Problēmas pamatā ir plaši izplatīts mīts, ka norāde “noskalojams” nozīmē “drošs kanalizācijai”. Patiesībā mitrās salvetes ūdenī nesadalās kā tualetes papīrs. Tās bieži ir izgatavotas no garšķiedru neausta materiāla, celulozes un/vai plastmasas šķiedrām, tāpēc notekūdeņos saglabā izturību, aizķeras cauruļvadu līkumos, savienojumos un sūkņu mehānismos. Salīpot ar taukiem un citiem atkritumiem, tās veido blīvus aizsprostojumus, kas kavē notekūdeņu plūsmu un var izraisīt avārijas.

Šādu aizsprostojumu sekas var skart teju ikvienu patērētāju. Privātmājās un daudzdzīvokļu ēkās tas var nozīmēt aizdambētas caurules, nepatīkamas smakas, kanalizācijas ūdeņu atplūdi telpās un remonta izmaksas pašiem iedzīvotājiem. Pašvaldību un ūdenssaimniecības infrastruktūrā tas nozīmē biežākas apkopes, avārijas izbraukumus, restu un cauruļvadu tīrīšanu, sūkņu bojājumus un priekšlaicīgu iekārtu nomaiņu. Ja sūkņu stacijas nespēj pilnvērtīgi darboties, pieaug arī neattīrītu notekūdeņu pārplūdes risks vidē. Jebkurā gadījumā tās ir papildus izmaksas notekūdeņu sistēmu lietotājam, ko samaksājam santehniķim, kas atdambējis mūsu vietējo sistēmu, vai ūdenssaimniecības uzņēmumam ikmēneša rēķina par notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumiem ietvarā.

Taču mitrās salvetes nav vienīgā problēma. Kanalizācijā regulāri nonāk arī higiēnas preces, vates plāksnītes, tekstila izstrādājumi, prezervatīvi, cigarešu izsmēķi, mati, pārtikas atliekas, tauki, medikamenti un sadzīves ķīmija. Katrs no šiem atkritumu veidiem rada atšķirīgu risku: cietie priekšmeti aizsprosto caurules un bojā iekārtas, tauki sacietē un veido masas, kas piesaista citus atkritumus, savukārt medikamenti un ķīmiskās vielas apgrūtina notekūdeņu attīrīšanu un var ietekmēt ūdens kvalitāti dabā. Notekūdeņu attīrīšanas sistēmas ir paredzētas notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai, nevis cieto atkritumu, zāļu pārpalikumu vai bīstamu vielu apsaimniekošanai.

“Sabiedrībā joprojām dzīvo mīts, ka mitrā salvete pēc noskalošanas vienkārši pazūd. Nepazūd. Tā turpina ceļu kanalizācijas sistēmā, kur var kļūt par daļu no aizsprostojuma, bet vēlāk arī par piesārņojumu ūdens vidē. Tas pats attiecas arī uz citām vielām, kurām kanalizācijā nav jānonāk, tostarp medikamentiem un sadzīves ķīmiju. Viss, ko nepārdomāti iemetam vai izlejam kanalizācijā, palielina slodzi notekūdeņu attīrīšanai un var ietekmēt upju, ezeru un jūras kvalitāti. Videi draudzīga rīcība šajā gadījumā nav sarežģīta: mitrās salvetes jāizmet sadzīves atkritumu tvertnē,” uzsver Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklis.

Notekūdeņu attīrīšana ir vairāku posmu process. Vispirms mehāniski atdala lielākus priekšmetus, tekstila izstrādājumus, vates kociņus un mitro salvešu pavedienus, un citus piemaisījumus, tad smiltis un taukus, bet pēc tam bioloģiskajā attīrīšanā mikroorganismi pārstrādā organiskās vielas un barības vielas. Ja kanalizācijā nonāk mitrās salvetes, higiēnas preces, medikamenti, tauki un ķīmiskas vielas, sistēma tiek lieki noslogota un kļūst ievainojamāka pret avārijām, attīrīšanas traucējumiem un piesārņojuma riskiem.

“Ūdenssaimniecības uzņēmumiem mitrās salvetes nav abstrakta vides problēma, bet ļoti praktisks ikdienas izaicinājums. Tās aizķeras sūkņos, aptinas ap sūkņu darba ratiem, aizsprosto restes un cauruļvadus. Tas nozīmē biežākas apkopes, papildu izbraukumus, bojātas iekārtas un lielākas izmaksas. Ja aizsprostojums veidojas privātīpašuma vai daudzdzīvokļu mājas kanalizācijas tīklā, sekas var būt arī notekūdeņu atplūde telpās. Kanalizācija nav paredzēta atkritumiem, pat ja tos ir iespējams noskalot. Kanalizācijas sistēmās atļauts novadīt mazās darīšanas (Č), lielās darīšanas (K) un tualetes papīru (P) jeb lietošanas laikā jāievēro ČKP likums” norāda Sandis Dejus, LŪKA izpilddirektors.

Problēmas nozīmi apliecina arī Eiropas Savienības regulējums. ES vienreizlietojamās plastmasas regulējums paredz īpašas marķēšanas prasības vairākām bieži nepareizi izmestām produktu grupām, tostarp mitrajām salvetēm, kas satur plastmasu. Tas norāda, ka šie produkti nav tikai sadzīves ērtība, bet arī piesārņojuma un nepareizas apsaimniekošanas risks. Savukārt pārskatītā ES Komunālo notekūdeņu attīrīšanas s direktīva ES 2024/3019 pievēršas arī jauniem notekūdeņu piesārņojuma izaicinājumiem, tostarp mikropiesārņotājiem, kas var kaitēt cilvēku veselībai, upēm, ezeriem un piekrastes ūdeņiem.

“Latvijas Zaļais punkts” un LŪKA aicina iedzīvotājus ievērot vienkāršu principu: ja tas nav tualetes papīrs, tam nav jānonāk tualetes podā. Tas attiecas uz bērnu salvetēm, kosmētikas noņemšanas salvetēm, dezinfekcijas salvetēm, uzkopšanas salvetēm un jebkurām citām mitrajām salvetēm, arī tad, ja uz iepakojuma redzama norāde “noskalojams”.

Mitrās salvetes, higiēnas preces, vates plāksnītes, prezervatīvi, mati un cigarešu izsmēķi jāizmet sadzīves atkritumu tvertnē. Taukus un ēdiena atliekas nedrīkst liet izlietnē vai tualetē, bet nederīgie medikamenti jānodod aptiekās. Šī šķietami mazā ikdienas rīcība palīdz novērst kanalizācijas avārijas, pasargāt mājokļus no applūšanas, samazināt ūdenssaimniecības izmaksas un mazināt piesārņojuma riskus vidē.