Nākamie 17 posmi plānoti uz sekojošiem valsts autoceļiem:

• Tallinas šoseja (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam(74,5.–81,15. km)
• Vidzemes šoseja (A2):
• No Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsim) (72,25.–77,15. km)
• No Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8.–125,7. km)
• Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1.–55,55. km)
• Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers–Saulkalne):
• No krustojuma ar autoceļu P4 līdz tiltam pār Mazo Juglu(9,65.–13,9. km)
• No krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (14,5.–19,98. km)
• Rīgas apvedceļš (A5) (Salaspils–Babīte) aiz Misas kanāla līdz degvielas uzpildes stacijai Virši (14,1.–20,1. km)
• Daugavpils šoseja (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām (66,1.–77,1. km)
• Liepājas šoseja (A9):
• Aiz Liepājas šoseja 10.km līdz Tīreļiem (9,9.–23,1. km)
• No Apšupes līdz Tiltiņiem (39,1.–56,7. km)
• No Blīdenes līdz Brocēniem (79,91.–93,6. km)
• autoceļš Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12):
• No Varakļāniem līdz Kristceļiem (61.–69. km)
• Pirms Greiškāniem līdz autoceļa A12 108.km (106,25.–108. km)
• autoceļš Tīnūži–Koknese (P80):
• No Tīnūžiem līdz Ziediņiem (0,35.–1,75. km)
• No pārvada pār autoceļu P80 līdz rotācijas aplim (40,9.–60,2. km)
• autoceļš Sloka–Talsi (P128) No Ragaciema līdz Klapkalnciemam (13,5.–19,38. km)

Projektēšanas gaitā var tikt precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas. Posmi izvēli noteica statistikas dati par visu veidu ceļu satiksmes negadījumu skaitu pēdējo trīs gadu laikā.

Jauno vidējā ātruma kontroles posmu projektēšanai un aprīkojuma uzstādīšanai no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām (LTAB) ir piešķirti 300 000 eiro.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās. Patlaban valsts ceļu tīklā jau darbojas 16 vidējā ātruma kontroles posmi.

Sākotnējās statistika liecina, ka šī gada augustā un septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, vidējā ātruma kontroles posmos ceļa satiksmes negadījumu (CSNg) skaits samazinājies par 46%, CSNg ar cietušajiem skaits par 64% un CSNg ar ievainotajiem skaits par 73%.

Tāpat dati liecina, ka vidējās kontroles posmos braukšanas ātrums samazinājās vēl pirms iekārtas sāka darboties, tas notika uzreiz pēc tam, kad tika uzstādīts aprīkojums un attiecīgās ceļazīmes.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas  veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veic arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) samaksas un OCTA samaksas kontroli.