «Jelgavas Autobusu parks». 2006. gadā startējis 9. Saeimas vēlēšanās no LSDSP saraksta; toreiz bija SIA «Alis» darba aizsardzības speciālists un SIA «Lafelora» konsultants, piederēja ½ dzīvojamās mājas Kaupres ielā 13 (acīmredzot Viļānos), māja Viļānos un Ford Sierra (1987). 2009. gadā startēja Jelgavas domes vēlēšanās kā LSDSP saraksta līderis un mēra kandidāts.

6. Anita Bērziņa (1960), latviete, dzīvo Krustpils novadā, augstākā izglītība (LU, 2000, sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā; Daugavpils universitāte, 2010, profesionālā maģistra grāds sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikācija; Daugavpils Pedagoģiskais institūts, 1983, krievu valodas un literatūras un latviešu valodas skolotāja); bezdarbniece; pieder 5.7 ha un 0.7 ha zemes un dzīvojamā māja celtniecības stadijā Krustpils novadā, dzīvoklis Jēkabpilī, kopīpašumā dzīvojamās mājas un divu palīgēku ½ daļa Krustpils novadā; parādsaistības: 9 099.0077 lati; skaidras naudas uzkrājumi: 1 000 lati.

2009. gadā startēja Eiropas parlamenta vēlēšanās no «Libertas.lv» saraksta; toreiz bija Jēkabpils rajona padomes Administratīvā departamenta vadītāja. Pirms tam bijusi rajona padomes kancelejas vadītāja. Medijos populāra kļuvusi ar piedalīšanos «Latgales dāmu popā» (dibināts 1994. gadā), rakstījusi oriģināldziesmas, kādā medijā nosaukta par "bērnišķīgāko no visām grupas dalībniecēm"; slavenās dziesmas «Varakļoni 5-5» dēļ ilgu laiku nav koncertējušas Varakļānos, jo vietējie nav piedevuši asprātīgo tekstu.

7. Vairis Ļaudams (1962), precējies, latvietis, dzīvo Dobeles novadā, augstākā izglītība (LU, 1986, ķīmiķis, ķīmijas pasniedzējs; LU, 2002, sociālo zinātņu maģistrs sabiedrības vadībā) Jūrmalas pilsētas domes Izglītības nodaļas galvenais speciālists metodiķis, RPIVA lektors; pieder dzīvojamā ēka ar zemi Dobelē; pieder BMW 320 (1999); parādsaistības: 25 000 eiro.

Tukumā un apkārtnē pazīstams no tiem laikiem, kad bija izglītības valsts inspektors – līdz izmisumam pedantisks un dažkārt tik skrupulozs, ka šķita teju neiejūtīgs. Bijis ķīmijas skolotājs Dobeles 1. vidusskolā (1983-1987), turpat direktora vietnieks mācību un audzināšanas darbā (1987-1993), ķīmijas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs Dobeles rajonā (1990-2005), kopš 1993. gada bijis izglītības valsts galvenais inspektors, bijis arī Zemgales daļas skolu direktoru atestācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks un vadījis vispārizglītojošo un speciālo skolu akreditācijas ekspertu komisiju Dobeles un Tukuma rajonos, 2005. līdz 2008. gadā bijis Izglītības valsts inspekcijas Vispārējās un profesionālās izglītības kontroles departamenta direktors. Lekcijas RPIVA lasa kopš 2004. gada, arī Tukuma filiālē. 2009. gadā uzņemts Rīgas Stradiņa universitātes doktora studiju programmā «Socioloģija». Saņēmis Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstu par aktīvu un radošu darbu izglītības sistēmā (2000), Dobeles rajona padomes goda diplomu par ieguldījumu Dobeles rajona izglītības sistēmas attīstībā (2002), Dobeles pilsētas atzinības rakstu par sadarbību Dobeles izglītības attīstības sistēmas veicināšanā (2002).

8. Dita Vītola (1968), precējusies, latviete, dzīvo Salas novadā, vidējā izglītība (Cesvaines vidusskola, 1987), SIA «Laustrēme» valdes locekle; pieder dzīvoklis Salas novadā un 2 dzīvokļi Jēkabpilī; kapitāla daļas: SIA «Laustrēme» 2 000 lati (40 gab.).

Bijusi Salas pagasta padomes deputāte (2005-2009), ievēlēta no LSDSP saraksta; toreiz bija SIA «Laustrēme» rīkotājdirektore. 2009. gadā startējusi Salas novada domes vēlēšanās. Uzrādīta kā LSDSP Jēkabpils teritoriālās organizācijas kontaktpersona. SIA «Laustrēme» pieder frizētava «Burve» Jēkabpilī, reģistrēta 2002. gada 16. oktobrī. Interesējoties par numeroloģiju, kārtīm, maģiju utml.

9. Zinta Mielava (1957), latviete, dzīvo Jaunpils novadā, augstākā izglītība (LLA, 1980, inženiere zemes ierīkotāja), Jaunpils novada domes deputāte un zemes ierīkotāja; pieder māja un zeme Jaunpils novadā, kopīpašumā māja un zeme Saldus novadā un zeme Tukuma novadā; pieder Audi A4 (1999); parādsaistības: 13 000 lati; kapitāla daļas: SIA «Levestes dārzs» 500 lati (5 gab.).

Strādājusi Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijā (1980-1997), Valsts Zemes dienesta Tukuma filiālē, bijusi zemes ierīkotāja četros pagastos. Atmodas gados bija Tautas Frontes atbalstītāja, taču pienākumus uzņemties baidījusies, jo viena audzinājusi divus bērnus. Tomēr 1990. gada janvārī parakstījusi ceļazīmes šoferiem, kas uz Rīgu stūrējuši kravas automašīnas ar malkas kravām, dzelzs priekšmetiem un citu "bruņojumu". Par saviem vaļaspriekiem minējusi politikas jaunumus, psiholoģiju, teātri un darbu dārzā. 1997. gadā startējusi Jaunpils pagasta padomes vēlēšanās no saraksta «Lauksaimnieki»; toreiz bija mājsaimniece. 2001. gadā no LSDSP saraksta ievēlēta Jaunpils pagasta padomē; toreiz bija Valsts Zemes dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas zemes ierīkotāja. 2002. gadā startējusi 8. Saeimas vēlēšanās; toreiz bija zemes ierīkotāja, a/s «LIS» meliorācijas speciāliste, Jaunpils pagasta padomes deputāte, piederēja māja un zeme Tukuma rajonā, Z. Mielavas zemnieku saimniecība, Audi 80 (1990). 2005. gadā no LSDSP saraksta ievēlēta par Jaunpils pagasta deputāti; toreiz bija Zemes dienesta zemes ierīcības inženiere un pašvaldības deputāte. 2009. gadā no LSDSP saraksta ievēlēta Jaunpils novada domē; toreiz bija Zemes dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa vadītāja. 2010. gada vasarā Sieviešu tiesību institūta delegācijā devusies pieredzes apmaiņā uz Norvēģiju. SIA «Levestes dārzs» reģistrēta 1992. gada 1. oktobrī, nodarbojas ar meliorācijas darbiem, ēku demontāžu, hidrotehnisko objektu būvniecību un citiem darbiem.

10. Valdis Arcimovičs (1965), latvietis, dzīvo Bauskas novadā, augstākā izglītība (LLU, 1992, ūdenssaimniecība un meliorācija), valsts SIA «Latvijas valsts mērnieks» mērnieks; pieder dzīvoklis Bauskā; pieder BMW 318 (1991); parādsaistības: 14 601.65 eiro.

2009. gadā no LSDSP saraksta startējis Bauskas novada domes vēlēšanās.

11. Jānis Lācis (1944), šķīries, latvietis, dzīvo Jēkabpilī, vidējā izglītība (Latvijas Republikāniskais neklātienes lauksaimniecības tehnikums, 1975, tehniķis-elektriķis), Jēkabpils novada domes žurnālists, reportieris; pieder dzīvoklis Jēkabpilī; pieder Volvo V70 (2000), Ņiva VAZ (1995).

26 gadus bijis elektrības apmācības meistars, strādājis Saukas lauksaimniecības skolā, bijis autosportists un fotogrāfs, aktīvs Atmodas dalībnieks, iesaistījies Tautas Frontes dibināšanā, ievēlēts organizācijas domē, pieņēmis lēmumu rīkot barikādes, koordinēja LTF darbu Jēkabpilī. Viens no pirmajiem apbalvots ar Barikāžu piemiņas zīmi. Pēc 1991. gada bijis Jēkabpils rajona Zemes komisijas priekšsēdētājs, aizstāvējis zemes mantotāju atgūšanas tiesības. Piedalījies brīvprātīgo kārtības sargu komandas, zemessargu bataljona dibināšanā. 1994. gadā no Zemnieku partijas saraksta ievēlēts par Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētāju, amatā sabija līdz 1998. gadam. Toreiz nepildīja labklājības ministra Pētera Apiņa rīkojumu slēgt Aknīstes un Viesītes slimnīcas un vairākas nodaļas Jēkabpils slimnīcā, un Ministru prezidents Māris Gailis vēlējās viņu atbrīvot no amata, taču ar kolēģu palīdzību viņš palika savā vietā. Piedalījies Unguru baznīcas atjaunošanā, tādēļ saukts gan par varoni, gan trako. Līdzdarbojies Saukas pašvaldības Fotogrāfijas muzeja iekārtošanā. 2005. gadā no tēvzemiešu saraksta startējis Jēkabpils pilsētas domes vēlēšanās; toreiz bijis AAS BTA apdrošināšanas Jēkabpils filiāles vadītājs. 2006. gadā no Pensionāru un senioru partijas saraksta startējis 9. Saeimas vēlēšanās; toreiz bija AAS BTA Jēkabpils filiāles vadītājs, piederēja dzīvoklis un garāža Jēkabpilī, VAZ 21213 (1995), parādsaistības 750.40 lati, 23.6 sertifikāti. 2010. gadā piedalījies Jēkabpils Latviešu biedrības dibināšanas pasākumā. Par saviem vaļaspriekiem minējis dabu, mežu, medības, palīdz restaurēt komponista A. Žilinska dzimtās mājas Saukas pagastā.

12. Rolands Baranovskis (1944), precējies, krievs, dzīvo Ozolnieku novadā, vidējā izglītība (Jelgavas 5. vidusskola, 1961), Ozolnieku novada domes Sporta centra direktors, Ozolnieku novada domes deputāts; pieder māja Ozolnieku novadā.

Kopš 1967. gada strādā Ozolnieku sporta centrā, kļuvis par tā direktoru. 1997. gadā no saraksta «Ozolnieku pagasts» ievēlēts pagasta padomē; toreiz bija pašvaldības uzņēmuma «Sporta klubs «Ozolnieki»» direktors. 2005. gadā no Zemgales partijas ievēlēts Ozolnieku novada domē; toreiz bijis SIA «Rolsports» rīkotājdirektors. Sabiedriskā kārtā pilda Ozolnieku novada volejbola kluba «Biolars/Ozolnieki» prezidenta pienākumus. 2009. gadā no LSDSP saraksta ievēlēts Ozolnieku novada domē; toreiz bija Ozolnieku novada domes deputāts, sporta centra direktors, SIA «Rolsports» menedžeris, biedrības «Sporta klubs «Ozolnieki»» valdes priekšsēdētājs; nosaukts par Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja amata kandidātu. Pirms vēlēšanām kādā komentārā aizrādīts, ka "sporta nama direktors Baranovskis regulāri izraksta divus rēķinus – vienu uz pašvaldības rekvizītiem, otru – uz savu SIA «Rolsports»". 2010. gada aprīlī atturējies domes balsojumā par tiesvedības turpināšanu lietā pret bijušo pašvaldības izpilddirektoru Jāni Kažotnieku (2009. gadā atbrīvots no darba, tiesājas par atjaunošanu, atlīdzībā pienākas apmēram 12 000 latu). Kādā komentārā nosaukts par "negodīgāko un zaglīgāko" deputātu Ozolnieku domē, turklāt pretēji domes norādījumiem negribot samazināt pakalpojumu cenu sporta centrā. Lai gan CVK anketā norādīts, ka automašīna viņam nepieder, kāda komentāra autors raksta par 2009. gada BMW, kurus kandidāts "nemitīgi maina": "Kā viņš var nopirkt autiņu par 50 štukām, ja mēnesī viņam sanāk 1 000 latu? OK, iespējams kredīts…" Acīmredzot kandidāts brauc ar kāda cita cilvēka mašīnu, jo BMW 525 viņš pircis 2007. gadā, bet 2009. gadā amatpersonas deklarācijā transporta līdzekļi vairs nav uzrādīti. Ne algas, ne uzkrājumu cipari neaizsniedz "50 štukas". Veselības veicināšanai ik dienu ar divriteni veic apmēram 20 km, līdz 50 gadu vecumam piedalījies arī sacensībās, bijis Latvijas čempions. SIA «Rolsports» reģistrēta 2003. gada 17. martā, sniedz fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumus.

13. Valērijs Gabrāns (1961), precējies, latvietis, dzīvo Bauskas novadā, augstākā izglītība (RTU, 1986, inženieris ķīmiķis; RTU, 1996, maģistra grāds vides inženierzinībās), SIA «Bauskas ūdenssaimniecība» inženieris, Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes loceklis, Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības domes priekšsēdētāja vietnieks, Zivju fonda padomes loceklis; pieder 2 garāžas un dzīvoklis Bauskas novadā, zeme Rundāles novadā, Ozolnieku novadā un Baltinavas novadā, pārvaldījumā mežs Vecumnieku novadā; pieder automašīnas piekabe (1991), koka laiva (2006), plastikāta laiva (1991), Opel Omega (1985), Volvo V70 (1998); iznomā zemi Rundāles novadā; kapitāla daļas: a/s «Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīca» 228 lati (228 gab.), a/s «OT Grupa» 224 lati (224 gab.), a/s «Ditton pievadķēžu rūpnīca» 360 lati (360 gab.); skaidras naudas uzkrājumi: 8 000 lati; vērtspapīri: privatizācijas sertifikāti (5 gab.).

2005. gadā no saraksta «Par attīstību» ievēlēts Gailīšu pagasta padomē; toreiz bijis Valsts Vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors, Latvijas makšķernieku asociācijas valdes loceklis, Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības domes priekšsēdētāja vietnieks. Pēc mediju ziņām spriežot, aktīvs vides sargātājs un problēmu risinātājs.

14. Sarmīte Zara (1958), latviete, dzīvo Iecavas novadā, augstākā izglītība (Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 2002, otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, logopēde; V. Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, 1981, pirmsskolas pedagoģija un psiholoģija), Pilsrundāles vidusskolas logopēde, LIZDA Pilsrundāles vidusskolas pirmorganizācijas priekšsēdētāja, Mežotnes pamatskolas logopēde, Rundāles novada pašvaldības Pedagoģiski medicīniskās komisijas locekle; pieder dzīvoklis Iecavas novadā; skaidras naudas uzkrājumi: 3 500 lati.

1997. gadā no LSDSP saraksta startēja Rundāles pagasta vēlēšanās; toreiz bija vidusskolas skolotāja. 2001. gadā no LSDSP saraksta ievēlēta Rundāles pagasta padomē; toreiz bija vidusskolas skolotāja, nekustamo īpašumu un kapitāla daļu nebija. 2005. gadā no LSDSP saraksta startēja Rundāles pagasta padomes vēlēšanās; toreiz bija Pilsrundāles vidusskolas skolotāja un arodbiedrības priekšsēdētāja, Rundāles pagasta padomes deputāte. Mežotnes pamatskolā strādā kopš 2006. gada. Rundāles novada pašvaldības Pedagoģiski medicīniskās komisijas locekle ir kopš izveidošanas 2010. gada maijā. 2010. gadā aicinājusi iedzīvotājus parakstīt vēstuli Eiropas ombudam par veselības problēmām Latvijā.

15. Guntis Jankovskis (1957), precējies, latvietis, dzīvo Jaunjelgavas novadā, augstākā izglītība (LLU, 2002, mežsaimniecības inženieris), Sēlijas virsmežniecības Jaunjelgavas mežniecības mežsargs, Jaunjelgavas novada domes deputāts, SIA «Aizkraukles mērnieks» valdes loceklis, mednieku biedrības «Daudzevas Ozolnieki» valdes priekšsēdētājs; pieder 2 zemes gabali Aizkraukles novadā, 2 zemes gabali Jaunjelgavas novadā, kopīpašumā biroja telpas Aizkraukles novadā; pieder VW Golf (1991); kapitāla daļas: SIA «Aizkraukles mērnieks» 1 000 lati (10 gab.). 2009. gadā no LSDSP saraksta ievēlēts Jaunjelgavas novada domē; toreiz bija SIA «Aizkraukles mērnieks» izpilddirektors, Sēlijas virsmežniecības Daudzevas mežniecības mežsargs, mednieku kolektīva «Daudzevas ozolnieki» valdes priekšsēdētājs. SIA «Aizkraukles mērnieks» dibināta 2006. gada 8. martā.

16. Rudīte Lauriņa (1966), latviete, dzīvo Aizkraukles novadā, augstākā izglītība (Baltijas Starptautiskā akadēmija, 2009, profesionālais maģistra grāds civiltiesībās; SIA «Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola «Attīstība»», 2002, sociālā darbiniece un sociālā pedagoģe), Jaunjelgavas novada domes kancelejas vadītāja, Jaunjelgavas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja; pieder dzīvoklis, vasarnīca un zeme Aizkraukles novadā, pārvaldījumā 2 garāžu boksi Aizkraukles novadā; pieder BMW 320 (2002); parādsaistības: 6 991.28 eiro; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi: 2 500 lati. Jaunjelgavas pilsētas (tagad – novada) domes Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja kopš 1988. gada, tolaik arī atbildīgā sekretāre, tagad kancelejas vadītāja. Tātad pārdzīvojusi vairāku pašvaldības vadītāju maiņu.

17. Anita Kalēja (1988), latviete, dzīvo Jelgavā, augstākā izglītība (Rīgas Stradiņa universitāte, 2010, sociālo zinātņu bakalaura grāds politoloģijā), apdrošināšanas kompānijas «Ergo» aktīvā pārdevēja; nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nav.

18. Inga Fišere (1988), latviete, dzīvo Auces novadā, augstākā izglītība (Rīgas Stradiņa universitāte, 2010, sociālo zinātņu bakalaura grāds politoloģijā), SIA «Fazer Amica» bufetniece; nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nav; parādsaistības: 4 746 lati. 2007. gadā beidza Bēnes vidusskolu; medijos izteikusies par latviešu valodas eksāmenu: "Man problēmas sagādāja uzdevums, kur vajadzēja aizpildīt tabulu, jo neskaidri bija formulēti uzdevuma noteikumi. Patika šā gada pārsprieduma tēmas. (…) Es stāšos Rīgas Stradiņa universitātē, kur studēšu starptautiskās attiecības. Man latviešu valodas eksāmena rezultāts iestāšanos neietekmē, taču tik un tā ceru saņemt vismaz C līmeni." 2009. gadā no saraksta «Sabiedrība citai politikai» startējusi Auces novada domes vēlēšanās; toreiz bija studente, RSU studējošo pašpārvaldes padomes locekle un Eiropas studiju fakultātes domniece.