Divu gadu garumā LNSO fonds, pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) atbalstam, īstenojis vērienīgu projektu ar mērķi veicināt bērnu ar papildu vajadzībām iekļaušanu sabiedrībā. Tā laikā koncertuzvedumu "Japānas pasaka" bez maksas varēja apmeklēt gan skolēni, gan izglītības, sociālās un kultūras jomas speciālisti Cēsīs, Rīgā, Krāslavā un tagad projekta noslēdzošajā pieturā Tukumā. Līdzās koncertuzvedumam LNSO fonds rīkojis arī diskusiju ciklu, veicinot domapmaiņu starp vairāk nekā 130 speciālistiem no Latvijas reģioniem.

Šī būs ceturtā un noslēdzošā diskusija projektā. Lai gan tās centrālā tēma ir nemainīga – kā, izmantojot mūzikas un kultūras aktivitātes, varam iekļaut sabiedrībā bērnus ar papildu vajadzībām –, katra saruna iezīmējusi savu, unikālu gaitu. Sagaidāms, ka cikla noslēdzošā diskusija būs īpaši saistoša, jo tajā satiksies ļoti daudzpusīgi skatpunkti: no bērnu psihiskās veselības analīzes un reģionālās izglītības pieredzes līdz personīgiem pieredzes stāstiem, apkopojot visa divu gadu projekta laikā gūtās atziņas. Diskusiju vadīs sociālās jomas eksperte Madara Lapsa, un tajā piedalīsies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Metodiskās vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā Ņikita Bezborodovs, Jaunā Rīgas teātra aktieris un Rīgas 1. pamatskolas - attīstības centra Ritma grupas dalībnieces Magdalēnas tētis Andris Keišs, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) arfiste Ieva Šablovska, kā arī Tukuma pamatskolas “Spārni” vadītāja Silva Vēvere.

Diskusija sāksies plkst. 10.00, un to visiem interesentiem būs iespējams vērot arī tiešraidē LNSO fonda Facebook lapā. Uzreiz pēc diskusijas plkst. 12.00 sāksies koncertuzvedums. 

Rīgas 1. pamatskolas-attīstības centra Ritma grupas skolotāja Ieva Altrofa skaidro: “Koncertuzvedums “Japānas pasaka” ir unikāls tieši tāpēc, ka uz vienas skatuves kā līdzvērtīgi mākslinieciskie partneri līdzdarbojas LNSO mūziķi, aktieris Andris Keišs un ritma grupas bērni. Un tieši bērni uzvedumu padara patiesi atšķirīgu un īpašu, jo šajā izrādē viņi nav integrēti māklslīgi, bet ir pilntiesīgi un neatņemami dalībnieki, kas veido pasakas raksturu un unikālo skanējumu.”

“Japānas pasaka” ir arī praktisks piemērs diskusijās gūtajai atziņai, ka aizspriedumus sabiedrībā spēj mazināt tikai pozitīvs sociālais kontakts, tāpēc visā projekta norisē uzvedumam ir bijusi dubulta nozīme: no vienas puses, tā ir neatsverama iespēja bērniem ar papildu vajadzībām kāpt uz skatuves un tikt sadzirdētiem, no otras – tā ir iespēja vienaudžiem, citiem bērniem un skolotājiem piedzīvot šo pozitīvo sociālo kontaktu, klātienē pārliecinoties, ka šie bērni spēj daudz vairāk, nekā pierasts domāt.

Lai rosinātu skolēnos pārdomas vēl pirms koncertuzveduma apmeklēšanas un dotu iespēju bērniem paust savu viedokli, visa projekta laikā LNSO fonds skolēnus aicināja piedalīties radošā uzdevumā un iesūtīt savus darbus par tēmu "Kā mēs redzam savā skolā bērnus ar papildu vajadzībām?".

LNSO fonda pārstāve Dagnija Pētersone stāsta: “Divu gadu laikā esam saņēmuši vairākus simtus darbu visdažādākajos formātos – zīmējumus, koka un plastilīna veidojumus, dziesmas, dejas un video stāstus -, kuros atklājas, ka bērnu pasaulē ir daudz mazāk aizspriedumu un viņi viens otrā vispirms redz draugu, klasesbiedru un spēles biedru. Darbos redzama dabiska spēja pieņemt, saprasties un būt kopā, neskatoties uz atšķirībām.” 

Viņa norāda, ka šie darbi arī pēc projekta noslēguma kalpos kā skaists atgādinājums par iekļaujošas sabiedrības vērtībām un atklāj, ka fonds iecerējis no tiem izveidot izstādi, kas būs publiski pieejama ikvienam.

* LNSO fonds savā komunikācijā un projektos lieto jēdzienu "bērni ar papildu vajadzībām", aizstājot iepriekš izmantoto apzīmējumu "bērni ar īpašām vajadzībām". Šādu terminoloģijas maiņu jau pērn diskusijā ierosināja Ņikita Bezborodovs, pamatojot, ka cilvēku pamatvajadzības visiem ir vienādas, atšķiras tikai nepieciešamais atbalsts un resursi. 

Par projektu 

Projekta mērķis ir veicināt bērnu ar īpašām vajadzībām un ilgstoši slimnīcā esošo bērnu iekļaušanu sabiedrībā, izmantojot kultūras un mūzikas aktivitātes kā šīs integrācijas platformu. Tas stiprinās izglītotas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos, kurā visiem bērniem ir vienlīdzīgas iespējas attīstībai.

Projektu “LNSO fonda Bērnu un jauniešu integrācijas programma” 2025. un 2026. gadā finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par LNSO fondu

LNSO fonds dibināts 2015. gadā, lai veicinātu sabiedrības iesaisti orķestra attīstībā. Fonds atbalsta jauno talantu izaugsmi, īsteno kvalitatīvus un iekļaujošus izglītojošos projektus. Laikā no 2024. līdz 2029. gadam LNSO fonds fokusējas uz kultūras, izglītības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu.