• uz Tallinas šosejas (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam (74,6–81,1) km;

• uz Liepājas šosejas (A9) no 10. kilometra līdz Kaģiem  (9,9–23,1 km);

• uz Liepājas šosejas (A9) no Blīdenes līdz Brocēniem (80,0–93,6. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Kā zināms, šogad uz valsts autoceļiem kopā plānots ieviest 17 jaunus vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus. No marta līdz maijam paredzēts ieviest vidējā braukšanas ātruma kontroli vēl 14 posmos:

• Vidzemes šoseja (A2):

  • no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsīm) (72,25–77,15 km),

  • no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8–125,7 km);

• Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1– 55,6 km);

• Daugavpils šoseja (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām (66,1–77,0 km);

• Liepājas šoseja (A9) no Apšupes līdz Tiltiņiem (39,1–56,7 km);

• Ventspils šoseja (A10) starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4– 68,0 km);

• Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers–Saulkalne):

  •  no krustojuma ar autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) līdz tiltam pār Mazo Juglu (10,1–13,9 km),

  • no krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (A6) (14,5–19,9 km);

• Rīgas apvedceļš (A5) (Salaspils–Babīte) aiz Misas kanāla līdz degvielas uzpildes stacijai Virši (14,2– 20,1 km);

• autoceļš Tīnūži – Koknese (P80):

  • no Tīnūžiem līdz Ziediņiem (0,5–1,8 km),

  • no divlīmeņu krustojuma ar autoceļu Augšlīgatne–Skrīveri (P32) līdz rotācijas aplim pie Kokneses (40,9–60,1 km);

• valsts galvenais autoceļš Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (A12):

  • no Varakļāniem līdz Kristceļiem (61,4 –69,0 km),

  • no Greiškāniem līdz autoceļa A12 108. km (106,3–108,1. km);

• autoceļš Sloka–Talsi (P128) no Ragaciema līdz Klapkalnciemam (13,6–19,4 km).

Atbilstoši atklātā iepirkuma rezultātiem, kontroles iekārtas uzstāda SIA RECK, līguma summa ir 1 990 379,12 EUR (ar PVN). Tajā ir iekļauta transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles iekārtu piegāde, uzstādīšana, kā arī iekārtu un sistēmas uzturēšana piecu gadu periodā. Darbi tiek finansēti no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem, ko piešķir Ceļa satiksmes drošības padome.

Par vidējā ātruma kontroli

Patlaban valsts ceļu tīklā jau darbojas 16 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi, kas tika izvēlēti, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju (aizliegumu apdzīt).

Vidējā braukšanas ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago CSNg veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Pieredze ar Latvijā jau esošajiem vidējā ātruma kontroles posmiem liecina, ka CSNg skaits tajos samazinās. 

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska satiksmes uzraudzības sistēma, kas aprēķina transportlīdzekļa vidējo ātrumu, pamatojoties uz noteikta ceļa posma veikšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas fiksētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems pārkāpuma protokolu.