Abas nevalstiskās organizācijas iestājas par tādu centienu sekmēšanu, kas var attālināt vai novērst invaliditāti, kura redzes gadījumā var kļūt par risku daudziem senioriem un diabēta pacientiem. Tāpēc nedrīkst ignorēt profilaksi, pārbaudes, pirmās pazīmes tam, ka ar redzi kaut kas ir citādi. Īpaši nozīmīga ir medikamentu pieejamība. Šie ir arī veselības aprūpes finansētāju uzdevumi, jo redzes veselība vistiešākajā veidā var ietekmēt ne tikai tēriņus, bet arī ienākumus un ekonomisko aktivitāti.

Redzes zudums ir ne tikai individuāla traģēdija, bet arī sistēmiska nasta, kuru valsts var samazināt ar savlaicīgu rīcību. Veselības aprūpes sistēmai ir jāspēj ne tikai aprēķināt tiešās izmaksas, bet arī ņemt vērā to, ko zaudējam, ja ļaujam cilvēkiem nonākt līdz invaliditātei, uzsver Latvijas Neredzīgo biedrības centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais.

Redze būtiski ietekmē cilvēka spēju strādāt, pārvietoties, dzīvot patstāvīgi, un tās zaudēšana nozīmē ne tikai zaudējumus darba tirgum, bet arī papildu slogu tuviniekiem un aprūpes sistēmai, kas sekundāri atkal var ietekmēt darba režīmu, ienākumus un rocību arī tuviniekiem, akcentē Kaspars Biezais. Invaliditātes gadījumā valsts atbalsta sistēma balstās uz pabalstiem un asistenta pakalpojumu, taču tie ne vienmēr atbilst cilvēka vajadzībām, īpaši reģionos. Līdz ar dzīves ilguma pagarināšanos redzes traucējumu īpatsvars pieaug.

Viena apjomīga sabiedrības grupa, kam nepieciešama terapija akluma novēršanai, ir diabēta pacienti. Patlaban Latvijā diabēta diagnoze noteikta ap 100 000 cilvēku, un šim skaitam ir tendence pieaugt. Redzes pasliktināšanās un ar redzi saistītas veselības problēmas ir diabēta izraisīta komplikācija, kas, savlaicīgi neārstēta, var draudēt ar redzes zudumu, pauž Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vanags.

Aptuveni 25% no diabēta pacientiem ir redzes bojājumi un ceturtdaļai no šiem pacientiem ir vajadzīga ārstēšana. Stāsts ir par konkrētu redzes problēmu – makulas tūsku. Medikamenti šī redzes traucējuma ārstēšanai ir pieejami jau 20 gadus, bet no 2025. gada februāra ierobežotam skaitam diabēta pacientu valsts apmaksā intavitreālās injekcijas redzes saglabāšanai. Taču tas tiek nodrošināts nevis visiem, bet pakāpeniski, pa pacientu grupām, un pilnībā problēma netiek atrisināta, jo pacientu skaits, kam vajadzīga šāda palīdzība, ir daudz lielāks.

“Ja diabēta pacients redzes problēmu rašanās gadījumā nesaņem efektīvu terapiju, palielinās viņa invaliditātes risks. Neārstējot slimību ilgstoši, pacients redzi var arī zaudēt. Mūsdienīgas ārstēšanas nodrošināšanai pirmās izvēles medikamenti ir vaskulārie endotēlija augšanas faktoru inhibitori. Saņemot terapiju pašā sākumā, pacients var atgūt un saglabāt sākotnējo redzi, līdz ar to atgriezties darbā, vadīt automašīnu, strādāt pie datora, skatīties telefonā, vārdu sakot – turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,” skaidro Juris Vanags.

Tradicionāli Pasaules Redzes dienas mērķis ir veicināt oftalmoloģiskās aprūpes pieejamību, izglītot sabiedrību redzes saglabāšanas jautājumos, pievērst uzmanību redzes traucējumiem un aklumam, veicināt redzes saglabāšanu un novērst redzes pasliktināšanos, kā arī vairot sabiedrībā iecietību pret tiem, kuri ir saskarušies ar redzes traucējumiem.

Kontaktinformācija https://acuarstiem.lv/kontakti/