Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) kritizē grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Kā aģentūrai LETA norādīja ĀIPL izpilddirektors Ģirts Greiškalns, minētie grozījumi atstās negatīvu ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības vidi Latvijā, radīs negatīvu efektu ilgtermiņā un negatīvas bilances draudus sociālajam budžetam, kā arī kopumā graus veiksmīgi reformēto valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu.

ĀIPL iebilst pret pārejas noteikumiem, kas nosaka, ka 14.panta piektajā un sestajā daļā paredzēto obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojums netiek piemērots laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

Jau ziņots, ka šī gada 19.jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz mazināt negodprātīgas rīcības iespējas darba devējiem, kā arī uzlabot vairāku iedzīvotāju grupu sociālo aizsardzību.

Saskaņā ar likumu darba devēji veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas varēs precizēt tikai par iepriekšējo mēnesi, nevis par vairākiem gadiem, kā to pieļauj spēkā esošā kārtība. Izņēmuma gadījumus un precizēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Kā uzsvēra Greiškalns, par priekšlikuma realizācijas svarīgāko ieguvumu tiek minēti 59 miljoni latu, kas ienākšot valsts sociālajā budžetā 2009.gadā, tērējot papildus vien apmēram astoņus miljonus latu sociāliem pabalstiem un pensijām ik gadu.

"Diemžēl, mūsu rīcībā nav minēto skaitļu aprēķināšanā izmantoto datu un pieņēmumu, tāpēc nevaram spriest par to pamatotību. Līdzīgi varam apgalvot, ka minētās summas – 59 miljonu latu – apmērā pieaugs darba devēju tiešās uzņēmējdarbības izmaksas, atstājot negatīvu iespaidu uz uzņēmumu konkurētspēju," sacīja Greiškalns.

Viņš arī uzsvēra, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēra atcelšanas priekšlikumam trūkst racionāla pamatojuma un skaidra mērķa. Gan Labklājības un Finanšu ministrijas, gan Ministru kabinets, veicot priekšlikuma izvērtēšanu, savos atzinumos norādīja, ka neatbalsta maksimālā iemaksu apmēra atcelšanu.

Latvijas Darba devēju konfederācija, paužot savu biedru viedokli, kuri neatbalsta šo priekšlikumu, ir aprēķinājusi, ka plānotā piecu gada eksperimenta laikā darba devējiem tas var izmaksāt aptuveni 326 miljonus latu.

"Mūsuprāt, nav atbilstoši izvērtētas visas minētā grozījuma ieviešanas sekas, un šķietami finansiāli labvēlīgajam īstermiņa risinājumam būs negatīva ietekme ilgtermiņā un finansiāli smagas sekas pat pēc 20 gadiem," atzina Greiškalns.

Ņemot vērā šī brīža Latvijas demogrāfisko struktūru, darbaspēka migrāciju uz ārvalstīm, tautsaimniecības lejupslīdi un citus faktorus, kā arī priekšlikumu atcelt obligāto iemaksu maksimālo limitu, šobrīd nav garantijas, ka valstij būs iespēja izmaksāt sociālos pabalstus un vecuma pensijas sociāli apdrošinātām personām nākotnē tādā apmērā, kas atbilstu veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēram. Ja šāds mehānisms ir izstrādāts, sabiedrība par to ir jāinformē.

Tāpat uzņēmumiem palielināsies sociālo iemaksu apmērs, kā rezultātā samazināsies gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan uzņēmumu ienākuma nodokļa apmērs valsts budžetā. Šo nodokļu iztrūkums valsts un pašvaldības budžetā būs kaut kādā veidā jākompensē un bez nopietnām izmaiņām ienākuma nodokļu likumos tas nav iespējams, uzsvēra ĀIPL izpilddirektors.

Obligāto iemaksu limits algotā darba ienākumiem ir gana svarīgs faktors, kurš tiek izvērtēts, investoriem veicot ieguldījumus Baltijā. Izvēloties, kur Baltijā izvietot uzņēmuma galveno biroju, patlaban pievilcīgākā situācijā ir Latvija, nevis Igaunija un Lietuva, kur obligātajām iemaksām limits nav noteikts. Ja limits tiks atcelts, Latvijas pievilcīgums šajā aspektā zudīs.

Latvijas inflācijas apkarošanas plāns cita starpā paredz budžeta izdevumu samazināšanu. Ja tiks pieņemti minētie likuma grozījumi, notiks pretējais, jo likuma grozījumi skars darba devējus ne tikai privātajā, bet arī sabiedriskajā sektorā. Tātad valsts budžeta izdevumi algām pieaugs. Turklāt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra atcelšana būs par iemeslu preču un pakalpojumu cenu pieaugumam un līdz ar to sekmēs arī inflācijas palielināšanos.

Apstiprinot grozījumus, nav izskaidrots, kādā veidā tiks finansēti papildus obligāto iemaksu maksājumi sabiedriskajā sektorā un vai šie papildu sabiedriskā sektora izdevumi netiks kompensēti, palielinot maksu par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un valsts nodevas, tādējādi veicinot arī turpmāku inflācijas pieaugumu.

ĀIPL uzskata, ka sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra atcelšana radīs īstermiņa un ilgtermiņa nelabvēlīgas sekas uzņēmējdarbības videi un Latvijas ekonomikai kopumā, tāpēc nepieciešams detalizēti izvērtēt visas minētā grozījuma ieviešanas iespējamās sekas un nodot likumu otrreizējai caurskatīšanai.

ĀIPL apvienojušās lielākās ārvalstu firmas, kas veikušas nozīmīgas tiešās investīcijas Latvijā, kā arī septiņu valstu tirdzniecības palātas Latvijā. ĀIPL ir dibināta 1999.gada ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi valstī, veidojot aktīvu un atklātu dialogu ar valdību. ĀIPL rīko regulāras augstākā līmeņa tikšanās ar Latvijas valdību, lai pārrunātu un konstruktīvi diskutētu par aktuālajiem uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumiem valstī.