Pēdējās nedēļās sociālos tīklos sacelta neliela, tomēr vētra – tiek lauzti šķēpi par to, vai Valsts policijas darbinieki rīkojas samērīgi, pastiprināti kontrolējot bērnus – velobraucējus. Aculiecinieki novērojuši, kā bērniem, kas acīmredzot pārkāpuši likumu un noteikumus, tiekot atņemti viņu braucamrīki. Vai tas neesot pārspīlēti? Kā bērni pēc tam tiekot mājās? Tādi un līdzīgi jautājumi radušies dažiem komentētājiem internetā. Tad nu lūdzām situāciju skaidrot Valsts policijas un  Ceļu satiksmes drošības direkcija pārstāvjiem, kā arī lūkojām pilsētā pēc labajiem piemēriem – velobraucējiem, kuri par drošību rūpējas bez liekas atgādināšanas no malas.

Atbildot uz jautājumu, vai nepilngadīgo velobraucēju ķeršana pilsētas ielās nav pārspīlēta, Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs atgādina, ka tieši no šādiem – it kā sīkumiem, veidojas lielas lietas. Un šoreiz runa taču ir par bērnu drošību! Sākoties vasaras sezonai, pieaudzis to satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti bērni – velosipēdu vadītāji. Salīdzinoši īsā laika periodā velosipēdisti izbraukuši priekšā vai pat ieskrējuši sānos automašīnām. “Paldies Dievam, šajā reizē iztika bez smagām sekām,“ uzsver J. Bahs, tomēr tas spiedis rīkoties – pastiprināt kontroli. Ja policijas darbinieks redz, ka pilsētas ielās brauc bērns, kuram nav ķiveres, viņš tiek apturēts, lai noskaidrotu, vai šim jaunajam velobraucējam maz ir tiesības vadīt šo transportlīdzeklī pilsētas ielās. Ar sodu gan šajā gadījumā ir jārēķinās vecākiem. Policijas priekšnieks skaidro: “Gadījumos, kad ceļu satiksmē patstāvīgi piedalās bērns, kurš vēl nav tiesīgs to darīt un ir jaunāks par 14 gadiem (šis ir vecums, no kura bērnam iestājas administratīvā atbildība), tiek uzsākta lietvedība pret vecākiem par aprūpes pienākuma nepildīšanu, jo bērns pats velosipēdu nav pircis un aizsargķiveri arī pats nevar nopirkt. Tāpat vecākam ir pienākums kontrolēt bērna rīcību ar uzticēto velosipēdu. Diemžēl prakse rāda, ka vienkārša lietvedības uzsākšana neattur konkrēto bērnu no šāda paša pārkāpuma izdarīšanas jau nākošajā dienā, tādēļ mēs izmantojam Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās tiesības aizturēt pārkāpuma izdarīšanas rīku – velosipēdu, kas tiek atgriezts vecākam lietvedības gaitā.” Lielākoties vecāki velosipēdam ierodas pakaļ jau nākamajā dienā, un prakse liecina – vecāki atzīst, ka bērns vēl nav gatavs piedalīties kopējā ceļu satiksmē kā pilntiesīgs velobraucējs. “Patstāvīgi ar velosipēdu ārpus māju pagalmiem drīkst pārvietoties tikai no 10 gadu vecuma, ja ir iegūta velosipēda vadītāja apliecība, un līdz 12 gadu vecumam obligāti ir jālieto aizsargķivere. Velosipēdam ir jābūt tehniskā kārtībā un aprīkotam ar bremzēm,” atgādina J. Bahs. Viņš arī uzsver, ka šai akcijai ir arī panākumi un policijas darbinieki arvien mazāk novēro šādus pārkāpumus.

Savukārt, atbildot uz jautājumu par to, kā pēc tam, kad atbrīvoti no braucamrīkiem, bērni atkal tiek mājās, J. Bahs skaidro, ka nekur ārkārtīgi tālu no savas dzīvesvietas tie nav tikuši, lai pēc tam nespētu tikt mājās arī kājām.

Vairāk lasiet piektdienas, 13. jūlija, laikraksta numurā ŠEIT